Šā gada pirmajā pusgadā Ergo Baltijas valstīs uzrādīja teicamus parakstīto prēmiju un peļņas rezultātus, kā arī pārspēja tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos.

Ergo parakstīto prēmiju apmērs sasniedza 89,3 miljonus eiro, un tas ir par 15% vairāk nekā pērn šajā periodā. Ergo Baltijā divkāršoja peļņas apmēru, salīdzinot ar darbības rezultātiem pērn. Šajā pusgadā tā bija 5,22 miljoni eiro eiro, informē apdrošinātājs.

Šī gada divos ceturkšņos Ergo apsteidza vidējos tirgus rādītājus Baltijas valstīts visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu līdz 13,2%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 6,2%, savukārt Ergo – par 15%. Latvijā tirgus auga par 7,6%, bet Ergo pieaugums sasniedza 16,6%. Igaunijā apdrošināšanas tirgus un Ergo izaugsme bija attiecīgi 4,6% un 15,3%, savukārt Lietuvā – 6,4% un 11,9%. Arī Ergo noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits Baltijā pieauga par 17%.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

1. aprīlī ERGO Baltijas valstu valdē gaidāmas pārmaiņas, informē uzņēmuma pārstāvji.

ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs Deniss Sazonovs iecelts par starptautisko finanšu vadītāju ERGO Group AG, kas ir viena no lielākajām apdrošināšanas grupām Eiropā.

Deniss Sazonovs sāks darbu jaunajā amatā ar šī gada 1. aprīli. Viņš darbu ERGO uzsāka pirms 16 gadiem – 2001. gadā kā aktuāra asistents Rīgas Fēnikss dzīvības apdrošināšana AAS (vēlāk ERGO Latvija Dzīvība AAS). 2007. gadā Deniss Sazonovs turpināja darbu ERGO jau valdes locekļa amatā, uzņemoties atbildību par dzīvības un veselības apdrošināšanu, pensiju biznesu un investīcijām. Vēlāk, mainot atbildības jomu, viņš valdes locekļa amatā uzņēmās uzraudzīt finanšu, investīciju un IT jomu Baltijā. Papildus Deniss Sazonovs darbojās ERGO Funds AS valdē un padomē, kā arī ERGO Invest SIA padomes priekšsēdētāja amatā.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO Baltijas valstīs 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīja prēmijas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 11,3% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. ERGO tirgus izaugsme Baltijā ir 11,5%, kamēr vidēji tirgus audzis par 6,8%. Kopumā ERGO Baltijas valstīs aizņem 14% no tirgus, informē uzņēmuma pārstāvji.

2016. gada deviņos mēnešos ERGO klientiem Baltijas valstīs izmaksāja vairāk nekā 80,5 miljonus eiro. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, palielinājies par aptuveni 24%. Tomēr, neraugoties uz izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu visos lielākajos apdrošināšanas veidos, ERGO aizvadītos šī gada trīs ceturkšņus Baltijā noslēdza ar peļņu 3,5 miljonu eiro apmērā.

Komentējot darbības rezultātus 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos, ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičius norāda: «Parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, apsteidzot tirgus līmeni visās trīs Baltijas valstīs, ir veiksmīgi īstenots ERGO ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas mērķis. Taču darbības rezultātu nedzīvības apdrošināšanā ietekmēja pieteikto atlīdzību apjoma pieaugums.»

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Salīdzinot ar pērnā gada sākumu, 2015. gada pirmajā ceturksnī ERGO parakstīto prēmiju apmērs Baltijas valstīs audzis par 14,5% un sasniedza 44,9 miljonus eiro. Uzņēmumu peļņa mērāma 2,29 miljonos eiro, kas ir par 15,3% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

ERGO šī gada pirmajā ceturksnī Baltijas valstīs apsteidza vidējos tirgus rādītājus visos apdrošināšanas segmentos, kā arī palielināja savu tirgus daļu reģionālā līmenī līdz 13,4%. Baltijas apdrošināšanas tirgus auga par 5,9%, savukārt ERGO – par 14,5%.

