Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Latvijā dibinātā digitālā klīnika “Medon” ir piesaistījusi investīcijas 320 000 eiro apmērā no vairākiem Latvijas uzņēmējiem. Tas ir būtisks solis stratēģiskai darbības paplašināšanai jaunos tirgos.

Šis ieguldījums palīdzēs īstenot “Medon” vīziju padarīt pieejamu veselības aprūpi kā Latvijā, tā globālā mērogā.

“Medon” izveidotāju ieskatā izstrādātie digitālie risinājumi ir pielāgojami dažādu tirgu vajadzībām, kas padara šo pakalpojumu eksportspējīgu. Konkrētais ieguldījums ir paredzēts, lai vispirms attīstītu klīnikas piedāvājumu Indijā un vēlāk arī Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas tirgū.

“Mums ir pārliecība par komandu un produktu, ko tā ir radījusi un turpina attīstīt kā Latvijā, tā ārzemēs. Mūsu vīzija sakrīt ar “Medon” vīziju nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un veicināt to digitalizāciju kopumā. Šāda pieeja pacientiem padarītu veselības pakalpojumus pieejamākus, savukārt ārstiem – uzlabotu efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, kā arī, esot Latvijā, sniegtu iespēju strādāt daudzās ģeogrāfijās vienlaicīgi,” stāsta viens no Latvijas privāto investoru grupas dalībniekiem Mārtiņš Dziedātājs.

Kravu apkalpošanas perona izveidē lidostā Rīga investētie 15 milj. eiro ir labs pamats, lai tā kļūtu par gaisa kravu tranzīta centru Baltijā, vēl tikai būtu nepieciešama nacionālā kravu pārvadāšanas aviokompānija ar vienu – divām lidmašīnām, kuru iegādei varētu izmantot ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļus.

Ja Latvija šo iespēju neizmantos, tad to varētu īstenot Igaunija vai Lietuva, kuras, tāpat kā Latvija, saņems ES Attīstības un noturības mehānisma finansējumu.

Iespēja sasniegt tirgu

“Ideju atbalstām, jo piena produktu ražotājiem ir interesants tādu tālu valstu kā Izraēlas, Apvienoto Arābu Emirātu tirgus, un cita risinājuma, kā aizvest ar lidmašīnu, īsti nav,” skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Viņš atzīst, ka iepriekš – vēl pirms Covid-19 – produktu nosūtīšanai uz Abū Dabī (Apvienotie Arābu Emirāti) tika izmantotas pasažieru avio pārvadātāja piedāvātās iespējas.

Vairāki mājasdarbi

Latvija ir atzīta par 41.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 40.pozīciju pērn, un tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kas aptver 63 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 31.vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra.

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija arī šogad ieņem 17.pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20.pozīcijā. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu ieguvusi trīs pozīcijas un ieņem 16.vietu, bet Japāna ir noslīdējusi par četrām vietām un ieņem 34.pozīciju.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Naftas cenām pasaules tirgū ceturtdien ir būtisks kāpums saistībā ar cerībām, ka Krievijas nafta, pret kuru vērstas rietumvalstu sankcijas, varētu tikt aizstāta ar piegādēm no citām valstīm.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā palielinājās par 5,1% līdz 116,8 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,5% līdz 112,58 dolāriem par barelu.

"Brent" un WTI markas jēlnaftas cenas trešdien nokritās par vairāk nekā 12% saistībā arī ar cerībām par Krievijas un Ukrainas sarunām.

Apvienotie Arābu Emirāti trešdien paziņoja, ka citām naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstīm mudinās paaugstināt naftas ieguvi, bet ASV sarunās ar Venecuēlu par iespējamām naftas piegādēm vērojams progress.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc tam, kad ASV infekcijas slimību eksperts Entonijs Fauči brīdināja būt piesardzīgiem ar Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas pasākumu atcelšanu un ekonomikas atkalatvēršanu, lai tas nenotiktu pārāk ātri.

Analītiķi atzina, ka Fauči sniegtā liecība ASV Senātā varēja būt faktors akciju cenu kritumā, bet minēja kā iespējamu faktoru arī investoru centienus gūt peļņu, pārdodot padārdzinājušās akcijas, un saspīlējuma eskalāciju starp ASV un Ķīnu, kas varētu novest pie tirdzniecības kara atjaunošanās.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga minēja "pircēju nogurumu" un bažas par augstām akciju vērtībām.

Bija arī jaunas pazīmes, ka dažas ASV lielpilsētas vēl nav tuvu pilnīgai atkalatvēršanai. Losandželosas amatpersonas apsprieda sociālās distancēšanās pagarināšanu līdz jūlijam, un Brodvejas Līga oficiāli atcēla vasaras teātru sezonu Ņujorkā.

Akciju cenas Eiropā mainījās dažādos virzienos, investoriem izvērtējot valstu soļus savas ekonomikas atkalatvēršanā pret bažām par jauniem Covid-19 infekcijas gadījumiem Ķīnā un Dienvidkorejā.

Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.

Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.

17 vissmagāk skartajās valstīs «lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem», konstatēja WRI.

«Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas» – tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.

17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.

Tūrisma operators SIA "Tez Tour" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar vairāk nekā 25 miljonu eiro apgrozījumu un guva viena miljona eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāvji.

"Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs skaidro, ka aizvadītā gada vasaras un ziemas sezonas kļuva par pirmajām pilnvērtīgajām masu tūrisma sezonām pēc pēdējo gadu dažāda veida satricinājumiem pasaulē. Tostarp uzņēmumam pērn izdevās sasniegt visus nospraustos mērķus.

Pēc kompānijā vēstītā, 2022.gadā "Tez Tour" nodrošināja ceļojumus vairāk nekā 37 000 tūristu, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tūrisma galamērķu izvēle pērn saglabājās līdzīga kā iepriekšējos gados - vasaras sezonā klienti pārsvarā izvēlējās atpūtu Turcijā, Grieķijā, Bulgārijā un Itālijā, savukārt ziemas ceļojumu sezonas galvenie galamērķi bija Ēģipte, Kanāriju salas un Apvienotie Arābu Emirāti, informē kompānijā.

Lai novērstu potenciālos riskus veiksmīgai dalībai Expo 2020 Dubaijā, valdība piekritusi mainīt administratīvi – juridisko modeli projekta turpmākai realizācijai, informē Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) vienoties ar LTRK par esošā līguma izbeigšanu, savukārt biedrība apņēmusies nodot ministrijai visus ar projektu saistītos materiālus, projektu un informāciju.

Tāpat Ministru kabinets uzdevis EM atrast piemērotāko iepirkumu procedūru, lai nodrošinātu nākamā posma realizēšanu Latvijas dalībai Expo 2020 Dubaijā. LTRK jau šā gada sākumā konstatēja, ka projekta realizācija esošajā administratīvi – juridiskajā modelī ir ļoti apgrūtināta, jo katra darbība jāveic kā EM struktūrvienībai, paredzot daudz dažādu procedūru.

Par to vairākkārt tika informēta gan EM, gan arī ministri, meklējot risinājumu. Pašreiz veikti priekšdarbi, lai uzsāktu Expo 2020 Dubaijā finansiāli ietilpīgāko daļu jeb paviljona būvniecību, tādēļ bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk meklēt risinājumu, kas nodrošinās iekļaušanos noteiktajos termiņos, kvalitātē un finansējumā, skaidro LTRK.

Astoņas Naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis svētdien vienojās pagarināt brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu par vienu mēnesi, cenšoties palielināt cenas saistībā ar pieprasījuma neskaidrībām un piegāžu palielināšanos.

Tādējādi šo valstu brīvprātīgais naftas ieguves samazinājuma pagarinājums spēkā būs līdz 31.decembrim.

Šīs astoņas alianses dalībvalstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - līdz gada beigām turpinās samazināt naftas ieguves apjomu par 2,2 miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Tūrisma operators Join UP! Baltic tirdzniecības centrā Domina, Rīgā, atklājis savu pirmo ceļojumu veikalu Baltijas valstīs.

Pirmās mazumtirdzniecības vietas atklāšana ir daļa no Join UP! Baltic ilgtermiņa stratēģijas nostiprināt savu klātbūtni tūrisma tirgū un attīstīt biznesu visā Baltijas reģionā.

Lai gan tiešsaistes pakalpojumi nenoliedzami ir būtiska biznesa daļa, līdz ar jaunās vietas atvēršanu Join UP! Baltic mērķis ir apmierināt arī to ceļotāju vajadzības, kuri, plānojot savu atvaļinājumu, dod priekšroku personīgai klātienes saskarsmei.

