Kompānija Ericsson plāno pārdot savas daļas uzņēmumā Sony Ericsson, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz vācu izdevumu Manager-magazin.

Zviedrijas kompānijai Ericsson kopuzņēmumā Sony Ericsson pieder puse akciju. Otra puse pieder Japānas kompānijai Sony. Patlaban notiekot sarunas ar bankām par kredīta piesaisti Ericsson daļu izpirkšanai.

Iespējamā darījuma summa netiek izpausta, tāpat nav zināms arī tas, vai tirgū paliks zīmols Sony Ericsson, ja Ericsson pārdos savas daļas.

Šobrīd Sony Ericsson ir piektais lielākais mobilo telefonu ražotājs. 2008. gadā šī kompānija laida klajā 96.6 miljonus telefonu.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Tehnoloģiju kompānija Sony Corp uzsākusi sarunas, lai izpirktu Zviedrijas uzņēmumam Ericsson piederošās daļas mobilo telefonu ražošanas kopuzņēmumā Sony Ericsson, aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti.

Šāds darījums varētu ļaut Sony sekmīgāk konkurēt ar tādiem telekomunikāciju ierīču ražotājiem kā Apple un Samsung. Kā Reuters paskaidroja nozari pārzinoši avoti – Sony un Ericsson jau vairākas nedēļas cenšas vienoties par kopuzņēmuma, kurā abām kompānijām pieder puse, nākotni.

Ja Sony vienotos par Ericsson daļu izpirkšanu, darījuma vērtība varētu sasniegt 1,3 miljardus ASV dolāru. Summa arī atkarīga no tā, kādas vienošanās tiktu noslēgtas par Ericsson telekomunikāciju patentu izmantošanu.

Tomēr The Wall Street Journal iepriekš vēstīja, ka šīs sarunas jebkurā brīdī var izgāzties. Abas kompānijas atteikušās sniegt komentārus.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu gigants Ericsson ceturtdien apstiprinājis, ka pārdos savu daļu mobilo tālruņu kopuzņēmumā Sony Ericsson kompānijai Sony par 1,05 miljardiem eiro, ziņo thelocal.se.

«Sony iegūs Ericsson piederošos 50 procentus akciju Sony Ericsson... padarot mobilo tālruņu biznesu par pilnībā Sony piederošu meitas uzņēmumu,» teikts Ericsson paziņojumā.

Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Savā paziņojumā Ericsson norāda, ka mobilo tālruņu tirgus pēdējo desmit gadu laikā ir mainījies dramatiski, pārslēdzoties uz viedtālruņiem.

Ericsson vadītājs Hanss Vestbergs desmit gadus veco kopuzņēmumu nodēvējis par perfektu tam laikam, kad tas tika izveidots, bet šķiršanās esot loģisks solis.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Zviedrijas tehnoloģiju kompānijas Ericsson peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 73%, pārspējot pat analītīķu ļaunākās prognozes un liekot uzņēmuma akciju vērtībai krist par 15%, vēsta pasaules mediji.

«Šis ir bijis sliktākais ceturksnis 2011. gadā,» Ericsson izpilddirekots Hanss Vestbergs (Hans Vestberg) atzina aģentūrai TT.

Ericsson peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī bija 1,15 miljardi Zviedrijas kronu (apmēram 90 miljoni latu), salīdzinot ar 4,32 miljonu Zviedrijas kronu ieņēmumiem attiecīgajā laika posmā pirms gada, vēsta Businesweek. Iepriekš analītiķi paredzēja 4,32 miljardu lielus Ericsson ieņēmumus.

«Ericsson ceturkšņa rezultāti bija sarūgtinoši,» norādīja Dānijas Jyske Bank analītiķis.

Ericsson ceturkšņa ienākumi palielinājās par 1% līdz 63,7 miljardiem kronu (ap pieciem miljardiem latu). Bloomberg aptaujā iepriekš tika paredzēti 67,4 miljardu kronu ienākumi.

Pēc trešā ceturkšņa finanšu rādītājiem, Sony Ericsson paziņojis, ka no nākamā gada ražos tikai viedtālruņus, vēsta BBC.

Šī gada trešo ceturksni uzņēmums aizvadījis bez peļņas, kas bijis uzlabojumus salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kurā Sony Ericsson piedzīvoja 50 miljonu eiro lielus zaudējumus. Salīdzinājumam – aizvadītā gada trešajā ceturksnī Sony Ericsson bija nopelnījis 49 miljonus eiro, norāda britu medijs.

Tāpat trešajā ceturksnī samazinājušas Sony Ericsson tālruņu piegādes – uzņēmums minētajā periodā piegādājis 9,5 miljonus tālruņu, kas ir 9% kritums salīdzinot ar aizvadīto gadu.

Japānas un Zviedrijas kopuzņēmumus šos zaudējumus skaidro ar zemo pieprasījumu pēc tradicionālajiem mobilajiem tālruņiem. Piemēram, uzņēmuma ražotie Xperia viedtālruņi veido 80% no tās pārdoto ierīču apjoma.

Kompānija Sony jau 2012. gada vidū plāno atteikties no Sony Ericsson zīmola izmantošanas. Tāpat kompānija plāno uzsākt mobilo ierīču ražošanu, izmantojot zīmolu Sony.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobrī Sony iegādājās Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu giganta Ericsson daļu kopīgajā uzņēmumā Sony Ericsson. Darījuma sasniedza 1,05 miljardus eiro. Japāņu-zviedru grupa tika izveidota 2001. gadā. Tā ir kļuvusi par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Kompānija norāda, ka nākamajā gadā veltīs ievērojamus līdzekļus, lai popularizētu Sony arī kā mobilo ierīču zīmolu, vēsta Los Angeles Times.

«Mēs pēdējā laikā neeasam bijuši tik agresīvi, kā pirms dažiem gadiem. Tomēr mēs pastiprināsim un koncentrēsim savu darbību, kā arī investēsim atsevišķos tirgos, kā, piemēram, Indijā,» sacīja Sony Ericsson viceprezidents Kristiāns Tīrs (Kristian Tear).

Zviedru kompānija Ericsson noliegusi izskanējušās ziņas, ka tā grasoties pārdot savas daļas mobilo telefonu ražošanas kopuzņēmumā Sony Ericsson.

Kopuzņēmumā Ericsson pieder puse akciju, ziņo electronista.com. Ericsson pārstāvji atspēkojot izskanējušās baumas uzsver, ka attiecības ar Sony esot stabilas, un saistības pret savu Japānas partneri tikšot pildītas.

Baumas par Ericsson vēlmi izstāties no projekta pastiprinājuši kopuzņēmuma vājie rezultāti gada sākumā. Sony Ericsson šī gada pirmajā ceturksnī piedzīvo strauji pieprasījuma mazināšanos pēc mobilajiem telefoniem, kas radīšot 465 līdz 533 miljonus ASV dolāru zaudējumus kompānijai.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Zviedrijas telekomunikāciju gigants Ericsson «nocirps» 1550 darbavietas, lai samazinātu kompānijas izmaksas, vēsta thelocal.se.

Ericsson darbavietu samazināšana attieksies uz darbiniekiem, kas strādā pārdošanas, administrācijas, pētniecības un attīstības nodaļās Zviedrijā.

«Mums jābūt drošiem par to, ka tiek turpināta mūsu stratēģija un nodrošināta vieta tirgū. Lai panāktu konkurētspēju nākotnē, mums ir jāfokusējas uz izmaksu samazināšanu, komerciālo izcilību un darbības efektivitāti,» paziņoja Ericsson cilvēkresursu vadītājs Tomasss Kvists (Tomas Qvist).

Lielākā daļa darba vietu tiks samazinātas Stokholmā, kur Ericsson lēmums skars aptuveni tūkstoti cilvēku.

Kopumā Ericsson darbojas 180 valstīs un nodarbina ap 100 tūkst. cilvēku.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Tālruņu ražotājs Sony otrdien elektronikas izstādē Lasvegasā laidis klajā savu pirmo mobilo tālruni bez Sony Ericsson zīmola, iezīmējot simbolisku noslēgumu kompānijas desmit gadu sadarbībai ar Zviedrijas telekomunikāciju gigantu, raksta thelocal.se.

Ericsson, kas telefonus sāka ražot 1878. gadā, vārds vairs nav atrodams uz viedtālruņa ar nosaukumu Sony Xperia S.

Zīmola maiņa ir rezultāts Sony lēmumam iegādāties Ericsson pusi no partnerības pagājušā gada oktobrī par 1,05 miljardiem eiro.