2015. gada pirmajā ceturksnī ERGO klientiem Baltijas valstīs atlīdzībās izmaksāja 22,3 miljonus eiro, un tas ir par 17% vairāk nekā pērn šajā periodā.

ERGO parakstīto prēmiju pieaugumu Baltijā veicināja veiksmīga darbība visos segmentos: nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanā izaugsme ir novērojama visos biznesa veidos, izņemot kravas un transporta apdrošināšanu Krievijas–Ukrainas krīzes dēļ. Teicamā veselības apdrošināšanas attīstība tika nostiprināta, noslēdzot vairākus lielus līgumus. Savukārt dzīvības apdrošināšanā starp pieprasītākajiem produktiem ir uzkrājošā apdrošināšana, privātās pensijas apdrošināšana (mūža polise) un dzīvības riska apdrošināšana.

No šī gada 1. janvāra par jauno ERGO valdes priekšsēdētāju Baltijas valstīs kļuvusi Urzula Deška (Ursula Deschka), kura turpmāk ieņems arī ERGO Latvijas filiāļu vadītājas amatu.

Urzula Deška ERGO apdrošinātāju grupā strādā kopš 2017. gada un iepriekš bijusi valdes locekle divos ERGO grupas veselības apdrošināšanas uzņēmumos un no 2020. gada arī apdrošināšanas pakalpojumu tiešās pārdošanas uzņēmumā Vācijā. Viņa ieņēmusi dažādus augstākā līmeņa amatus vadošajās apdrošināšanas kompānijās.

Turpmāk Urzulas Deškas pārziņā būs ERGO biznesa attīstība un virzība Baltijas valstīs. Ar nozīmīgo pieredzi, kas iegūta Vācijas apdrošināšanas tirgū, viņa turpinās attīstīt un pilnveidot ERGO darbību Baltijas tirgū, lai uzņēmums arī nākotnē saviem klientiem nodrošinātu augstākās kvalitātes apdrošināšanas pakalpojumus un kā līdz šim būtu viens no augstāk novērtētajiem darba devējiem un iecienītākajiem zīmoliem Baltijā.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza gandrīz 99 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn.

ERGO visās Baltijas valstīs turpina izaugsmi, palielinot savu tirgus daļu. Baltijas apdrošināšanas tirgus izaugsme mērāma 5,6%, savukārt ERGO – 10,7%, informē uzņēmums.

2016. gada pirmajā pusē ERGO klientiem Baltijas valstīs atlīdzībās tika izmaksāti vairāk nekā 66 miljoni eiro. Lielākais izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugums bija nedzīvības apdrošināšanā, kur klientiem izmaksāts par 40% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Neskatoties uz ievērojamo izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu, ERGO Baltijā šī gada pirmo pusgadu noslēdza ar peļņu – 2,5 miljoniem eiro.

Komentējot uzņēmuma pirmā pusgada darbības rezultātus, ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičius uzsver, ka izaugsmi izdevies turpināt pat sīvās konkurences apstākļos un, neskatoties uz izmaksāto atlīdzību būtisko pieaugumu, uzņēmumu darbība bija rentabla. ERGO guva peļņu, neskatoties uz to, ka pieauga izmaksāto atlīdzību skaits un apjoms OCTA, KASKO, privātīpašuma un komercīpašuma apdrošināšanā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Ergo Baltijas valstīs parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 65,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmums.

Apdrošināšanas atlīdzībās Ergo Baltijas valstīs 2018. gada pirmajā ceturksnī klientiem izmaksājusi 39,18 miljonus eiro, kas ir par 17,2 % vairāk nekā pērn (2017. gada 1.ceturksnī – 29,12 miljoni eiro). Neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, kas ir straujāks nekā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums, ERGO Baltijas valstīs peļņa pirmajā ceturksnī bija 1,71 miljons eiro.

Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičs: «Visās trijās Baltijas valstīs ERGO sasniegusi parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, lielāko pieaugumu uzrādot OCTA, KASKO un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos. Pat neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, ERGO strādājis rentabli, sasniedzot pozitīvu tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanas segmentā.»

