Itālijas valdība ceturtdien pieņēmusi lēmumu, kas nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu visiem valsts un privātā sektora darbiniekiem, kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas spērusi šādu soli.

No 15.oktobra katram, kurš ieradīsies darbavietā, veikalā vai restorānā, būs jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apstiprina personas pilnīgu vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ceturtdien nolēma premjera Mario Dragi valdība.

Vienlaikus valdība nolēma ierobežot testu cenas, pieaugušajiem tie maksās 15 eiro, bērniem - astoņi eiro.

Noteikumu pārkāpēji tiks sodīti - ikviens, kuram nebūs sertifikāta un attiecīgi nevarēs strādāt darba vietā, tiks atstādināts no pienākumu pildīšanas bez algas saglabāšanas.

Pirms nedēļas Itālijas valdība paziņoja, ka nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu izglītības un aprūpes iestādēs.

Itālija ir nolēmusi pastiprināt ar Covid-19 saistītās prasības izglītībā un sabiedriskajā transportā, ceturtdienas vakarā paziņoja veselības ministrs Roberto Speranca.

Septembrī sākoties jaunam mācību gadam, skolotājiem, lektoriem un augstskolu studentiem būs jāuzrāda pierādījums par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testu.

Tā sauktā "zaļā pase" jeb dokuments ar šādu pierādījumu no septembra būs jāuzrāda arī tālsatiksmes vilcienos un autobusos, uz prāmjiem un avioreisos.

Ja pedagogi neuzrādīs šādu pierādījumu, viņi pēc piecām dienām tiks atstādināti no darba pienākumiem, nolēma ministru kabinets.

Jau no piektdienas cilvēkiem vismaz 12 gadu vecumā būs vajadzīga "zaļā pase", lai ieturētu maltītes restorānu iekštelpās, apmeklētu muzejus, peldbaseinus, spa, sporta zāles, ārtelpu kultūras vai sporta pasākumus.

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Itālijā, kas ir viena no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm Eiropā, no 28.jūnija vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas ārtelpās, pirmdien paziņoja Veselības ministrija.

Masku valkāšanas prasības atcelšana stāsies spēkā reģionos, kas marķēti kā "baltās" zonas pēc Itālijā ieviestās koronavīrusa izplatības straujuma klasifikācijas sistēmas, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja veselības ministrs Roberto Speranca.

Tas jau tagad attiecas uz visiem Itālijas reģioniem, izņemot nelielo Valle d'Aostas reģionu valsts galējos ziemeļrietumos.

Masku obligāta valkāšana ārtelpās atcelta pēc Itālijas Tehniski zinātniskās komitejas (CTS) ieteikuma. Komiteja gan atzina, ka cilvēkiem vēl jābūt gataviem valkāt maskas tādos pasākumos, kur ir augstāks vīrusa izplatīšanās risks.

Eksperti paredz, ka līdz 28.jūnijam visa Itālija tiks klasificēta kā "baltā zona".

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Otrdienas rītā slimnīcā Itālijā miris Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, tviterī paziņoja viņa preses pārstāvis.

"Dāvids Sasoli aizgāja 11.janvārī plkst.1.15 slimnīcā Aviāno, Itālijā, kur viņš bija hospitalizēts," pavēstīja viņa preses pārstāvis. "Bēru datums un vieta tiks paziņots tuvākajās stundās."

Pirmdien tika paziņots, ka Sasoli ievietots slimnīcā Itālijā imūnsistēmas disfunkcijas dēļ. Viņš slimnīcā atradās kopš 26.decembra.

Sasoli preses pārstāvis atklāja, ka imūnsistēmas disfunkcijas dēļ Sasoli radušās nopietnas komplikācijas, tādēļ bijis nepieciešams viņu hospitalizēt.

65 gadus vecais Sasoli septembrī smagi saslima ar pneimoniju un viņu nācās hospitalizēt. Viņš pēc tam atgriezās Itālijā, lai atveseļotos, taču process ieilga, tādēļ viņš kādu laiku nespēja pildīt savus pienākumus.

