Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" lūdza investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas bija jāiesniedz līdz 30.martam.

Balsojuma rezultātā "Elko grupa" ir saņēmusi investoru, kuriem kopsummā pieder 82% no emitēto obligāciju kopsummas, piekrišanu.

Tādējādi uzskatāms, ka investori ir piekrituši veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, vēstīts biržai.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum. "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, teikts grupas paziņojumā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" rosina ar investoru piekrišanu veikt divu Krievijas meitasuzņēmumu akciju atsavināšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Līdz ar to "Elko grupa" lūdz investoriem atļaut "Elko grupai" atsavināt kapitāldaļas divos būtiskos meitasuzņēmumos Krievijā - "Elko Rus Ltd" un "Torgovij dom Absoļut". Investoriem atļaujas jāiesniedz līdz 30.martam.

Paziņojumā minēts, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum.

Tāpat paziņojumā biržai teikts, ka "Elko grupa" respektē un ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas.

Šo sankciju rezultātā piegādes ķēdes darbība un preču kustība uz Krieviju ir apturēta, un vairāki pasaules IT ražotāji, kas ir pārstāvēti "Elko grupas" produktu portfelī, arī ir paziņojuši par politisku lēmumu pamest Krievijas tirgu. Klātbūtne Krievijas tirgū arī reputācijas risku dēļ pašlaik kavē uzņēmējdarbības attīstību citos tirgos, norāda "Elko grupa".

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītājs AS "Elko grupa" parakstījusi līgumu par visu meitasuzņēmumu Krievijā kapitāldaļu pārdošanu un uzsāk operacionālu un tehnisku biznesa procesu atdalīšanu, teikts "Elko grupas" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Elko grupa" ir saņēmusi visu iesaistīto pušu atļauju pārdot divus meitas uzņēmumus Krievijā - "Elko Rus" un "Tirdzniecības namu "Absolut"".

Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi preču piegādes Krievijas tirgum, un arī vairāki vadošie IT ražotāji ir paziņojuši par politisku lēmumu pamest Krievijas tirgu.

Elko grupas investori piekrituši pārtraukt Krievijas struktūrvienības darbību 

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītāja AS "Elko grupa" investori...

Līdz ar "Elko grupas" Krievijā esošo meitasuzņēmumu īpašnieku maiņu, kas reģistrēta 25.aprīlī, ir uzsākta arī attiecīgo aktīvu nodošana un biznesa procesu nodalīšana gan operacionāli, gan sistēmiski, un šim procesam ir noteikts pārejas periods, kas tiks īstenots pa posmiem viena gada laikā.

Paziņojumā biržai teikts, ka darījuma rezultātā samazināsies ne tikai riski, kas ir saistīti ar Krievijas tirgu, bet arī "Elko grupas" bilance kļūs labāk kapitalizēta. Tāpat sagaidāms, ka uzlabosies koncerna pašu kapitāla īpatsvars un procenta seguma rādītāji, samazināsies aizņemto līdzekļu īpatsvars, tiks novērsts Krievijas rubļa valūtas risks, kā arī samazināsies kopējie pamatdarbības izdevumi, ļaujot netraucēti turpināt uzņēmējdarbības attīstību citos tirgos.

Jau vēstīts, ka "Elko grupas" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,853 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 30,4% un bija 39,429 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1993.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 9,901 miljons eiro. "Elko grupas" obligācijas kotē "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Aizvadītajās brīvdienās notikusi liela apmēra zādzība IT produktu un risinājumu izplatītāja AS "ELKO Grupa" noliktavā Rīgā.

Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību, tomēr, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma apmērus, ELKO izsludinājis līdz pat 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

Noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, ELKO Grupa noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas Parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas.

"Prognozējam, ka Baltijas un Austrumeiropas valstu tirgos šobrīd varētu ieplūst liels daudzums noziedzīgā ceļā iegūtas preces: mobilie tālruņi, portatīvie datori, procesori, video un atmiņas kartes. Aicinām nekavējoties atsaukties visus nozarē strādājošos partnerus, ja rodas aizdomas par kādas preces izcelsmi. Pēc pieprasījuma varam sniegt nozagto preču sēriju numurus salīdzināšanai, tāpat arī jābrīdina, ka nozagtās preces tālākpārdošana ir nelikumīga un šo preču pārdevējiem vai pircējiem tā var tikt atsavināta," informē ELKO Grupa direktors Svens Dinsdorfs.