2015. gadā ERGO Baltijas valstīs sasniedzis strauju izaugsmi, uzņēmuma parakstīto prēmiju apjomam augot līdz 186 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma peļņa aizvadītajā gadā bija 4,33 miljoni eiro. ERGO apsteidzis vidējos tirgus izaugsmes rādītājus visos – nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanas segmentos, tādejādi palielinot savu tirgus daļu Baltijā līdz 13,5%. Baltijas apdrošināšanas tirgus pieaugums pērn bija mērāms 6,8%, savukārt ERGO sasniedza divkārt lielāku izaugsmi 13,9% apmērā.

2015. gadā ERGO klientiem Baltijas valstīs atlīdzībās tika izmaksāti 98 miljoni eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijā ERGO izmaksāto atlīdzību apjoms ir audzis pat par 40%, un pērn klientiem Latvijā izmaksāti 29,7 miljoni eiro.

Latvijā lielāko izaugsmi 2015. gadā ERGO uzrādīja dzīvības apdrošināšanā ar parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu par 33%, – laikā, kad tirgus vidējā izaugsme bija 8,5%. Nedzīvības apdrošināšanā un veselības apdrošināšanā apjomi auga par attiecīgi 22% un 18%. Kopumā aizvadītajā gadā ERGO izaugsme bija 23%.

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

2016. gadā ERGO Baltijas valstīs sasniedza izaugsmi, palielinot parakstīto prēmiju apjomu līdz 206 miljoniem eiro, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt atlīdzībās ERGO klienti Baltijā saņēmuši 133 miljonus eiro – par 10% vairāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Neraugoties uz izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu, ERGO peļņa aizvadītajā gadā bija 4,5 miljoni eiro.

Parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja veiksmīgi īstenotā ERGO stratēģija nedzīvības apdrošināšanā: transportlīdzekļu un īpašumu apdrošināšanas segmentos. Lielākais ERGO dzīvības un veselības apdrošināšanas pieaugums novērots Latvijā, to galvenokārt veido tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas un mūža pensijas apdrošināšanas, kā arī veselības apdrošināšanas produkti.

ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Kestutis Bagdonavičs pievienosies ERGO International AG komandai ERGO Grupas ietvaros Diseldorfā, Vācijā, informē apdrošināšanas kompānijā.

K. Bagdonavičs savus darba pienākumus «ERGO International AG» sāks pildīt no 2018. gada 1. novembra, īpaši koncentrējoties uz visaptverošu stratēģisko projektu vadīšanu, kā arī pamatdarbības attīstības iniciatīvu virzīšanu. Viņš būs «ERGO International» vadības komitejas (ERGO International Management Committee) loceklis.

«Pēc 25 gadiem, kas veltīti darbam «ERGO» Baltijas valstīs, esmu gatavs pārmaiņām un jauniem izaicinošiem uzdevumiem savas profesionālās darbības pagrieziena punktā. Es lepojos ar to, ko esam izveidojuši mūsu Baltijas uzņēmumos. Sasniegtie rezultāti un attīstība runā paši par sevi.«ERGO» ir nozīmīgs tirgus spēlētājs visās trijās Baltijas valstīs ar stabilu divciparu tirgus daļu visās biznesa līnijās, ar spēcīgām vērtībām un uzņēmuma kultūru, un entuziasma pilniem kolēģiem, kas veido talantīgu komandu. Es atstāju uzņēmumu Baltijas valstīs labā formā un uzņēmīgās rokās,» atzīmē K.Bagdonavičus.

Par zaudējumiem, kas kādam uzņēmējam Latgalē radušies, sadegot traktortehnikai, apdrošināšanas kompānija Ergo izmaksājusi šogad lielāko atlīdzība lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas apdrošināšanā – 103,1 tūkstoti eiro, informē apdrošinātājs.

Nodeguši vairāki traktori, kas pēc negadījuma vairs nebija atjaunojami.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo dati, visbiežāk zaudējumus lauku, meža vai būvtehnikai nodara akmeņi, izsitot logu vai kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam nepamanītam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. Ergo praksē ir bijuši negadījumi ar tehnikas apgāšanos, kas var atgadīties pat nelielā grāvī. Vidējā atlīdzība par šādiem negadījumiem mērāma 2500 eiro robežās. Taču vislielākos finansiālos draudus rada ugunsgrēki, kad tehnika pilnīgi gājusi bojā, kā arī zādzības un ceļu satiksmes negadījuma rezultātā radīti bojājumi. Lielākā atlīdzība, kas Ergo izmaksāta par bojā gājušu tehniku, ir 214 000 eiro.