Itālija no svētdienas atceļ prasību ievērot karantīnu tiem iebraucējiem no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijas un Izraēlas, kuriem Covid-19 tests ir negatīvs.

Itālija arī atļaus vairāk tā dēvēto Covid-brīvo lidojumu, kas pašreiz tiek veikti uz un no ASV, uz Kanādu, Japānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Papildus Romai un Milānai šādi avioreisi turpmāk apkalpos arī Neapoli un Venēciju, šodien paziņoja Itālijas Veselības ministrija.

Tai pat laikā tiks pastiprināti ierobežojumi ieceļošanai no Brazīlijas.

Itālijas premjerministrs Mario Dragi ir norādījis, ka tūristu atgriešanās ir būtiska Itālijas ekonomikas atlabšanai.

Itālijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 8,9 procentiem, un kopš pandēmijas sākuma pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu Itālijā miruši vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Pagājušajā mēnesī Itālija atļāva kafejnīcām un restorāniem atvērt terases un darbu atsākuši muzeji un kinoteātri, bet nakts komandantstundas joprojām ir spēkā.

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Itālijā pirmdien stājas spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā pret Covid-19, nevakcinētām personām liedzot lielu daļu publisko pakalpojumu.

No pirmdienas Itālijā tikai vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas varēs atrasties restorānu telpās, apmeklēt kinoteātrus, naktsklubus, kā arī futbola spēles stadionos.

Jaunie noteikumi, kurus novembra beigās pieņēma premjera Mario Dragi vadītā valdība, būs spēkā līdz 15.janvārim. Pēc tam tie paliks spēkā reģionos, kas būs atzīti par koronavīrusa zonām.

Noteikumi ietekmē arī sabiedriskā transporta pasažierus. Līdz šim Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, izslimošanu vai negatīvu Covid-19 testu, bija jāuzrāda tālsatiksmes maršrutos, bet tagad tas nepieciešams, iekāpjot arī metro un vietējās satiksmes autobusā vai vilcienā.

Pastiprinātie noteikumi neattiecas uz bērniem līdz 12 gadu vecumam, jo jaunāki bērni pagaidām Itālijā vēl nevar saņemt vakcīnu pret Covid-19. Valdība plāno, ka 5-11 gadus vecu bērnu vakcinācija sāksies 16.decembrī.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Itālijā Covid-19 dēļ noteiktais ārkārtējais stāvoklis it pagarināts līdz 31.martam, kā arī ieviesta prasība par negatīvu Covid-19 testu ieceļotājiem no citām ES valstīm, otrdien paziņoja premjerministra Mario Dragi birojs.

Ārkārtējais stāvoklis Itālijā ir bijis spēkā kopš 2020.gada janvāra.

Valdība arī izdeva dekrētus, pagarinot īpašās pilnvaras, kas piešķirtas civilās aizsardzības aģentūrām un ārkārtējam komisāram pandēmijas apkarošanai Frančesko Filjiuolo.

Saskaņā ar jaunu dekrētu paliek spēkā noteikumi par Itālijas "zaļo pasi", ar kuru iedzīvotāji var pierādīt vakcinēšanās, pārslimošanas vai negatīva testa faktu.

Itālija arī ieviesusi jaunu prasību ieceļotājiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm sniegt pierādījumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu pirms došanās uz Itāliju, paziņoja Veselības ministrija. Nevakcinētiem ieceļotājiem arī vajadzēs pavadīt piecas dienas karantīnā.

Itālija no februāra atvieglos Covid-19 ierobežojumus iebraukšanai no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, pieprasot pasažieriem uzrādīt vakcinācijas, nesenas pārslimošanas vai negatīva testa pierādījumu, bet vairs nepakļaujot viņus karantīnai.

Decembrī, kad pieauga Covid-19 omikrona paveida gadījumu skaits, Itālija pieprasīja no visiem iebraucējiem koronavīrusa testus un noteica piecu dienu karantīnu nevakcinētajiem iebraucējiem. Šī Covid-19 noteikumu pastiprināšana izraisīja Briseles neapmierinātību.

