Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm produktu realizācija novembrī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, pieaugusi par 95% līdz 8,04 milj. Ls, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie 2012. gada novembra rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Ukrainā - par 526% un Latvijā - par 338%. a/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada novembrī bija Ukraina, Krievija, Latvija un Baltkrievija.

A/s Olainfarm piederošo aptieku realizācija 2012. gada novembrī veidoja 0,66 miljonus latu (0,94 miljonus eiro). 2012. gada vienpadsmit mēnešos a/s Olainfarm piederošo aptieku realizācija ir 6,48 miljoni latu (9,22 miljoni eiro).

Pēc nekonsolidētajiem a/s Olainfarm provizoriskajiem rezultātiem produktu realizācija 2012. gada novembrī veido 5,53 miljonus Ls, kas ir par 79% vairāk nekā šajā periodā pērn. Visstraujākais realizācijas pieaugums novērojams Ukrainā - par 526%, Moldovā - par 117%, Kirgizstānā - par 87%, un Latvijā, kur tā palielinājusies par 69%. Pēc nekonsolidētajiem rezultātiem lielākie a/s Olainfarm noieta tirgi 2012. gada novembrī bija Ukraina, Krievija, Latvija un Baltkrievija.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Darījumu skaits 2012.gadā – joprojām samazinājies, vērtībai tendence pieaugt.

Saskaņā ar Mergermarket un Bloomberg datiem, uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits Baltijā 2012.gadā bija par 16% mazāks kā 2011.gadā un šis samazinājums, neskatoties uz Baltijas valstu ekonomiku it kā labāku stāvokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bija nedaudz lielāks nekā vidēji Eiropā (-10%), kā arī vidēji pasaulē (-4%). Saskaņā ar Bloomberg datiem, M&A darījumu skaits Austrumeiropas valstīs kopumā samazinājās par aptuveni 17%, bet Rietumeiropā par aptuveni 8%. Tajā pat laikā ir arī pozitīvas tendences – kopējā darījumu vērtība Austrumeiropā 2012.gadā pieaugusi par aptuveni 28%, kamēr Rietumeiropā tā samazinājusies par vairāk nekā 13%. Tomēr svarīgi arī atzīmēt, ka Austrumeiropā joprojām notiek ievērojami mazāk M&A darījumu nekā Rietumeiropā, kā arī to kopējā vērtība, neskatoties uz pieaugumu pagājušajā gadā, Austrumeiropas valstīs joprojām ir aptuveni četras reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs. Mergermarket apkopo datus tikai par tādiem darījumiem, kuru vērtība ir virs USD 5 miljoniem (LVL 2,6 miljoni) . Arī Bloomberg ir noteikti atlases kritēriji. Tādēļ liels skaits darījumu šeit minētajā statistikā nav iekļauts (it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazākiem tirgiem, tādiem kā Baltijas valstis, kur vidējā darījumu vērtība ir salīdzinoši mazāka), tomēr, manuprāt, tā pietiekami labi atspoguļo tirgus tendences.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Latvijas iekšzmes kopprodukts (IKP) pērn palielinājies par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, un finanšu ministrs Andris Vilks nodēvējis 2012. gadu par izcilu Latvijas ekonomikai.

Ziņa papildināta ar Finanšu ministrijas komentāru.

2012. gada ekonomikas izaugsme ir par 0,1 procentpunktu lielāka nekā izrietēja no statistiķu informācijas saskaņā ar IKP ātro novērtējumu gada ceturtajā ceturksnī. Pērn izaugsmi lielā mērā nodrošināja kāpums tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

2012. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada ceturto ceturksni, IKP palielinājies par 5,1%, un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji uzsver, ka tas «kā jau bija iepriekš sagaidāms, ir straujākais kāpums Eiropas Savienībā».

«Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā ekonomikas pieaugums ES kopumā bija negatīvs un daudzas ES dalībvalstis ir nonākušas recesijā, tādēļ tik straujš IKP pieaugums Latvijā noteikti uzskatāms par izcilu sasniegumu,» norāda FM.

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Arī 2012.gadā OCTA nozare turpināja ciest lielus zaudējumus, kas vien liecina par joprojām tirgus situācijai neatbilstoši noteiktām zemām polišu cenām, secina Db.lv, balstoties uz apdrošināšanas kompāniju pārstāvju iepriekš teikto.

2012.gadā, līdzīgi kā gadu iepriekš, OCTA nozare noslēgusi ar teju 2 miljonu latu lieliem zaudējumiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Tādējādi laika periodā no 2004. gada līdz 2012.gadam OCTA nozares kopējie zaudējumi sasnieguši 21 milj. Ls, bet, pateicoties 3,8 miljonu latu peļņai 2009.gadā, kopējie zaudējumi veido ap 17 milj. Ls, liecina Db.lv apkopotā informācija.

2012.gadā apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB kopā iesniegti 36 580 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2011.gadā. Saistībā ar 2012. gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem, 2012.gadā ir pieņemti 35475 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām 22,3 milj. Ls apjomā.