Lietuvā kādai zemnieku saimniecībai apdrošināšanas sabiedrība Ergo izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību 2,4 miljonu eiro apmērā par cūku mēra radītiem zaudējumiem, kas radušies, likvidējot 24 000 mājlopu, informē apdrošināšanas kompānijā.

Tā ir pēdējos pāris gados Baltijas valstīs lielākā Ergo izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības apdrošināšanā.

«Nelaimes gadījums saimniecībā vai epidēmijas izraisītas sekas, kuru dēļ bojā iet vai jālikvidē liels skaits lopu, ir būtisks finansiāls zaudējums un milzīgs trieciens biznesam. Nereti šādos gadījumos viss jāatsāk atkal gandrīz no nulles. Ja notiek nelaime, lauku saimniecībām tūlītēja palīdzība ir ārkārtīgi nepieciešama - no tās var būt atkarīga pat tās turpmākā pastāvēšana. Iespēja operatīvi atjaunot zaudēto, atgūt resursus un turpināt veiksmīgi darboties var būt izšķiroša,» stāsta Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO par aizvadītā gada decembrī Rēzeknē nodegušā būvniecības preču veikala mantu izmaksājusi SIA DEPO DIY apdrošināšanas atlīdzību 5,8 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka tā ir lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā un otra lielākā Latvijas apdrošinātāju vēsturē.

Jau ziņots, ka ugunsgrēks SIA DEPO DIY veikala-noliktavas ēkā izcēlās pērnā gada 12. decembrī, kad ar atklātu liesmu dega ēka 13 500 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta ne tikai būve, bet arī visas tajā esošās iekārtas un SIA DEPO DIY preču krājumi. SIA DEPO DIY saskaņā ar ERGO komercīpašuma apdrošināšanas polises nosacījumiem bija apdrošinājusi sev piederošo inventāru, iekārtas, tai skaitā preču iekrāvējus un pacēlājus, preču krājumus un izdevumus negadījumu seku likvidēšanai, kā arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus.

Sabrukušā veikala Zolitūdē īpašniece SIA Tineo vērsusies Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību par 1,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības piedzīšanu no Ergo Insurance SE, aģentūru LETA informēja Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

2012.gadā Tineo iegādājās ēku Priedaines ielā, no nekustamā īpašuma attīstītāja SIA Homburg Zolitude, kuru vēlāk izīrēja Maxima vajadzībām. Tineo ir vairākkārt norādījusi, ka ēkas iegādāšanās brīdī nekas nav liecinājis par būvkonstrukciju bojājumiem.

Tā paša gada 25.septembrī Tineo noslēdza apdrošināšanas līgumu ar Ergo Insurance par visu būvniecības risku polisi, kura bija spēkā arī Zolitūdes traģēdijas dienā.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ergo Insurance pārstāvis Ivars Vismanis, valsts veiktajās ekspertīzēs krimināllietas ietvaros noskaidrots, ka projektēšanas kļūda bijis galvenais negadījuma cēlonis īpašuma sabrukšanai, un to savā paziņojumā medijiem norāda un atzīst arī Tineo. Taču noslēgtajā apdrošināšanas līgumā papildu citiem nosacījumiem nebija iegādāts segums, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanu projektēšanas laikā pieļauto kļūdu dēļ, skaidroja Vismanis.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Apdrošināšanas kompānija Ergo 2018.gada pirmajā pusgadā Baltijas valstīs sasniegusi labus rezultātus gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan peļņas ziņā, informē uzņēmumā.

Kopumā «Ergo» Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmērs pirmajā pusgadā sasniedza 128 miljonus eiro, kas salīdzinot ar pērno gadu ir audzis par 11%, informē «Ergo» komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga.

