Džezā orientētā vācu elektroniskās mūzikas grupa De Phazz piedāvā jaunu albumu «Big», ko grupas līderis Pits Baumgartners ierakstījis kopā ar Vācijas radio bigbendu.

Lai arī albumā iekļauto dziesmu nosaukumi grupas cienītājiem šķitīs pazīstami, De Phazz uzsver, ka tā nav kārtējā labāko dziesmu izlase. Šajā albumā grupa interpretē savas veiksmīgākās dziesmas jaunā skanējumā, piedaloties Frankfurtes radio bigbendam «Hessischer Rundfunk» Jorga Kellera vadībā.

De Phazz, kuri savu mūziku dēvē par postmodernu džeza un popmūzikas kolāžu, jaunajā albumā nav baidījušies riskēt ar savu skanējumu, raksturojot to ar itāļu vārdu «grandezza».

Albumā savas vokālās prasmes lieliski demonstrē ilggadējie De Phazz vokālisti Peta Epltone un Karls Frīrsons. Albuma ierakstā pēc ilgāka pārtraukuma pievienojas arī viens no grupas dibinātājiem – trombonists Otto Engelhards.

" 1. septembris plkst. 13.00 - Zinību dienas svētki - integrācijas projekta "Augusts" noslēguma pasākums Kauguru kultūras namā

" 1. septembris plkst. 19.00 - Grupas "Credo" koncerts Dzintaru koncertzālē

" 2. septembris plkst. 18.00 - X starptautiskais garīgās mūzikas festivāls Dubultu baznīcā

" 3. septembris plkst. 10.00 - 4.starptautiskā Mākslas Foruma dalībnieku darbu izstāde "Vasara Jūrmalā" Bulduru kultūras namā

" 4. septembris plkst. 15.00 - Jūrmalas mākslinieku darbu izstādes "Ceļojumu iespaidi" atklāšana Bulduru kultūras namā

" 5. septembris plkst. 19.00 - Ērika Babičeva koncerts Dzintaru koncertzālē

" 6. septembris plkst. 20.00 - R.Paula koncerts "Pasaule ir skaista" Dzintaru koncertzālē

" 7. septembris plkst. 20.00 - A.Rozenbauma koncerts Dzintaru koncertzālē

" 8. septembris plkst. 13.00 - Albertam Kronenbergam - 120 - svētki visai ģimenei, gadatirgus, koncerts, cirka mākslinieku priekšnesumi, spēles un atrakcijas Bulduros, Muižas ielā

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Sestdien, 7. novembrī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un diriģents Andris Vecumnieks aicina mazos klausītājus un viņu pavadoņus uz otro koncertu ciklā Simfoniskie koncerti vecākiem un bērniem. Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja klātienē iepazīties ar dažādiem sitaminstrumentiem.

Tā kā rudens un, īpaši novembris, dažādu tautu folklorā ir veļu un mošķu laiks, tad arī koncertā skanēs mūzika, kurā mošķīši un velniņi dodas nedarbus darīt.

Programmā:

Modests Musorgskis Nakts kailajā kalnā

Romualds Kalsons Velnu riņķa dancis

Igors Stravinskis Svīta Ugunsputns: 3. daļa Kaščeja velnišķā deja

Hektors Berliozs Fantastiskā simfonija: 4. daļa Gājiens uz soda vietu

Gaspārs Kasado Zaļā velna deja čellam ar orķestri

Emilis Melngailis Simfonisks tēlojums Velna rija

Edvards Grīgs Svīta Pērs Gints: 4. daļa Kalna karaļa alā

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Svētdien, 20. jūlijā Skonto stadionā norisināsies grupas Metallica koncerts un, kuru koncerta rīkotāji neiesaka ņemt līdzi bērnus un izvairīties no stadiona apkārtnes braucot ar automašīnu.

Grupas uzstāšanos vēros vairāk nekā 30 000 skatītāju un koncerts Rīgā būs vienīgais Metallica koncerts Baltijas valstīs. Koncertaģentūra FBI, bērnus neiesaka ņemt līdzi sakarā ar augsto skaņas līmeni un lielo apmeklētāju skaitu.