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves tehnikas izplatītājs "Elko grupa" izskata iespējas iziet no Krievijas tirgus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā "Elko grupa" ir pārtraukusi IT iekārtu un sadzīves tehnikas piegādes Krievijas tirgum.

"Elko grupa" ievēro visas gan uz sadarbības partneriem, gan uz produktiem, gan uz norēķiniem attiecinātās sankcijas, un to rezultātā piegādes ķēdes darbība un preču kustība uz Krieviju ir apturēta.

Uzņēmuma pārstāvji min, ka šobrīd ar finanšu un juridisko ekspertu palīdzību tiek izstrādāti varianti, kā "Elko grupa" koncernam izstāties no Krievijā reģistrētajiem aktīviem likumā noteiktajā kārtībā un pildot visas saistības pret obligāciju turētājiem, finanšu un citiem partneriem.

"Elko grupa" pārstāvji norāda, ka izstāšanās process ir juridiski sarežģīts, un uzņēmuma iespējas detalizēti komentēt šīs aktivitātes ir ierobežotas vērstpapīru tirgu regulējošo likumu un noteikumu dēļ.

Informācijas tehnoloģiju (IT) produktu, sadzīves elektronikas un risinājumu izplatītājs "Elko grupa" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,137 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Ķīlas ņēmējs ir "OP Corporate Bank".

"Elko grupa" ir ieķīlājusi visu mantu, kas atrodas Latvijā, tostarp krājumus, kas ir ceļā Latvijā un ārpus Latvijas, izņemot mantu, kas atrodas Nīderlandē, kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles. Aizliegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 19.janvārī.

Tādējādi šobrīd "Elko grupai" ir piecas aktīvas komercķīlas.

Jau vēstīts, ka "Elko grupas" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos strādāja ar 1,113 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,2% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, savukārt koncerna peļņa pieauga par 13,3% un bija 28,925 miljoni eiro.

Pieaugošā digitalizācija, kuru pastiprina pandēmija, veicinājusi IT un sadzīves tehnikas noietu, kā rezultātā ELKO Grupa koncerna operatīvie finanšu dati par janvāri-novembri uzrāda rekordlielu apgrozījumu – 2 miljardi ASV dolāru.

Pirms 13 gadiem, 2007. gadā IT un sadzīves tehnikas izplatītājs ELKO Grupa bija pirmais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza miljarda ASV dolāru slieksni. Šogad, gada aktīvākās sezonas sākumā sasniegti jau divi miljardi.

“Pērnā gada nogalē apzinājāmies, ka uzstādījums pārsniegt divus miljardus ir gana ambiciozs. Gadam iesākoties, kad pārtrūka teju visas piegādes ķēdes un valdīja augsta nenoteiktība, jo īpaši Krievijā, morāli gatavojāmies ciest zaudējumus. Taču turpmākais pārsteidza daudzus. Biznesi un nozares piedzīvoja piespiedu digitalizāciju. Dzīve mājās nodrošināja pieprasījumu pēc precēm, kuras citkārt krīžu laikā nav pamatvajadzību sarakstā. Rezultātā šī ir pirmā krīze, kurā esam labvēlīgā pozīcijā,” gada notikumus komentē Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa direktors.

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Biznesa veiksmes pamatā vienmēr ir smags darbs, norāda akciju sabiedrības ELKO Grupa prezidents Egons Mednis.

Uzņēmējs nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā – vienmēr ir jāmeklē jaunas iespējas, teic E. Mednis, uzsverot, ka lielākie izaicinājumi biznesa vadībā saistās ar stratēģijas veidošanu. Uzņēmumam ir jābūt skaidrai vīzijai un virzienam, kurā doties, turklāt ir jārēķinās, ka ne vienmēr viss plānotais izdosies, atzīst E. Mednis.

“Protams, šobrīd es daudz ko darītu citādi, bet toreiz nevienam nebija ne zināšanu, ne pieredzes – varēja atļauties uzsist kādu punu, kas šodien, iespējams, nebūtu piedodams. Uzņēmējam vienmēr jābūt vēlmei un enerģijai sasniegt kaut ko vairāk, taču tajā pašā laikā jāspēj saglabāt arī uzticamību. Biznesā ir jābūt godīgam – tas ir mans moto. Ja ir kādas problēmas, par tām ir jārunā, nedrīkst kā strauss ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā,” domā E. Mednis, uzsverot, ka liela nozīme uzņēmumā ir arī komandai.