Šķiršanos paredzēts oficiāli noslēgt līdz janvāra beigām.

Japāņu - zviedru grupas spēkus apvienoja 2001. gada oktobrī.

Neskatoties uz ievērojamiem finansiāliem kāpumiem un kritumiem, Sony-Ericsson kopuzņēmums kļuva par sesto lielāko spēlētāju globālajā tirgū.

Sony nopirka Ericsson daļu 2011. gadā ar mērķi koncentrēties uz viedtālruņiem.

Mobilā interneta abonomentu skaits tuvāko piecu laiku gadā sasniegs piecus miljardus, bet šī gada laikā tas var sasniegt 900 miljonus, savā jaunākajā pētījumā secina Zviedrijas tehnoloģiju kompānija Ericsson.

Tas skaidrojams ar augošo viedtālruņu, planšetdatoru un citu mobilo ierīču popularitāti. Ericsson arī norāda, ka viedtālruņu datu plūsma vien šogad varētu trīskāršoties, bet līdz 2016. gadam tā desmitkāršosies.

Kompānija savā pētījumā prognozē, ka 2016. gadā pilsētu aglomerācijās un to teritorijās dzīvos vairāk nekā 30% pasaules iedzīvotāju. Šīs teritorijas aizņem mazāk nekā vienu procentu no zemeslodes platības, taču tajās tiks ģenerēti aptuveni 60% pasaules mobilās datu plūsmas.

Pētījums balstīts uz Ericsson balss un datu plūsmas mērījumiem 180 pasaules valstīs, vairāku gadu laikā.

Db.lv jau vēstīja, ka Ericsson oktobrī apstiprināja, ka pārdos savu daļu mobilo tālruņu kopuzņēmumā Sony Ericsson kompānijai Sony par 1,05 miljardiem eiro.

Zviedrijas - Japānas Sony Ericsson, pasaulē piektais lielākais mobilo tālruņu ražotājs, paziņojis, ka gan pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, gan visā gadā kopumā strādājis ar peļņu, ziņo swedishwire.com.

Sony Ericsson, kas pieder Zviedrijas kompānijai Ericsson un Japānas grupai Sony Corp, kļūst arvien grūtāk konkurēt ar viedtālruņiem, piemēram, iPhone.

Tālruņu ražotāja tīrā peļņa ceturksnī bijusi 8 miljoni eiro. Tajā pašā laika posmā pirms gada tas cieta 167 miljonu eiro zaudējumus. Pagājušā gada ceturtais ceturksnis bijis ceturtais pēc kārtas, kad tālruņu ražotājs guvis peļņu.

Taču ieņēmumi trīs mēnešos, kas noslēdzās 31.decembrī, sarukuši par 13% līdz 1,53 miljardiem eiro.

Gadā kopumā Sony Ericsson tīrā peļņa sasniegusi 90 miljonus eiro. 2009.gadā tālruņu ražotājs strādāja ar 836 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Zviedrijas elektronikas ražotājs Ericsson uz ražotni Tallinā pārceļ arvien vairāk detaļu un programmatūras izstrāžu, tādēļ uzņēmumā tiek pieņemti jauni darbinieki, vēstīja laikraksts Postimees.

«Šajā ražotnē ir notikušas būtiskas pārmaiņas - mēs ne tikai ražojam, komplektējam un piegādājam aprīkojumu, bet esam sākuši arī izstrādes darbus. Tagad mēs radām un izstrādājam jaunus produktus arī visai grupai,» laikrakstam teicis jaunais Ericsson Tallinas ražotnes vadītājs Lāšs Otosons, kurš šajā amatā ir kopš oktobra.

Tallinas ražotne tagad tiek izmantota ražošanas ideju Zviedrijas un Kanādas izstrādes laboratorijām testēšanai un sagatavošanai. Tādēļ Tallinā tiek pieņemti jauni darbinieki. Lai gan komplektēšanas līnijas operatori joprojām veido lielāko daļu no ražotnes 1300 darbiniekiem, tagad tiek meklēti jaunu inženieri, produktu izstrādātāji un testētāji, loģistikas eksperti un cilvēki ar augsto tehnoloģiju zināšanām, kas varētu palīdzēt radīt klientu vajadzībām pielāgotus produktus.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.

2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet 2015. gada 4. ceturksnī tas par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,1 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 1. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,4 %.