Kā norāda aģentūras mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Kārkliņš, 20. jūlijā no plkst. 15.00 līdz pat plkst. 24.00 būs slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu un iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas tālāk minētajās ielās un ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un transportlīdzekļiem ar speciālām caurlaidēm novietošanai maksas autostāvvietā) Hanzas ielas posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, Emīla Melngaiļa ielā, Strēlnieku ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Hanzas ielai, Vesetas ielas posmā no Hanzas ielas līdz Sporta ielai, Antonijas ielas posmā no Emīla Melngaiļa ielas līdz Dzirnavu ielai.

Kurš gan ziemas laikā nesapņo atkal nokļūt vasarā un baudīt ūdens priekus? Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā koncertu, kurā skanēs ūdens mūzika.

Sestdien, 5. decembrī, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un diriģents Andris Vecumnieks aicina mazos klausītājus un viņu pavadoņus uz trešo koncertu ciklā Simfoniskie koncerti vecākiem un bērniem. Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja klātienē iepazīties ar dažādiem metāla pūšaminstrumentiem.

Georgs Fridrihs Hendelis Svīta Ūdens mūzika

Jānis Ivanovs Svīta Zilie ezeri

Anatolijs Ļadovs Apburtais ezers

Klods Debisī Mazā svīta: 1. daļa Laivā

Klods Debisī Jūra: 2. daļa Viļņu rotaļa

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu ietvaros aizvadīts Ekumeniskais dievkalpojums un nolikti ziedi Brāļu kapos.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Tostarp ziedu nolikšanā piedalījās skolēni un citi Latvijas iedzīvotāji.

Dienas gaitā norisinās arī citi pasākumi, piemēram, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

No plkst. 16.00 līdz vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem», kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koru, solistu un folkloras kopu koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Pēc plosta palaišanas Strēlnieku laukumā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi».

Nākamo otrdien, 10. jūnijā, Rīgas iedzīvotājus un viesus atkal priecēs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra parādes maršs Vecrīgas ielās, defilē un koncerts Brīvības pieminekļa laukumā.

NBS Štāba orķestra parādes maršs sāksies plkst.12 Pils laukumā. Lai sasniegtu Brīvības pieminekļa laukumu, kur līdz plkst.13 notiks defilē programma un koncerts, orķestris maršēs pa Pils ielu, Doma laukumu, kā arī Šķūņu un Kaļķu ielu, Db.lv informē NBS preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis.

Šis jau būs otrais NBS orķestru koncerts Rīgas ielās. Pirmo koncertu rīdziniekiem sniedza Sauszemes spēku orķestris 27.maijā.

NBS orķestru koncerts pilsētas ielās notiek pēc aizsardzības ministra Vineta Veldres iniciatīvas. Ar šādas jaunas tradīcijas iedzīvināšanu aizsardzības ministra nolūks ir veicināt patriotismu un tuvināt bruņotos spēkus tautai.

Mūzikas un mākslas festivāla Bildes 2009 turpinājumā trešdien, 30. septembrī, un ceturtdien, 1. oktobrī, pulksten 19 klubā Četri balti krekli skanēs džeza un blūza koncerti.

30. septembra koncertā uzstāsies Dandelion Wine, D11 Blues Band, Jam Orchestra, Inga Bērziņa, Gints Žilinskis & Keksi, Bite’s Blues Band, Elīna Silava un Daumants Kalniņš. Koncertu vadīs Laimis Rācenājs.

1. oktobrī uz skatuves kāps Dogs & Catfish, Hot Acoustic un draugi, Ainars Pūpols & Л Blues, The Blues Gang, Zimbabw, Žanna Blagoveščenska & Jusstone un Harmony 4 Riga. Programmu vadīs Arnis Miltiņš.

30. septembra koncertā klausītāji dzirdēs džeza dziedātāju Ingu Bērziņu, kas uzstāsies kopā ar Jam Orchestra, kurā spēlē pazīstami Latvijas mūziķi Zintis Žvarts, Romāns Vendiņš, Gundars Lintiņš, Pēteris Liepiņš un Andrejs Jevsjukovs.