“Digitālajā laikmetā esam pamanījuši, ka klienti joprojām novērtē iespēju apspriest ceļojuma iespējas tieši ar mūsu profesionālajiem ceļojumu konsultantiem, un bieži dzirdam vēlmes to darīt klātienē. Mēs kā uz klientiem orientēts uzņēmums vienkārši sekojam šai vajadzībai. Tādējādi ceļojumu plānošanu padarām pieejamāku un ērtāku daļai klientu,” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Latvijā radītais robotikas jaunuzņēmums Giraffe360 noslēdzis 4,5 milj. ASV dolāru lielu investīciju raundu, paziņojis uzņēmums.

Šī raunda galvenie investori ir riska kapitāla fondi LAUNCHub Ventures un Hoxton Ventures, kuru portfelī jau ir vairākas miljardu vērtas kompānijas. Tāpat investīciju raundā piedalījās riska kapitāla fondi HCVC (Hardware Club) un Change Ventures.

Giraffe360 radījis unikālu tehnoloģiju, ko nekustamo īpašumu kompānijas abonē. Produkts sastāv no pašu radītas telpu 3D skenēšanas kameras, kas ļauj ar vienas pogas spiedienu ģenerēt precīzu plānojumu, augstas kvalitātes fotogrāfijas un virtuālo tūri. Tāpat arī citus digitālā satura formātus, piemēram, 3D punktu mākoni.

Giraffe360 risinājums atvieglo augstvērtīga vizuālā satura radīšanu nekustamo īpašumu sludinājumiem. Giraffe360 pakalpojumu šobrīd izmanto 26 valstīs. Lielākais lietotāju skaits ir Lielbritānijā, kur atrodas Giraffe360 pārdošanas birojs. Savukārt ģeogrāfiski tālākie reģioni, kur šobrīd sastopamas Latvijā ražotās kameras, ir Apvienotie Arābu Emirāti un Kaimanu salas.

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

Medicīnisko elastīgo un kompresijas izstrādājumu ražotāja SIA "Tonus Elast" pērn strādāja pie iekļūšanas Āzijas tirgos, un sāka produkcijas eksportu uz Indonēziju, informēja kompānijas pārstāvji.

Turpmākajos uzņēmuma attīstības plānos ir iekļūšana tādu Āzijas valstu tirgos kā Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Kompānijas pārstāvji norāda, lai arī konkurence šajās valstīs ir sīva, palielinoties iedzīvotāju skaitam un viņu pirktspējai, arvien vairāk cilvēku vēlas iegādāties tieši Eiropā ražotus medicīniski elastīgos produktus, un tieši tādēļ arī "Tonus Elast" kā vienus no saviem mērķa tirgiem ir izvēlējies Āzijas valstis. Vislielākā interese šī reģiona iedzīvotājiem ir tieši par uzņēmuma ražotajiem kompresijas izstrādājumiem.

Paralēli ekspansijai Āzijas valstīs pērn "Tonus Elast" strādāja pie tirgus palielināšanas arī Baltijas valstīs un Eiropā. "Tonus Elast" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ļifics informē, ka pērn atvērts e-veikals Lietuvā un Igaunijā.

Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem, vienlaikus, starp šiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem, liecina atvērto datu platformas "Okredo" maijā apkopotā informācija.

Kopš pērnā gada ārzonu sarakstā iekļauta arī Krievija - uzņēmumos, kuros vismaz 20% daļu pieder ārzonas akcionāriem, visvairāk šādu akcionāru ir tieši no Krievijas - 70,36% gadījumu, kam seko Kipra (7,55%) un Izraēla (6,3%).

Starp populārākajām jomām, kurās darbojas ārzonu akcionāriem piederošie uzņēmumi, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (16,84%), nekustamais īpašums (9,19%), kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība (6,02%).

Vēl 35,75% kā darbības pamatveidu norādījuši jomu, kas neiekļaujas NACE saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kategorijās. Uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 20% daļu pieder ārzonu akcionāriem, īpašnieki ir arī no tādām eksotiskām vietām kā Virdžīnu salas (26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi), Apvienotie Arābu Emirāti (13), Beliza (10), Panama (deviņi) un Bermudu salas (četri).