Lai gan martā IT produktu un risinājumu izplatītāja AS "Elko Grupa" biznesu skāra Covid-19 ietekme, jau visai drīz pieprasījums pēc dažādām ar darbu mājās saistītām precēm ievērojami pieauga. Tā rezultātā šī gada otrais ceturksnis noslēdzies ar aptuveni 10% apgrozījuma izaugsmi, salīdzinot ar šo periodu pērn, bet trešais ceturksnis iesācies pat ar aptuveni 30% izaugsmi.

AS "Elko Grupa" direktors Svens Dinsdorfs stāsta, ka pandēmijas sākumā bija neskaidrības par notiekošo un situācijas attīstību, bet, lielai daļai cilvēku sākot strādāt no mājām, strauji auga pieprasījums pēc biroja tehnikas – iepriekšējos gados stagnējošā pozīcijā esošajiem personālajiem datoriem un citām precēm. Šajā laikā pircēji dod priekšroku jaunam datoram, nevis viedtālrunim.

Vienlaikus S. Dinsdorfs apzinās, ka straujas izaugsmes laiks nebūs vienmēr un kādā brīdī iestāsies piesātinājums, un kompānija tam būs gatava. Vairāk par biznesa attīstību šī brīža apstākļos, spēju pielāgoties un izaicinājumiem viņš stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

AS "ELKO Grupa" kļuvusi par viedtālruņu zīmola "realme" izplatītāju ̶ vairumtirgotāju Baltijas tirgū.

"realme" zīmola pirmsākumi meklējami 2018. gada vidū. Saskaņā ar "Counterpoint" pasaules viedtālruņu piegāžu statistiku 2020. gada 1. ceturksnī jaunizveidotais viedtālruņu zīmols ieņem 7. vietu.

Pēc panākumiem Āzijā, "realme" tagad raugās Eiropas virzienā, un pirms gada, 2019. gada jūnijā, oficiāli paziņoja par savu ienākšanu Eiropas tirgū.

"Mūsu mērķis ir atvest uz mūsu tirgiem jaunas tehnoloģijas. Šī "pirmās rokas" iespēja izplatīt "realme" to lieliski sasniedz. Produkts jau ir pierādījis sevi Āzijas tirgū," saka Baiba Indāne, "ELKO Grupa" zīmolu nodaļas vadītāja.

Sākumā produktu klāsts Baltijā ietvers modeļus: "realme 6"; "realme 6 Pro"; "realme X3", "realme X50 Pro" un "realme X50" ar iespēju paplašināt sortimentu ar citiem "realme" ekosistēmas produktiem, piemēram, viedpulksteņiem, austiņām un televizoriem.

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

"Nasdaq" Baltijas biržās apbalvoti "Nasdaq Baltic Awards 2023" uzvarētāji, teikts biržas paziņojumā.

Balvas tiek pasniegtas par "Nasdaq Baltic" biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

Lai saņemtu balvas, "Nasdaq Baltic" biržās kotētie uzņēmumi tika vērtēti, pamatojoties uz to sasniegumiem caurskatāmības, investoru attiecību un labas korporatīvās pārvaldības prakses jomā. Papildus tika izvērtēta uzņēmumu tirdzniecības aktivitāte, ņemts vērā tirgus analītiķu un investoru vērtējums.

Nominācijā par labākajām investoru attiecībām pirmo vietu ieguva Igaunijas finanšu grupa "LHV Group", bet otro un trešo vietu dalīja Lietuvas enerģētikas uzņēmuma "Ignitis grupė" un Lietuvas banka "Šiaulių bankas"

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Komercīpašumu investīciju kompānija Summus Capital ir veiksmīgi noslēgusi savu pirmo obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā.

Summus Capital nekustamo īpašumu portfeļa vērtība šobrīd pārsniedz 300 milj. eiro. Savu pirmo investīciju Latvijā kompānija veica aizvadītā gada nogalē, iegādājoties Riga Plaza tirdzniecības centru.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus Summus Capital plāno izlietot jaunu nekustamā īpašuma objektu iegādei Baltijā, t.sk. jau parakstīta darījuma realizēšanai Latvijā, apliecinot Summus Capital plānus paplašināt savu klātbūtni Latvijas tirgū.

2021. gada 18. jūnijā Summus Capital emitējusi nenodrošinātās obligācijas 10 miljonu eiro apmērā ar termiņu 3 gadi un fiksētu kupona likmi 6.75%. Šī ir pirmā Summus Capital obligāciju emisija, un emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.