Tuvojas Liepājas lolojuma - koncertzāles Lielais dzintars - atklāšanas koncerts. Atklāšanas koncertos lētās biļetes jau beigušās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gaidāmais Berlīnes Filharmonijas orķestra stīgu kvinteta koncerts 18. oktobrī kamerzālē apmeklētājiem izmaksā no 30 līdz 50 eiro. Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķu koncerts 17. oktobrī izmaksās no 15 līdz 20 eiro. Savukārt Lielā dzintara atklāšanas koncerta biļešu cenas ir robežās no 10 līdz 75 eiro. Biļešu paradīzes kasēs lēto biļešu vairs nav. Šobrīd tiem, kuri vēlēsies baudīt atklāšanas koncertu, jārēķinās ar vismaz 30 eiro lielu tēriņu, noskaidrojis Kursas Laiks.

Aptaujājot liepājniekus, cilvēki ar vidusmēra un zemiem ienākumiem atliek koncertzāles apmeklējumu uz laiku pēc tās atklāšanas. Daži jau izpētījuši, ka Ziemassvētku koncerti būs pieejami par 10 eiro. «Es nevaru atļauties maksāt 30 eiro, lai kā gribētu. Tas ir par dārgu. Meitiņa man jau pastāstīja, ka Ziemassvētku programma būs lētāka, tad arī aiziešu to brīnumu apskatīties,» stāsta uz ielas sastapta pensionāre.

Turpinās darbu veidošana mākslas un mūzikas festivāla Bildes 2009 izstādei Ergorapido un lidojošie paklāji, kas sākusies Bilžu vasaras nometnē viesu namā Nītaures dzirnavas. Bilžu mūziķiem un māksliniekiem var pievienoties arī citas radošas personības, kuras savas domas un idejas vēlas izpaust, veidojot interesantus un netradicionālus paklājus un mākslinieciskojot Ergorapido putekļu sūcējus.

Šā gada Bilžu izstādes galvenais objekts būs firmas Electrolux bezvadu putekļu sūcējs Ergorapido, kas no ikdienišķa priekšmeta kļūs par kolorītu mākslas darbu un interesantu izstādes eksponātu.

Izstādes dalībnieku domu lidojums un pasaules skatījums tiks iekrāsots, ievērpts un iešūdināts arī paklājos.

Starp izstādes darbu autoriem ir mūziķi Raimonds Bartaševičs, Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Sandra Bula, Ilze Kalve, Āris Ziemelis, Aldans Milzarājs un Jānis Vanadziņš, mākslinieki Guntars Ošenieks, Linda Stepēna, Zanda Milzarāja, Marta Krasta, Maija Rezenberga, Sigis Kreivaitis, Ināra Garklāva un Arvīds Plokšta, fotogrāfs Valts Kleins, aktieris Varis Vētra un citi.

Arī šogad, mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 trešās desmitgades svētku laikā, ir īpaši padomāts par vismazākajiem pasākuma apmeklētājiem, piedāvājot koncertu bērniem.

Šis koncerts būs klausāms 29. novembrī plkst. 12:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē, informē festivāla rīkotājs BILŽU BIROJS.

«BILDES, manuprāt, ir ne tikai kulturāls, bet arī sociāls projekts – šeit tiek «audzināta» kultūras inteliģence jau trīs paaudzēs,» stāsta stepa deju studijas Top Tap Company vadītājs Māris Pūris (BILDĒS kopš 2008. gada). Uzstāšanās laikā tiks demonstrēta gan stepa mijiedarbība ar koklētāju ansambli un latviešu tautas melodijām, gan rokenrolu, dejojot latviešu, čehu un amerikāņu tautas mūzikas pavadījumā.

