Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis – līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Lai mazinātu Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti un mobilitāti, kā arī veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu transporta nozarē, pērn Latvijas valdība apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Tajā noteikts, ka ilgtermiņā par vienu no transporta jomas sastāvdaļām jākļūst elektromobilitātei.
Salīdzinot ar 1990. gadu, Rīgā pēdējos gados kopējais oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms samazinājies par 50% (no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2) – tā secināts Elektromobilitātes attīstības plānā. Taču ir palielinājušies tieši transporta izmeši, sasniedzot 37% no kopējā izmešu apjoma un kļūstot par lielāko izmešu avotu (860 tūkstoši tonnu CO2).
Perspektīvas elektrisko transportlīdzekļu attīstībai Latvijā saskata Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības (BIMAB) valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs, kurš norāda: «Ar elektromotoru darbināmo transportlīdzekļu segmenta un to uzlādes infrastruktūras attīstība, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir viens no veidiem, kā nodrošināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspēju un starptautisko saistību izpildi, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazinot siltumnīcas efekta gāzu – tai skaitā oglekļa dioksīda izmešu – daudzumu, apkārtējās vides trokšņu līmeni un fosilās degvielas īpatsvaru.»
Kā argumentu, kas kalpo par labu elektroautomobiļu intensīvākai izmantošanai, BIMAB vadītājs min arī ES direktīvu par atjaunojamajiem energoresursiem – respektīvi, jau 2020. gadā katrā ES dalībvalstī no atjaunojamiem resursiem saražotas enerģijas īpatsvaram visā transportā jāsasniedz vismaz 10%. «Vēl viens ES politikas virziens un ikdienas aktualitāte ir energoefektivitāte. Elektromobiļi no iekšdedzes dzinēju automašīnām atšķiras ar to, ka ir trīs četras reizes energoefektīvāki, rēķinot lietderības koeficientu no enerģijas uzpildes vietas līdz riteņiem, jo elektromotora lietderības koeficients ir 95%,» paskaidro A. Bergs. Viņš norāda – elektrotransporta attīstības jomai, sākot no izpētes un beidzot ar informatīvajiem projektiem, tāpat arī atbalsta programmām, to vidū autotransporta ražošanai, pēdējos gados Eiropā pievērsta liela vērība.
Elektroautomobilis†kā vienīgo mehānisko dzinējspēju izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas. Šī automobiļa pārvietošanās attālums atkarīgs no akumulatora uzlādes iespējām, un kopumā tas piemērots pilsētas un piepilsētas attālumiem. Līdz šī gada 1. jūlijam Latvijā bija reģistrēti 209 elektroautomobiļi. Rīgas pašvaldības rīcībā pašlaik ir 31 elektromobilis.
Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas savu autoparku jau 2011. gadā papildināja ar septiņiem elektroautomobiļiem, ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Tagad uzņēmuma autobāzē ir jau 12 elektroautomobiļu. Kā atzīst Rīgas satiksmes direktora vietnieks tehniskā nodrošinājuma jautājumos Raitis Mazjānis, sākumā uzņēmumā – tāpat kā sabiedrībā kopumā – pretestība pret elektroautomobiļu izmantošanu bijusi liela. «Cilvēki tam morāli nebija gatavi. Tikai tad, kad ar elektromobili pabrauc trīs četrus mēnešus, autovadītājs sāk novērtēt priekšrocības. Mainās cilvēka domāšana, jo, lai ar elektromobili varētu nobraukt lielāku attālumu, ir jābrauc ekonomiskāk,» novērojis R. Mazjānis.
Viņš rāda aprēķinu tabulas: «Kā autotransporta ekspluatācijas uzņēmums esam ieinteresēti maksimāli ekspluatēt automobili, un mums interesē, cik tas izmaksā. Veicām pētījumus – izrādās, pie nobraukuma 2000 kilometru galveno izmaksu sadaļu veido līzinga maksājums mēnesī. Remonta izmaksu gandrīz nav. Ritošo daļu remonta izmaksas elektroautomobiļiem ir līdzīgas kā iekšdedzes motoru auto – tiem savukārt ekspluatācijas izmaksas pieaug galvenokārt uz motora sistēmu remonta rēķina. Elektromobilim motora nav. Mūsu veiktie četrus gadus kalpojušo akumulatoru kapacitātes mērījumi būtisku kritumu neuzrāda.»
No uzņēmuma viedokļa elektromobilis esot liels ieguvums, jo, neekonomiski braucot ar parasto automašīnu, palielinās izmaksas par degvielu, bet, ja neekonomiski brauc ar elektromobili, vienkārši nevar aizbraukt līdz galamērķim. «Ar vienu uzlādi, braucot pilsētas režīmā, labos laikapstākļos un ar prasmīgu autovadītāju pie stūres, var nobraukt līdz pat 140 kilometriem. Starp citu, ja salīdzinām pirmos iegādātos VW Caddy ar jaunajiem otrās paaudzes elektromobiļiem, pēdējiem nobraukums samazinājies par 40%. Darbinieki savus pienākumus paveic, un sākumā nevarējām saprast – kāpēc? Izrādās, šoferi sākuši plānot maršrutus,» uzsver R. Mazjānis.
Plašāk lasiet rakstā Elektromobilis piespiež braukt ekonomiskāk pirmdienas, 14.septembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
#1/3
«Nodokļu apjomu transportlīdzekļiem vajadzētu aprēķināt pēc izmešu daudzuma. Ja valsts veidos atbalsta sistēmu, elektromobiļu skaits augs arī pie mums,» uzskata Rīgas satiksmes direktora vietnieks tehniskā nodrošinājuma jautājumos Raitis Mazjānis. Pirmās paaudzes Norvēģijā ražotais elektromobilis Think City uzņēmumā Rīgas satiksme kalpo no 2011. gada.
#2/3
#3/3
«Gan elektromobiļu un uzlādes staciju tirgotāji, gan komersanti, kuriem rūp autoparka izmaksas, ir ieinteresēti, lai Latvijā beidzot rastos skaidrība attiecībā uz nodokļu politiku transporta jomā,» norāda BIMAB valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs. Ikdienā viņš pārvietojas ar elektrovelosipēdu.
