Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs arī tad, ja kravu apgrozījums Latvijas dzelzceļa sistēmā ir 30 miljoni tonnu gadā, diskusijā Dramatiskā situācija tranzītā. Vai varam atļauties dzelzceļa elektrifikāciju? sacīja auditorkompānijas Ernst&Young partneris Andris Lauciņš.
Ernst&Young pēc AS Latvijas dzelzceļš pasūtījuma izstrādāja attiecīgā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad deviņos mēnešos bija 33,314 miljoni tonnu, kas ir par 2,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāja 47,8 miljonus tonnu kravu.
Atbildot uz biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika (BATL) bažām par elektrifikācijas projekta ietekmi uz kravu pārvadātājiem pa dzelzceļu rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos, Lauciņš norādīja, ka analīzē pētīts arī projekta ekonomiskā izdevīguma jutīgums pie konkrētiem kravu apgrozījuma apmēriem. Zemākas vērtētais punkts bija 30 miljonu tonnu gadā, un projekts arī pie šāda apmēra esot ekonomiski dzīvotspējīgs.
Ernst&Young partneris sacīja, ka projekta ekonomiskais izdevīgums vērtēts 30 gadu periodā.
Vienlaikus Lauciņš atzīmēja, ka projekta īstenošanas rezultātā Latvijā parādīsies jauns liels elektroenerģijas patērētājs, kas valsts kopējo patēriņa apmēru varētu palielināt par vismaz 3%, attiecīgi arī piedaloties elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanā.
Savukārt Latvijas dzelzceļa viceprezidents Aivars Strakšas klāstīja, ka elektrifikācija nav pašmērķis. Tas ir projekts, kas ļaus izmantot lētāku enerģiju pārvadājumos pa dzelzceļu. Ja patlaban, izmantojot dīzeļdzinējus, lai ražotu elektroenerģiju pārvadājumos, izmaksas ir vairāk nekā 30 centu par kilovatstundu, tad projekta ieviešana izmaksas samazinātu līdz 11 vai 12 centiem par kilovatstundu.
Pēc viņa teiktā, ekonomiskais ieguvums varētu pārsniegt vienu eiro par tonnu. Tāpat Lietuva nolēmusi elektrificēt aptuveni 300 kilometru garo dzelzceļa posmu no Kauņas līdz Klaipēdai, lai celtu konkurētspēju par kravām no Baltijas projekta Lielais akmens.
Strakšas pauda, ka mainīgos tirgus apstākļos, pazūdot Krievijas energoresursu kravām, būtisks jautājums ir, ar ko tās aizvietot, lai mēģinātu noturēt pēc iespējas lielāku kravu apgrozījumu. Tam nozīmīgas ir privātas investīcijas, kuras nenotiks, ja valsts pati nebūs gatava investēt infrastruktūrā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka pēc 2020.gadam pārvadātājiem jebkurā gadījumā būtu jāmaina dīzeļlokomotīves pret elektrolokomotīvēm.
Strakšas arī atzina, ka dzelzceļa elektrifikācijas projektu nevarēs īstenot bez ietekmes uz valsts budžetu, taču tā tiktu pilnībā kompensēta ar papildu nodokļiem projekta būvniecībā.
Savukārt ekonomists Gatis Eglītis, kurā agrāk strādāja Eiropas Komisijā, stāstīja, ka vēl 2012.gadā šis projektam Eiropā bija spēcīgs nozares lobijs, tostarp no Ventspils, lai to iekļautu Latvijas kopējā Kohēzijas aploksnē.
Pēc viņa teiktā, tajā laikā bija lielas vīzijas par kravu augošu apgrozījumu no Ķīnas, Baltkrievijas un Kazahstānas, taču patlaban tas nepiepildās. Situācijā, ja lielo kravu apgrozījumu aizstās mazāks apmērs kravu ar augstāko pievienoto vērtību, elektrifikācijas projekta lietderība ir apšaubāma.
Ekonomista ieskatā būtu jāvērtē, vai nebūtu pamatoti mēģināt aptuveni 350 miljonu eiro Eiropas finansējumu, kas paredzēts elektrifikācijai, investēt citur, piemēram, dzīvojamā un industriālā fonda energoefektivitātes pasākumos.
Šādu ieceri gan kritizēja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, uzsverot, ka ar šādu nenoteiktību valstiskā līmenī attiecībā uz Eiropas fondu naudas izlietojumu Latvija varētu bojāt reputāciju un nodarīt sev lielāku skādi nekā labumu.
Pēc viņa teiktā, mēģinot pārdalīt šo finansējumu citiem mērķiem, lielākā daļa no tās netiktu izmaksāta.
Savukārt transporta nozares eksperts Tālis Linkaits norādīja, ka pašreizējās domstarpības par elektrifikāciju skaidri iezīmē kopēja redzējuma trūkumu Latvijas tranzīta nozarē.
Eksperts uzskata, ka dzelzceļa infrastruktūra ir jāmodernizē un jāelektrificē, taču, ņemot vērā kravu plūsmu tendences, šo projektu, ļoti iespējams, vajadzēs pārskatīt samazināšanas virzienā.
Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš diskusijā atzīmēja potenciāli pozitīvos ieguvumus no projekta uz OIK slogu Latvijas patērētājiem, vienlaikus gan atzīstot, ka patlaban par elektrifikāciju viņa viedoklis nav viennozīmīgs. No vienas puses, ieguvumi varētu būt pat lielāki, nekā Ernst&Young lēsis, taču, no otras puses, nozarē ir milzu nenoteiktība par kravu plūsmām nākotnē.
"Ir teiciens, ka gadījumā, ja lugas sākumā kaut kur karājas šautene, ļoti iespējams, vēlāk tā izšaus. Investīcijas patlaban ir šautene," atzina ekonomists.
Savukārt BATL prezidente Inga Antāne uzsvēra, ka pēdējos gados Latvijas dzelzceļā kravu apgrozījumam ir stabila lejupejoša tendence, tāpēc nozarei ir bažas, vai Latvija projektu var atļauties.
Viņa uzsvēra, ka pārvadātājiem patlaban nav zināms, cik pēc elektrifikācijas maksās infrastruktūras uzturēšana un vienas tonnas kravas aizvešana uz Latvijas ostām pa dzelzceļu. Attiecīgi arī attieksme pret projektu ir skeptiska. "Kamēr nav atbilžu, šaubas nav noņemtas," pauda Antāne.
Kā ziņots, Latvijas dzelzceļš 28.aprīlī Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā iesniedza Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tajā skaitā rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.
Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.
#1/7
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš, AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas, diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš
#2/7
Biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne, ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis, transporta nozares eksperts Tālis Linkaits un bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš
#3/7
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās) un auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš
#4/7
Diskusijas vadītājs Haralds Burkovskis (no kreisās), biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne un ekonomists Eiropas Komisijā Gatis Eglītis
#5/7
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (no kreisās), auditorkompānijas "Ernst&Young" partneris Andris Lauciņš un AS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas