Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Maskavā no 1.jūnija tiks atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, trešdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Televīzijā pārraidītā videokonferencē Sobjaņins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka jau iespējams runāt par nākamajiem soļiem ceļā, kas ved laukā no šī krīzes.

"Es ierosinu no 1.jūnija atvērt ne tikai pārtikas mazumtirdzniecību, bet arī nepārtikas," sacīja mērs.

Sobjaņins arī aicināja atvērt uzņēmumus, kuros ir minimāls kontakts ar klientiem, kā piemērus minot ķīmiskās tīrītavas un remontdarbnīcas.

Viņš sacīja, ka dažu ierobežojumu atcelšana ir attaisnojama, jo situācija ar jauno koronavīrusu ir uzlabojusies kopš 12.maija, kad tika atļauts atsākt darbus būvlaukumos.

Kopš 12.maija hospitalizēšanas gadījumu skaits Maskavā ir samazinājies par 40%, sacīja Sobjaņins.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā jāveic obligāta pakalpojumu sfērā strādājošo pilsētas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19, trešdien paziņojis pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins, brīdinot, ka inficēšanās gadījumu skaita pieaugums ir dramatisks.

Prasība attieksies uz daudzām tautsaimniecības nozarēm. Kā skaidro varasiestādes, runa ir gan par tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanās uzņēmumu darbiniekiem, gan arī finanšu institūciju un pasta klientu nodaļu darbiniekiem, gan iedzīvotājiem, kas strādā skaistumkopšanas salonos, sporta centros, baseinos.

Prasība skars arī transporta, izglītības, veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu, kultūras, atpūtas un citas jomas.

"Mums vienkārši ir jādara viss, lai visīsākajā laikā veiktu masveida vakcināciju un apturētu šo šausmīgo slimību, apturētu tūkstošu cilvēku nāvi," ierakstā blogā skaidroja mērs.

Pēdējo nedēļu laikā saslimstība ar Covid-19 Maskavā turpinājusi augt, un līdzīga tendence ir daudzviet visā Krievijā.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

ASV tehnoloģiju firma «Apple» pēc Ķīnas brīdinājuma izņēmusi no sava veikala lietotni «HKMap.Live», kas ļāva protestētājiem Honkongā izsekot policijas pārvietošanos.

Kā paziņoja «Apple», «lietotne tikusi izmantota veidos, kas apdraud tiesībsargājošās iestādes un iedzīvotājus Honkongā».

Lietotnei «HKMap.Live» bija svarīga loma, ļaujot protestētājiem izvairīties no policistiem, kas pēdējās nedēļās arvien lielākā skaitā tiek izvietoti Honkongā protestu apspiešanai.

«Apple» lietotni izņēma pēc Ķīnas valsts medija apsūdzībām, ka tā «acīmredzami palīdz grautiņu dalībniekiem».

«Neviens nevēlas ievilkt «Apple» ieilgušajos nemieros Honkongā. Taču cilvēkiem ir pamats domāt, ka «Apple» jauc biznesu ar politiku un pat nelikumīgām darbībām,» vēsta Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts «People's Daily».

««Apple» ir jāpadomā par sava nesaprātīgā un bezatbildīgā lēmuma sekām,» norāda avīze.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Zaļā kursa prasības ir absurdas un radušās no pārāk labas dzīves, intervijā sacīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš uzvēra, ka lauksaimnieki nav pret stingrākām vides prasībām un zaļāku domāšanu, taču Zaļā kursa prasības ir absurdas. "Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves," teica Ločmelis.

Viņaprāt, absurdi ir tas, ka esam gatavi Eiropas Savienības (ES) tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. "Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme," sacīja "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs.

«Lai sabiedrība varētu attīstīties, katrai paaudzei ir nepieciešama sava kultūras revolūcija,» tāds 60. gadu vidū bija Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētāja Mao Dzeduna vēstījums.

Tā laika Kultūras revolūcija gan ne tikai būtiski izmainīja Ķīnas sabiedrību, bet arī maksāja dzīvību vismaz pieciem miljoniem cilvēku. Tajā pašā laikā Mao paziņojumā kaut kas ir, jo paralēli Ķīnas Kultūras revolūcijai tolaik arī daudzās Rietumu valstīs notika sava veida kultūras revolūcijas, pat ja tās nesauca tādā vārdā. Rietumos vairāk runāja par 60. gadu studentu nemieriem, pēc kuriem sekoja vairākas Rietumu sabiedrībai turpmākajos gados nozīmīgas pārmaiņas, piemēram, attiecībā uz sieviešu tiesībām, vides aizsardzību un sadarbību ar Austrumeiropu, kas bija būtisks solis Eiropas apvienošanas un Otrā pasaules kara seku pārvarēšanas virzienā. Ja Mao Kultūras revolūcija Ķīnā bija virzīta uz to, lai cilvēkus vēl vairāk audzinātu pareizajā ideoloģijā, tad tā laika sabiedriskās aktivitātes Rietumos cita starpā noveda pie personīgās brīvības vēl nebijušas paplašināšanas.