Turpretī folkmūziķis Uldis Kākulis (BILDĒS kopš 2002. gada, tostarp ansambļa Nepazītā pasaule sastāvā), atbilstoši koncerta bērnu auditorijas formātam, vienosies priekšnesumā kopā ar savu meitu Dairu Madaru. Tiesa, šoreiz dziedāšanu savā pārziņā ņems Daira, ļaujot tētim uz ģitāras spēlēt pavadījumu. Viņš BILDES raksturo kā vienojošu notikumu, kas sniedz iespēju vienkopus uzstāties dažādiem mūziķiem, no kuriem daudzi gadu gaitā tieši festivāla rezultātā jau kļuvuši par ļoti tuviem draugiem.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Koncertu organizētāji atzīst, ka nu jau koncertu organizēšanu var sākt uzskatīt par biznesu, taču iespēju attīstīties vēl ir daudz.

Koncertaģentūru jeb t.s. promouteru pārstāvji min vairākus iemeslus, kādēļ pēdējā laikā pasaulē labi pazīstami mākslinieki vēlas koncertēt Latvijā. Kā atzīst koncertaģentūras Postivus Music pārstāvis Ģirts Majors, pirms pāris gadiem koncertu organizēšanu Latvijā vispār bijis grūti saukt par biznesu, taču tagad aģentūras sākušas kaut ko pelnīt. Tiesa, šis tomēr esot diezgan riskants bizness, jo tā izmaksas ir visai augstas, bet ienākumi - grūti prognozējami, jo ir neiespējami paredzēt, vai tiks iztirgots pietiekami daudz biļešu.

Arēnas Rīga faktors

Būtisku impulsu koncertu dzīves un šī biznesa attīstībai radījusi Arēnas Rīga atvēršana. «Pusotra gada laikā kopš arēnas atvēršanas mēs esam organizējuši pat vairāk pasākumu nekā iepriekšējos 5 gados pirms tam. Šogad jau pieci lieli pasākumi, pērn četri. Tagad mēs varam aicināt māksliniekus uz Rīgu, jo ir lielākas ietilpības norises vieta zem jumta, kas strādā jebkurā gada laikā. Arēna ir ļoti kvalitatīva,» tā Kristaps Kārkliņš, SIA BDG Events mārketinga speciālists. Šī koncertaģentūra Rīgā rīkojusi tādu pasaulē pazīstamu mūziķu kā Depeche mode, Pink un Aerosmith šovus un tās rīkoto koncertu apmeklētāju skaits šogad sasniedzis jau 77 tūkstošus. «Arēnas Rīga atvēršana ir zināms impulss, būtisks, bet to nevajadzētu pārvērtēt. Liela nozīme ir tam, ka cilvēki ir gatavi tērēt naudu par koncertiem, pirms 5-6 gadiem situācija bija pavisam citādāka. Tomēr arēna ir būtiska infrastruktūras daļa, lai šis bizness attīstītos,» atzīst Positivus Music pārstāvis Ģ. Majors, kura pārstāvētā kompānija organizējusi Muse koncertu Arēnā Rīga, Moby koncertu Ķīpsalas hallē, kā arī vairākus citus pasākumus, piemēram, šīs nedēļas nogalē notiekošo mūzikas festivālu Positivus AB. Koncertu rīkotāji ir pārliecināti, ka, neraugoties uz Arēnas Rīga esamību, Latviju nebūt nevar uzskatīt par pietiekami nodrošinātu ar vietām lielu pasākumu rīkošanai. Ģ. Majors norāda, ka šovbiznesa attīstībai par labu nāktu stadions ar kādiem 50 000-70 000 skatītāju vietu, kas ļautu piesaistīt augstākā līmeņa populāros mūziķus. «Cits jautājums ir - cik vispār pasaulē ir mūziķu, kas spētu Latvijā savākt tik lielu publiku,» viņš teica. Sava loma tam, kādēļ promouteriem, runājot ar populārās mūzikas zvaigžņu aģentiem, izdodas pārliecināt viņus, ka ir vērts rīkot koncertu Rīgā, arī faktam, ka Baltijas un Latvijas tirgus daļai mākslinieku ir vēl neatklāts. Latvijas promouteriem nākoties konkurēt ar citu valstu koncertaģenūrām par to, lai konkrēta mūziķa koncerts notiktu tieši Latvijā, jo izpildītāju koncertturneju grafikā parasti konkrētam reģionam paredzēts ierobežots koncertu skaits.