Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma, tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā.

Latvijā transports rada teju trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma, un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.

Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Kopš 2015. gada elektroauto skaits Latvijā ir pieaudzis 33 reizes. Šobrīd pa Latvijas auto ceļiem pārvietojas 6576 elektroauto, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Īpašs elektroauto uzrāviens noticis 2023. gadā, kad elektroenerģijas cenas biržā kritās un bija pieejami dažādi atbalsta pasākumi.

“Līdz ar elektroauto nozares dinamiskumu, vienlīdz jāraugās uz to, lai uzlādes un elektrotīkla infrastruktūra, kā arī norēķināšanās par elektroauto uzlādi ir cilvēkam ērta, draudzīga un ātra. Tas ir nākamais solis, lai mēs kā ministrija veicinātu kopējā pakalpojuma pieejamību – sākot no elektroauto iegādes iespējām līdz pat uzlādei,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbilstoši jaunākajiem datiem, Latvijā jaunu reģistrētu pārdoto elektroauto skaits ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvija kopumā apsteidz 12 Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Poliju, Spāniju, Itāliju, Grieķiju u.c.

Enerģētikas uzņēmums "Ignitis Latvija" vienojies ar SIA "Latvian Retail Management", kas Latvijas tirgū pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro", "Eldo" un "Mājai un dārzam", par elektroauto uzlādes staciju tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu Latvijas reģionos, informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

Sākotnēji plānots uzstādīt vairāk nekā 130 elektroauto uzlādes punktus.

"Ignitis Latvija" elektroauto uzlādes tīkla vadītājs Arturs Svekris skaidro, ka visā Latvijas teritorijā iecerēts veicināt ciešāku sadarbību ar dažādiem partneriem par elektroauto uzlādes punktu izbūvi to apsaimniekotajās teritorijās. Kā perspektīvu segmentu "Ignitis ON" tīkla attīstībai, "Ignitis Latvija" saskata mazumtirdzniecības veikalu tīklus ar plašu pārklājumu Latvijas pilsētās un reģionu centros, kā arī komercsektora pārstāvjus, kuru pārziņā ir biznesa centri un citas komercplatības ar aktīvu auto plūsmu.

Sadarbībā ar "Latvian Retail Management" ir sākti elektroauto uzlādes punktu izbūves darbi pie mazumtirdzniecības veikalu tīkla tirdzniecības vietām vairāk nekā 30 dažādās lokācijās Latvijas reģionos un novadu centros. Plānots, ka pirmie "Ignitis ON" elektroauto uzlādes punkti tiks nodoti ekspluatācijā 2025.gada pavasarī. Lielākā daļa elektroauto uzlādes punktu pieslēguma jauda būs virs 150 kilovatiem (kW).

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Viena no spilgtākajām pēdējo gadu tendencēm auto nozarē vērojama lietotu auto segmentā, kur mērķtiecīgi nozīmīgu spēlētāju lomu ieņēmuši tieši auto dīleri. Paredzu, ka arī šogad šai segmentā izaugsme būs, līdz ar to likumsakarīgs jautājums, kas būs galvenais nozares virzītājspēks jau tuvākajā laikā? Vai tiešām pieprasījums pēc lietotiem auto pārspēs jaunos?

Saskaņā ar “Fleet Europe” pērnā gada datiem Vācijā lietoto auto darījumu apjoms pieauga par 6,9%, Itālijā par 6,6% un Spānijā par 2,6%. Tikmēr tirgus pētījums “Data Bridge Market Research” paredz, ka Eiropas lietoto auto tirgus vērtība līdz 2030. gadam augs par 6,4%. Par to, ka lietotu auto bizness piedzīvo būtisku uzplaukumu, liecina arī “Moller Auto” lietotu auto pārdošanas apjomi Baltijā, kas pērn pieauga par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu. Arī šogad paredzu šī segmenta izaugsmi līdzvērtīgā apjomā.

Jāņem gan vērā, ka tā dēvētā lietotu auto tirgus niša ir izaicinājumu pilna. Pirmkārt, tā ir ikdienas konkurence ar pelēko tirgu, tam pretī liekot kvalitāti un uzticamību. Lai pircējiem piedāvātu kvalitatīvu produktu šai segmentā, ir jāatbilst vismaz trīs nosacījumiem - jābūt atbilstošām noliktavām, kvalitatīvam, augsti profesionālam auto servisam, kā arī jāspēj piedāvāt plašs auto zīmolu klāsts. Spējot nodrošināt iepriekš minētos aspektus, viennozīmīgi - jābūt arī finanšu nodrošinājumam.

Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku izvēlas pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, elektroauto uzlādes stacijas kļūst par neaizstājamu pilsētvides sastāvdaļu. Jaunais Schneider Electric uzlādes stacijas modelis Schneider Charge piedāvā inovācijas un efektivitāti, kas nepieciešamas mūsdienu elektroauto īpašniekiem.

Elektroauto uzlādes stacijas Schneider Charge ir veidotas, lai nodrošinātu lietotājiem maksimālu komfortu un drošību. Tās ir aprīkotas ar modernākajām tehnoloģijām, kas ļauj ātri un efektīvi uzlādēt dažādu veidu elektroauto. Turklāt, pateicoties Schneider Electric plašajai pieredzei enerģētikas nozarē, šīs uzlādes stacijas izceļas ar savu uzticamību un ilgtspējību.

Viens no galvenajiem Schneider Charge uzlādes staciju ieguvumiem ir to lietošanas vienkāršība. Montāža ir ātra un vienkārša, un pēc uzstādīšanas tās prasa minimālu apkopi. Lietotāji var viegli piekļūt stacijām un sākt uzlādi ar dažiem vienkāršiem soļiem. Tādējādi, tiek nodrošināta maksimāla ērtība ikdienas lietošanā.

Galvaspilsētas domē pašlaik notiek diskusijas par iniciatīvu atcelt priekšrocības elektroautomašīnām SIA "Rīgas satiksme" apsaimniekotajās autostāvvietās, informē Rīgas domē.

Pašvaldības pārstāve Aira Ancāne, komentējot apvienības "Pilsēta cilvēkiem" aicinājumu atcelt priekšrocības bez maksas novietot elektroautomobiļus "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajās autostāvvietās, "jo tās rada negatīvu ietekmi uz pilsētvidi", atzina, ka "temats ir izvirzīts par diskusiju objektu".

"Tiek vērtēti gan ekspertu, gan politiķu viedokļi, bet patlaban konkrēta secinājuma vēl nav. Turpināsim vērtēt gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi," informēja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, "Pilsēta cilvēkiem" uzskata, ka priekšrocības neveicina videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu, pilsētās autotransporta skaits kopumā esot jāsamazina, priekšrocību dēļ Rīgai piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme" negūst ieņēmumus no autostāvvietām, turklāt elektroautomobiļus mēdzot novietot stāvvietās uz ilgu laiku, tādējādi "atņemot vietu automašīnām, kuru vadītājiem tiešām ir svarīgi īslaicīgi novietot transportlīdzekli Rīgā".

Rīgas zaļākais biroju komplekss “Verde” īstenojis jaunu investīciju projektu ar mērķi būtiski attīstīt elektromobilitātes infrastruktūru - pazemes autostāvvietā sadarbībā ar energokompāniju “Enefit” ir uzstādītas 11 jaunas “Enefit Volt” elektroauto uzlādes stacijas ar iespēju vienlaicīgi veikt uzlādi 16 automašīnām.

Kopējās abu pušu investīcijas ir 120 tūkstoši eiro.

Energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns: “”Verde” ir pirmais biroju komplekss Latvijā, kurā ir pieejamas “Enefit Volt” uzlādes iekārtas, kas, ar zaļo elektrību, vienuviet spēs uzlādēt tik lielu elektroauto skaitu. Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību biznesa sektorā sākam tieši “Verde”, jo šī ir arī “Enefit” biroja mājvieta. Šeit mēs vēlamies piedāvāt ērtu un pieejamu elektroauto uzlādi ne tikai mūsu darbiniekiem, bet arī klientiem un ikvienam biroja kompleksa nomniekam un apmeklētājam”.

Kopš šī gada jūnija “Verde” pieejamas 11 “Enefit Volt” elektroauto uzlādes iekārtas, kas darbojas ar 100% atjaunīgo elektroenerģiju. A ēkas (0.stāva stāvvietā) uzstādītas 6 un B ēkas pazemes stāvvietā (-1. stāvā) – 5 uzlādes iekārtas. Katra stāvvieta ir aprīkota ar 22 kW jaudas uzlādes iekārtu, kas 100 km uzlādi vidēji veic vienas stundas laikā. Visas uzlādes iekārtas ir publiski pieejamas ikvienam elektroauto īpašniekam, kas strādā vai viesojas “Verde” kompleksā. Gada laikā šī “Enefit Volt” uzlādes infrastruktūra palīdzēs ietaupīt vairāk nekā 30 tonnu CO2 izmešu (aprēķins pēc AIB datiem).