Saskaņā ar veselības ministra Roberto Sperancas otrdienas vakarā parakstītu dekrētu iebraucējiem no ES valstīm no nākamā mēneša būs tikai jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, nesenu pārslimošanu vai negatīvu testu.

Itālijas Covid-19 ārkārtas situāciju vadītājs pirmdien paziņoja, ka valsts ir sasniegusi omikrona infekcijas gadījumu skaita virsotni, un jauno omikrona infekcijas gadījumu skaits tagad krītas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā par 5. līdz 8.vietu pārspēja Itāliju un meistarsacīkstes noslēgs sestdien ar maču par piekto pozīciju.

Latvijas izlase izcīnīja uzvaru ar rezultātu 87:82 (18:26, 28:16, 21:18, 20:22).Otrajā mazajā pusfinālā plkst.15.30 tiksies Lietuva ar Slovēniju, un šajā mačā noskaidrosies latviešu pretiniece sestdien cīņā par piekto pozīciju.

Teicamu spēli Latvijas izlases rindās aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 28 punktus, no spēles realizējot 12 no 13 metieniem, un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, Aigars Šķēle pievienoja 12 punktus un atdeva deviņas rezultatīvas piespēles, Artūram Žagaram šajās ailēs bija 10+6, bet Dāvis Bertāns un Artūrs Kurucs guva pa deviņiem punktiem.

Itāliju no zaudējuma neglāba Luidži Datome, kurš guva 20 punktus, aizvadot savu priekšpēdējo spēli valstsvienībā.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Itālija pirmdien iesaldēja vairākus nekustamos īpašumus, kas pieder Krievijas oligarhiem Eduardam Hudainatovam un Grigorijam Berjozkinam, ziņu aģentūrai "Reuters" pavēstīja tieši informēti ziņu avoti.

Itālijas finanšu policija (Guardia di Finanza) iesaldēja villu "Altachiara" ar parku, kas atrodas piekrastes pilsētā Portofino netālu no Dženovas, kā arī nekustamo īpašumu un automobili Romā. Šie īpašumi pieder Krievijas enerģētikas milža "Rosņeftj" bijušajam vadītājam Hudainatovam.

Hudainatovs tika iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņa aktīvu vērtība ir apmēram 57 miljoni eiro, pavēstīja viens no informētajiem avotiem.

Itālijas policija maijā konfiscēja luksusa jahtu apmēram 700 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas tika uzskatīta par piederošu Hudainatovam un kuru mediji saistīja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka no 15.februāra noteiks vakcināciju pret Covid-19 par obligātu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, cīnoties pret infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

"Mēs gribam palēnināt inficēšanās līkni un pamudināt itāliešus, kas vēl nav vakcinējušies, to izdarīt," premjerministrs Mario Dragi sacīja valdības sēdē, kurā tika pieņemts šis lēmums.

"Mēs īpaši iejaucamies vecuma grupās, kurās ir vislielākais hospitalizācijas risks, lai samazinātu spiedienu uz klīnikām," viņš piebilda.

Jaunais dekrēts paredz, ka nestrādājošiem cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem būs obligāti jāvakcinējas, bet strādājošajiem būs jāsaņem vakcinācijas sertifikāts.

Valdība arī paziņoja, ka "no 15.februāra vakcinācijas sertifikāts būs nepieciešams cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem valsts un privātajā sektorā, lai piekļūtu savai darbavietai".

Kopš pirmdienas visa Itālija atzīta par "zema riska" zonu, kur masku nēsāšana sabiedriskās vietās vairs nav obligāta.

Saskaņā ar rīkojumu, kas spēkā stājas pirmdien, Veselības ministrija pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma visus 20 Itālijas reģionus atzinusi par "balto zonu".

Tas nozīmē, ka sejas aizsargmaskas ārpus telpām vairs nav obligātas, tādējādi sagādājot ievērojamu atvieglojumu pilsoņiem, jo nerimstoties karstuma vilnim, Itālijas dienvidos gaisa temperatūra dažviet šonedēļ varētu pārsniegt 40 grādus pēc Celsija.

