Jaunākais izdevums

«Lēnas kustības banku krīzes dēļ», kas norisinās Itālijā, tā ir nākamā rindā pēc Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda glābšanas naudas, uzskata Zulauf Asset Management prezidents Felikss Zulaufs (Felix Zulauf), vēsta CNBC.

«Ikviens ir koncentrējies uz Spāniju. Es domāju, ka nākamā valsts būs Itālija,» Zulaufs sacījis delegātiem konferencē Edinburgā.

«Tas, ko es redzu, ir milzīga noguldījumu aizplūde. Tā ir lēnas kustības banku krīze, un Itālijā banku sistēma ir bijusi liela valsts obligāciju pircēja,» skaidrojisZulaufs.

«Tās (bankas) ir pirkušas no 60 līdz 90 procentiem obligāciju, kas emitētas pēdējo gadu laikā,» viņš piebildis, norādot, ka, ņemot vērā situāciju Itālijas banku sektorā, bankas vairs nespēs to darīt. «Es domāju, kurš pirks šīs obligācijas,» teicis eksperts.

Tas savukārt pēc tam radīs spiedienu uz Itālijas obligāciju peļņas likmēm, un varētu «iedzīt» Itāliju jaunā recesijā.

Pēc Zulaufa domām, vēl viena recesija Eiropā kopumā arī ir ļoti iespējama.

«ES cenšas diktēt ļoti smagu taupības programmu... un tas novedīs pie ilgstošas ​​lejupslīdes, es to sauktu par depresiju,» teicis Zulauf Asset Management prezidents. Pēc viņa domām, jau šogad negatīvas tendences būs vērojamas Itālijā, Spānijā un gandrīz visās perifērijas valstīs.

Viņš liek deviņdesmit procentus, ka jau šogad Eiropā sāksies vēl viena recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Itālija turpina balansēt uz naža asmens

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa,19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) papildinātie un precizētie dati parāda, ka jauno pasaules ekonomikas vētru Latvijas ekonomika sagaida «no spēka pozīcijām». Laiks rādīs, vai uzņemtais temps ir pietiekami liels, lai grūtajiem laikiem cauri izkuģotu, tikai zaudējot ātrumu vai arī kādā brīdī tiksim nesti atpakaļ, tas ir, ekonomikā iestāsies recesija, komentē DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc ekonomista domām, Latvijai ir labas iespējas ceturtajā ceturksnī izaugsmes tempa ziņā pārspēt vismaz vienu no pārējām Baltijas valstīm vai varbūt pat abas, kuru eksporta sektorus pasaulē notiekošais ir ietekmējis nedaudz asāk, īpaši ievērojot to, ka Igaunijā pārspīlētā jūsma par eiro ieviešanu strauji noplok.

P. Strautiņš uzsver: «valsts ekonomikas struktūras skaitļi parāda, ka mēs šobrīd nerunātu par atkārtotas krīzes draudiem Latvijas ekonomikā, ja nebūtu eirozonā sastrādāto muļķību, mūsu ekonomika šobrīd ir vienlaikus strauji augoša un sabalansēta. Saglabājoties šādai izaugsmei dažus gadus, mēs vairs nerunāt par masveidīgu cilvēku aizplūšanu. Diemžēl mēs nevaram izvēlēties pasauli, kurā dzīvot,» saka DnB bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne,30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lagarde: jāskatās optimistiski, tomēr 2012. gads nebūs «pastaiga parkā»

Jānis Rancāns,09.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas augstākais punkts vēl priekšā - Latvijā tā varētu sasniegt pat 25 %

Db.lv,10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Swedbank: Saeimas ārkārtas vēlēšanas sildīs ekonomiku

LETA,23.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī 10.Saeimas atlaišana un septembrī paredzētās 11.Saeimas vēlēšanas, no vienas puses, ir palielinājušas neskaidrību saistībā ar 2012.gada budžetu, no otras puses, tās dod iespēju padarīt ekonomisko izaugsmi straujāku, teikts "Swedbank" ekonomikas apskatā.

Neskaidrības nākamā gada budžetā radot nepieciešamās konsolidācijas apjoms un struktūra, kā arī tā pieņemšanas laiks. Taču vienlaikus esot iespējama ekonomiskā izaugsme, ja jaunā Saeima un valdība paātrinās strukturālo reformu ieviešanu.

Tāpat no jaunās valdības esot nepieciešama ātra un konkrēta rīcība, lai novērstu riskus eiro ieviešanai Latvijā 2014.gadā.

Galvenie negatīvie riski ekonomikas izaugsmei esot saistīti ar situāciju pasaulē. Svārstības un garastāvokļa maiņas finanšu tirgos pēdējā laikā esot kļuvušas ļoti straujas, un būtiski esot pieaugusi krasas pasaules ekonomikas izaugsmes tempu sabremzēšanās varbūtība. Riska scenārijam īstenojoties, būtiski cietīšot eksports, piekļuve finanšu tirgiem un līdz ar to arī visas Latvijas ekonomikas 2011.gada izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Portugāle sola vēl «apgriezt» budžetu

Lelde Petrāne,11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāles valdība piektdien paziņojusi par jauniem pasākumiem, lai samazinātu izdevumus un palielinātu ieņēmumus, jo pastāv bažas, ka augstās aizņemšanās izmaksas drīzumā varētu spiestvalsti meklēt palīdzību, vēsta The Wall Street Journal.

Preses konferencē finanšu ministrs Fernando Teikseira dos Santos atkārtojis valdības plānu samazināt Portugāles budžeta deficītu līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad un 3% noIKP 2012.gadā no aptuveni 7,3% no IKP pagājušajā gadā.