Turpinot elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstību, “Eleport” atklāj lielāko uzlādes parku Baltijā, informē uzņēmums.

Lietuvā pie iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” uzstādītas 20 uzlādes stacijas, kas vienlaikus ļauj uzlādēt līdz pat 40 elektromobiļiem. Kā arī, attīstot elektromobilitāti Latvijā, “Eleport” savu tīklu ir papildinājis ar 5 jaunām uzlādes stacijām dažādās vietās Rīgā.

Elektroauto uzlādes infrastruktūras attīstītājs “Eleport” jau gada sākumā ziņoja par vērienīgiem plāniem Lietuvā atklāt lielāko uzlādes parku Baltijā. Noslēdzoties projekta pirmajam posmam, uzņēmums saviem klientiem piedāvā pirmās 20 uzlādes stacijas no kurām lielākā daļa nodrošina ultra ātrās uzlādes iespējas. Maksimālā jauda uz vienu uzlādes iekārtas savienotāju ir 150 kW, un ekspluatācijā esošo staciju kopējā jauda ir 1 500 kW. Neskatoties uz to, līdz 2027.gadam “Eleport” plāno uzstādīt vēl 20 uzlādes stacijas, tādējādi dubultojot uzlādes jaudu un paplašinot kopējo ieguldījumu apjomu līdz pat 1 miljonam eiro.

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” biznesa rādītājiem Baltijā 2023. gadā, pērn vislielāko izaugsmi piedzīvojis elektroauto segments, proti, elektroauto pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā auguši par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Savukārt lietotu auto segmentā pārdošanas apjoms audzis par 26%, bet jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bijuši stabili, 2022. gada līmenī. Tikmēr “Moller Auto” servisu darbības apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, kāpis par 12,4%.

Kā norāda Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, neraugoties uz aizvien klātesošajiem izaicinājumiem ekonomikā, 2023. gadā uzlabojusies iedzīvotāju finansiālā konfidence, un personīgā mobilitāte aizvien ir bijusi daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā, gan iegādājoties auto, gan veicot to apkopi un remontu.

“Neraksturīgi iepriekšējiem gadiem, lietotu auto segments visa gada garumā uzrādīja nemainīgi augstus pārdošanas rezultātus, rekordpārdošanu sasniedzot gada izskaņā. Tikmēr jaunu auto pārdošanas rādītāji ir bijuši stabili, 2022. gada līmenī, ko vērtējam kā pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados šis segments piedzīvoja virkni izaicinājumu. Būtiski pieminēt, ka arī šogad turpināsim aktīvi bagātināt kā jaunu, tā lietotu auto klāsta pieejamību klientiem, un to nupat iezīmēja jaunā “Audi” dīlera atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē, iepriekšējam “Audi” centram S. Eizenšteina ielā pārtopot par “outlet” koncepta lietotu auto dīleri,” skaidro I. Gerkena.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums SIA Ignitis Latvija atklājis Ignitis ON tīkla Latvijā lielāko elektroauto lieljaudas uzlādes centru ar 10 uzlādes punktiem modes un izklaides centra “Rīga Plaza” stāvlaukumā, ļaujot vienlaikus uzlādēt desmit automašīnas ar zaļu elektroenerģiju.

Ignitis Latvija šī vērienīgā uzlādes punkta izbūvē ir ieguldījis aptuveni 500 000 eiro.

Jaunā elektroauto uzlādes centra kopējā uzlādes jauda sasniegs 700kW, kas ir viena no lielākajām visā Latvijā. Seši no uzlādes punktiem nodrošina ātro uzlādi ar jaudu 200 kW un, lai sniegtu iespēju uzlādēt plašu automobiļu klāstu, uzlādes centrs ir aprīkots gan ar Eiropas standarta CCS2, gan arī Āzijas standarta CHAdeMO konektoriem. Turklāt jau tuvākajā nākotnē plānots veikt nākamos attīstības soļus, uzstādot vēl līdz 30 uzlādes punktus “Rīga Plaza” stāvlaukumā.

“Mums, kā plašākajam un uzticamākajam lieljaudas elektrouzlādes staciju tīklam Baltijas valstīs, ir svarīgi izvietot jaunos uzlādes punktus vietās, kas ērti iekļaujas cilvēku ikdienas ritmā. Šie desmit elektroauto uzlādes punkti “Rīga Plaza” stāvlaukumā kā rīdziniekiem, tā viesiem ir pieejami Pārdaugavas punktā, kur satiekas vairāki valsts galvenās nozīmes ceļi. Turklāt tie ir pieejami, nešķērsojot Salu tiltu, un ļauj apvienot ātru un efektīvu auto uzlādi ar iepirkšanos, atpūtu vai maltītes ieturēšanu pirms došanās ikdienas gaitās vai ceļojumā,” stāsta Arturs Svekris, Ignitis ON elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Paplašinot elektroauto uzlādes tīklu Baltijā Enefit Volt, energouzņēmums Enefit atklājis Latvijā pirmos publiskos elektroauto uzlādes punktus pie veikaliem top! Iecavā, Dobelē, Tukumā un drīzumā arī Rīgā.