Apdrošināšanas atlīdzībās klientiem Baltijā izmaksāti 77 miljoni eiro, kas ir par 8 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Savukārt «Ergo» peļņa sasniedza 6,8 miljonus eiro (pērn pirmajā pusgadā 3,4 miljoni eiro).

«Neraugoties uz ievērojamo klientiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu, mums izdevies sasniegt parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugumu un pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu. Visās trijās Baltijas valstīs nedzīvības apdrošināšanas segmentā pieaudzis parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms visās biznesa līnijās. Dzīvības apdrošināšanas segmentā attīstība norit vienā līmenī ar tirgus kopējo attīstības tempu. Uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas jaunais bizness pozitīvi veicinājis apjoma pieaugumu,» stāsta Dr. Kestutis Bagdonavičs, «Ergo» valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs.

Šī gada janvārī ERGO valdē Baltijā darbu sākusi jauna valdes locekle Aija Medne, informē uzņēmums.

Viņa turpmāk vadīs ERGO Latvijas filiāles, kā arī būs atbildīga par dzīvības apdrošināšanas un informācijas tehnoloģiju (IT) jomu ERGO Baltijā.

No 15. janvāra ERGO valdei Baltijā pievienojusies Aija Medne, kura turpmāk veiks ERGO Latvijas filiāļu vadītājas pienākumus, kas līdz šim bija ERGO valdes priekšsēdētājas Baltijā Urzulas Deškas (Ursula Deschka) pārziņā. A. Medne būs arī atbildīgā valdes locekle par risku parakstīšanu dzīvības apdrošināšanā un IT jomas vadītāja.

Iepriekš A. Medne strādājusi SEB grupā, kur 16 karjeras gados guvusi pieredzi dažādās jomās un struktūrvienībās Baltijas līmenī – uzkrājumu un ieguldījumu jomā, korporatīvajā pārdošanā, produktu un IT attīstībā, kā arī bijusi atbildīga par Baltijas biznesa attīstību un veiksmīgi vadījusi biznesa transformācijas procesus.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Augustā un septembrī, kad noslēdzas aktīvais atvaļinājumu laiks un beidzas vasaras brīvdienas, pieaug saņemto ceļu satiksmes negadījumu pieteikumu skaits, liecina Ergo dati.

Tas ir vidēji par 10% lielāks nekā, piemēram, jūnijā un jūlijā.

«Pilsētās atgriežas iedzīvotāji, kas skolas brīvlaiku un atvaļinājumu pavadījuši ārpus tās. Ierasti arī automašīnu skaits uz ielām palielinās, un mēs visi jūtam, ka satiksme kļūst intensīvāka - par to ik gadu brīdina arī atbildīgie dienesti, jo līdz ar to pieaug arī risks iekļūt negadījumā. Tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu būt uzmanīgiem, piedaloties ceļu satiksmē, un jo īpaši tas attiecas uz bērniem, kā arī uz autovadītājiem, kas kādu laiku auto nav vadījuši vai braukuši ar to pa ceļiem, kur mazāka satiksmes intensitāte,» uzsver Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors.

Latvijas ceļotāji visbiežāk dodas uz kādu no Eiropas valstīm, tā noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptaujā lidostā Rīga. Ceļojuma mērķis 60% gadījumu ir atpūta, un tas visbiežāk ilgst vienu vai divas nedēļas.

Arī atlīdzību pieteikumus par negadījumiem ārvalstīs visbiežāk iesniedz tie, kas ceļo pa Eiropu, – 70% no kopējā ERGO ceļojumu apdrošināšanas klientu skaita.

Klāt ziemas sporta sezona, un daudzi dodas uz slēpošanas kūrortiem Alpu valstīs. Tas redzams arī apdrošināšanā – polises, kurās kā ceļojuma veids norādīta aktīvā atpūta, ieskaitot kalnu slēpošanu un snovbordu, pieaug trīs reizes, stāsta ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Tajā pašā laikā, kā atklāj aptauja lidostā Rīga, 35% ceļotāju no Latvijas dodas ārpus valsts bez ceļojumu apdrošināšanas. Trešdaļa no tiem uzskata, ka ar viņiem nekas slikts nevar notikt, un tikpat atzīst, ka nav pat aizdomājušies par polises nepieciešamību.