Pēdējo nedēļu laikā inficēšanās gadījumu skaits ar jauno koronavīrusu un Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits Itālijā strauji samazinājies.

Turklāt 17 572 505 itāļu jeb trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita līdz svētdienai bija jau vakcinēti.

Kopš atcelta karantīna vakcinētajiem ieceļotājiem, Itālijā atgriezušies arī tūristi no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī no Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Japānas.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Valdībai atvieglojot cīņā ar Covid-19 noteiktos ierobežojumus, Itālijā no pirmdienas darbu daļēji atsāks bāri, restorāni, kinoteātri un koncertzāles.

Trīs ceturtdaļas Itālijas reģionu no pirmdienas iekļauti zema riska jeb "dzeltenajā" kategorijā, un bāri un restorāni drīkstēs atvērt terases, tostarp strādāt arī vakaros. Taču nakts komandantstunda paliks spēkā un cilvēkiem pēc plkst.22 arī turpmāk būs aizliegts atrasties uz ielas bez svarīga iemesla.

Darbu drīkst atsākt arī kinoteātri, teātri un koncertzāles, kurām ļauts uzņemt pusi no maksimālā apmeklētāju skaita.

Līdz 1.jūlijam plānots atvērt arī peldbaseinus, sporta zāles un izklaides parkus.

Premjerministrs Mario Dragi atzinis, ka uzņemas "izsvērtu risku", atceļot ierobežojumus.

Vīrusa izplatības temps Itālijā ir samazinājies un mazāk Covid-19 pacientu nepieciešama intensīvā aprūpe slimnīcās, taču mirušo skaits joprojām ir aptuveni 300 dienā.

Līdz šā gada beigām vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS “Olpha” vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Apvienotajā Karalistē piedāvās četrus dažādus jaunus medikamentus, kuriem ir noslēdzies reģistrācijas process un izpildītas arī pārējās regulatorās prasības.

Jaunie medikamenti paredzēti uroloģisko, onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Plānots, ka nākamgad ES tirgos nonāks vēl vismaz 18 jauni patentbrīvie medikamenti.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno ievērojami palielināt savu produktu portfeli, papildinot to ar patentbrīvajiem medikamentiem. Pašlaik ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, kuriem ir sākta reģistrācija vairāk nekā 10 ES valstīs. Pašlaik reģistrācijai ir iesniegti jau 32 medikamenti, bet izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu. Divi no jaunajiem “Olpha” medikamentiem, kam šogad varēs sākt komercializācijas, ir paredzēti uroloģisko slimību, bet pa vienam preparātam sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Latvijas tūrisma operators "Tez Tour" pēc vairāku gadu pārtraukuma atsācis ceļojumus uz Rimini, Itālijā, informēja uzņēmumā.

"Tez Tour" Latvijas vadītājs Konstantīns Paļgovs norāda, ka, beidzoties Covid-19 pandēmijai, redzams, ka 2022./2023.gada tūrisma sezonas ietvaros ievērojami ir pieaudzis pieprasījums pēc Eiropas valstu, kā arī tuvākiem galamērķiem. Vienlaikus pašreizējās ekonomiskās un politiskas situācijas dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas galamērķus Eiropā, līdz ar to "Tez Tour" uz to ir reaģējis un šogad ceļotājiem piedāvā vairākus jaunus galamērķus, tostarp Halkidiki salu Grieķijā, kā arī Rimini un Sardīnijas salu Itālijā.

Pirmais čarterreiss uz Rimini veikts 25.jūnijā un turpmāk katru svētdienu līdz augusta beigām.

Šajā vasaras sezonā tūroperators nodrošina ceļojumus uz 12 galamērķiem tādās valstīs kā Turcija, Grieķija, Itālija, Bulgārija, Gruzija un citur. Šogad vasaras sezonā "Tez Tour" plāno apkalpot aptuveni 30 000 tūristu, kas būs par 15% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, attiecīgi plānots arī kāpināt apgrozījumu - par 30% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.