Itālijā no piektdienas aptuveni 23 miljoniem privātā un valsts sektora darbinieku obligāti nepieciešami Covid-19 sertifikāti, kas apliecina pārslimošanu, vakcinēšanos vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Šī prasība ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus un saskārusies ar pretestību.

Romā pirms nedēļas protesti pret ierobežojumiem, kas noteikti cīņā ar Covid-19, pārauga vardarbībā un policija saistībā ar to aizturējusi 12 cilvēkus, tostarp divus galēji labējās partijas līderus.

Šodien Romā plānoti jauni protesti, un Triestē ostas strādnieki gatavojas nobloķēt ostu.

Varasiestādes paziņojušas, ka kinoteātriem, teātriem un koncertzālēm tiks atļauts darboties ar pilnu jaudu, ja apmeklētāji varēs uzrādīt Covid-19 sertifikātus.

Sertifikātu ieviešanas mērķis ir novērst inficēšanos darbavietās un kolektīvas karantīnas nepieciešamību.

Uzņēmumiem, kas nepārliecināsies, vai to darbiniekiem ir Covid-19 sertifikāti, būs jāmaksā līdz 1000 eiro liela sodanauda.

Vairāki simti formās tērptu skolēnu, no kuriem daudziem sejas sedza maskas, pirmdien visā Honkongā sadevās rokās un izveidoja dzīvas ķēdes, šādi pēc kārtējās nedēļas nogales, kurā tika pieredzētas sadursmes, paužot atbalstu demokrātijas atbalstītāju protestiem.

Metro stacijas, kas svētdien tika slēgtas pēc dažkārt vardarbīgām konfrontācijām, atkal tika atvērtas.

«Skolēnu veidota dzīvā ķēdē ir spēcīgākais apliecinājums tam, cik šie protesti ir dziļi iesakņojušies sabiedrībā - tik dziļi, ka izpletušies skolu audzēkņu vidū,» žurnālistiem skaidroja viens no protestu dalībniekiem.

Svētdien Honkongā tūkstošiem cilvēku piedalījās miermīlīgā demonstrācijā pie ASV konsulāta, aicinot palīdzēt nodrošināt demokrātiju šajā Ķīnas autonomajā pilsētā.

Kareivīgāk noskaņotie pēc šīs protesta akcijas Honkongas nozīmīgākajā darījumu apkaimē - Centra rajonā - ķērās pie radikālākiem soļiem, dedzinot un postot metro stacijas.

Libāna neilgi pēc izsludināšanas atcēlusi ierosinājumu ieviest nodevu par saziņas lietotņu, piemēram, «WhatsApp», izmantošanu.

Sākotnējam paziņojumam par nodevas ieviešanu sekoja protesti visā valstī, kuros tika pieprasīta premjera un citu «korumpēto politiķu» atkāpšanās un aicināts sākt «revolūciju».

Libānas telekomunikāciju ministrs Mohameds Čukairs vēlāk paziņoja, ka 0,2 ASV dolāru (0,18 eiro) nodeva dienā par populārās lietotnes izmantošanu tomēr netiks piemērota, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Ministrs norādīja, ka lēmuma atcelšanu pieprasījis Libānas premjers Saads Hariri.

Iepriekš ceturtdien Libānas informācijas ministrs Džamals al Džarrahs pēc valdības sēdes sacīja, ka no nākamā gada 1.janvāra par «WhatsApp» lietošanu tiks noteikta nodeva 0,2 ASV dolāri dienā vai seši dolāri mēnesī.

Simtiem traktoru pirmdien bloķēja ielas joslu Prāgas centrā, lauksaimniekiem protestējot pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku.

Tomēr protesta akcijā nepiedalās lielākās Čehijas lauksaimnieku organizācijas, kas no tās distancējās pēc tam, kad kļuva zināms, ka atsevišķi tās organizatori nesen organizējuši arī prokrieviskas demonstrācijas.

Protesta akcijas dēļ nav apturēta satiksme Prāgā, tomēr pašvaldība brīdināja cilvēkus pirmdien nebraukt uz Čehijas galvaspilsētu.

Akcijas organizatori plāno iesniegt lauksaimniecības ministram Marekam Vibornijam vēstuli ar savām prasībām. Lauksaimnieki ir īpaši neapmierināti ar ES Zaļā kursa prasībām, kas paredz ierobežot ķimikāliju lietošanu un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Lauksaimnieki pieprasa Čehijai izstāties no vienošanās. Daļa protestētāju pieprasa arī valdības demisiju.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.