Vienlaikus šogad plānots izbūvēt pirmās lieljaudas uzlādes stacijas uz starptautiskajām maģistrālēm un veidot sadarbību arī ar citiem lielveikalu tīkliem, tādējādi atbalstot gan pilsētvidē un tās apkaimēs dzīvojošos elektroauto īpašniekus, gan nodrošinot vienotu uzlādes tīkla pārklājumu visā Baltijā.

Enefit Volt publiskais uzlādes tīkls Latvijā izmanto tikai zaļo enerģiju, un tā attīstībā šogad plānots investēt nepilnus 3 miljonus eiro.

Ārpus Rīgas publiskās uzlādes punktu izvietojumu iecerēts fokusēt Daugavpils, Tukuma, Bauskas un Limbažu virzienā. Tāpat kā Igaunijā, arī Latvijas uzlādes stacijās tiks nodrošināta elektroauto uzlāde ar videi draudzīgā veidā ražotu enerģiju.

Daudzu automobiļu īpašniekiem, kas nav izmantojuši sertificētu auto dīleru servisu pakalpojumus, ir priekšstats, ka remonts tur noteikti izmaksās dārgāk. Taču bieži vien tas ir tikai mīts.

Manā profesionālajā pieredzē bieži nākas saskarties ar situācijām, kad klienti, veicot pēcgarantijas remontu, sākotnēji vēršas tā sauktajā “pelēkajā servisā”, bet pēc tam pieprasa auto remonta tāmi arī no mums. Gala rezultāts viņiem bieži vien ir pārsteigums, jo autorizētā servisa piedāvātā summa izrādās zemāka. Tas ir īpaši raksturīgi sarežģītākiem remontdarbiem.

Jautāsiet – kā tas iespējams, ja autorizētajos servisos darba stundas izmaksas var būt divas vai pat trīs reizes augstākas nekā “pelēkajos servisos”?

Normstundas pret virsstundām

Atbilde ir vienkārša – “pelēkie servisi” piedāvājumā norāda remonta kopējo summu, bet autorizētie servisi veic remontu saskaņā ar ražotāja noteiktajām normstundām katram darbam. “Pelēkā servisa” mehāniķis savā aprēķinā vadās pēc pieredzes, aptuveni novērtējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams remontdarbiem. Autorizētajā servisā šādi aprēķini nav nepieciešami, jo ražotājs jau ir noteicis precīzas normstundas.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Energouzņēmums Enefit paplašina savu publiskās uzlādes tīklu ar lieljaudas stacijām Rīgā un uz starptautiskajām automaģistrālēm.

Novembra beigās atklātas pirmās sešas no plānotajām 32 lieljaudas uzlādes stacijām Latvijā, kas paredzētas Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijā. Tie ir vieni no ātrākajiem lādētājiem Latvijā, un 100 km veikšanai nepieciešamā uzlāde aizņems tikai 5 minūtes.

Novembrī atklātās lieljaudas uzlādes stacijas izvietotas trīs lokācijās: Rīgā – Mūkusalas ielā un VEF kvartālā, kā arī Piņķos pie “Via Jurmala Outlet Village”. Katrā adresē pieejamas divas uzlādes stacijas. Maksimālā jauda no viena spraudņa ir 240 kW, savukārt lādējot divas automašīnas vienlaikus, – 160 kW.

Līdz šī gada beigām Enefit lieljaudas uzlādes tīklu plānots papildināt ar vēl vismaz divām lokācijām – Lilastē pie viesnīcas “Porto Resort” uz Tallinas šosejas, kā arī Bauskā. Lieljaudas uzlādes iekārtas izvietotas stratēģiski nozīmīgā ceļa posmā, kas savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pirms iekārtu uzstādīšanas Enefit veica rūpīgu analīzi par elektroauto kustības intensitāti un apkārtējo uzlādes infrastruktūru konkrētajās lokācijās. Šāda pieeja nodrošina, ka uzlādes stacijas tiek izvietotas tieši tur, kur tās ir visnepieciešamākās un visefektīvāk atbalsta elektroauto lietotājus.

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.