Viņš solījis jaunus pasākumus, lai to izpildītu, neskatoties uz prognozēm, ka iepriekšējo budžeta deficīta samazināšanas pasākumu dēļ valsts atkal ieslīgs recesijā.

Kā akcentē medijs, ministra sacītais gan nav apslāpējis baumas par iespējamo Portugāles glābšanu jau tuvākajā nākotnē.

Teikseira dos Santos sacījis, ka Portugāle saskaras ar grūtībām un nenoteiktību, un jaunie pasākumi noteikti prasīs upurus, kā arī spēcīgu, pārliecinošu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka,16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijai liels risks ieslīgt atpakaļ krīzē

Gunta Kursiša,03.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv liela iespējamība, ka Lielbritānija ieslīgs atpakaļ recesijā, pat tad, ja eirozonas līderi atradīs iespēju, kā cīnīties ar eirozonas parādu krīzi, atsaucoties uz Nacionālā Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (National Institute for Economic and Social Research (NIESR)) veikto analīzi, vēsta BBC.

Ja tiks drīzumā atrasts veids, kā glābt eirozonu, recesijas iespējamība ir 50%. Savukārt, ja Eiropas Savienības (ES) līderi tuvākajā laikā neatradīs problēmas risinājumu, atkārtotas krīzes draudi Lielbritānijā pieaug līdz 70%, vēsta NIESR aptauja.

Aptuveni pusi no Lielbritānijas kopējā eksporta apjoma veido eirozonas valstīm pārdotās preces.

Drīzumā gaidāma G20 vadošo amatpersonu tikšanās, kuras fokusā būs eirozonas parādu krīze. NIESR norāda, ka, neņemot vērā, kāds būs G20 sarunu rezultāts, pastāv liela iespēja, ka Lielbritānija 2012. gada beigās varētu ieslīgt atpakaļ recesijā. «Visai vājš ir pieprasījums kā no investoriem, tā no patērētājiem, tomēr galveno recesijas risku rada eiropas parādu krīze,» stāstīja NIESR direktors Džonatans Ports (Jonathan Portes).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas ekonomikas izaugsme 2012. gadā strauji sabremzējusies; prognozē recesiju

Lelde Petrāne,16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ekonomika 2012. gadā augusi par 0,7%, atsaucoties uz sākotnējām aplēsēm, ziņo BBC. Tas ir daudz mazāks kāpums nekā iepriekšējā gadā.

Šis rādītājs ir krietni zem 3% izaugsmes, kas tika pieredzēta 2011. gadā, un mudina domāt, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika piedzīvojusi kritumu.

«Vācijas ekonomika izrādījusies izturīga 2012. gada grūtajā ekonomiskajā vidē un izturējusi Eiropas recesiju,» norādījis federālais statistikas birojs Destatis.

Tomēr daži analītiķi paredz, ka arī Vācijas ekonomika ieslīgs recesijā.

Saskaņā ar Destatis sniegto informāciju ekonomiskā aktivitāte ievērojami palēninājusies otrajā pusgadā, jo īpaši - pēdējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investors Raouls Pals (Raoul Pal), kurš paredzējis 2008. gada finanšu krīzi, uzskata, ka zelts pašlaik ir pārāk nenovērtēts, raksta Marketwatch.

Pēc viņa domām, dārgmetālam vajadzētu būt daudz dārgākam, pieņemot to, ka atkal tuvojas globāla finanšu krīze un notiek virzība pretī negatīvām procentu likmēm. Pēc viņa domām, recesija ASV gaidāma 12 mēnešu laikā.

«Zelts ir laba vieta, kur izvietot savu naudu,» sacījis R. Pals, piebilstot, ka viņš gan nav zelta fans, bet tāda ir viņa pašreizējā izvēle.

R. Pals ir pārliecināts, ka ASV ieslīgs recesijā jau gada laikā - par to liecinot gan viņa novērojumi, gan pagātnes pieredzes analīze. Ja viņa prognozes piepildītos, zelta cenas varētu pat dubultoties, viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness,09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons,26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: nākamgad recesija eirozonas problēmvalstīs varētu vēl padziļināties

Žanete Hāka,22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā recesija eirozonas problēmvalstīs varētu vēl vairāk padziļināties, uzskata Coface Lietuva direktora vietnieks, Kredītrisku parakstīšanas nodaļas vadītājs Mindaugs Sventickas.

Tomēr tas atkarīgs no risinājumiem, kādus valstis pieņems, viņš uzskata, norādot, ka visām Eirozonas valstīm jāizlemj, kā rīkoties pašreizējā situācijā, un ir jāsaprot, ka risinājumam vajadzīgs laiks, taču, ja tās rīkosies atbilstoši izveidotam rīcības plānam, problēmas iespējams atrisināt.

Ir skaidrs, ka gandrīz visas Eirozonas valstis atrodas recesijā, un tā padziļinās arvien vairāk, norāda M.Sventickas, šogad prognozējot Itālijā 2,3% IKP kritumu, bet Spānijai 1,5% kritumu. Tikai Vācijā var prognozēt 0,9% IKP pieaugumu, kas arī nav nekāds īpašs pieaugums, piemēram, salīdzinot ar pērno gadu, tomēr, ar citām valstīm salīdzinot, tas ir labs skaitlis pašreizējā situācijā, uzsver eksperts, piebilstot, ka Vācija daudz eksportē uz jaunajiem tirgiem un tajā pašā laikā ir labi integrēta Eirozonā, tādēļ, ja kaimiņiem ir slikti, tad cieš visi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA,16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā izaugsme valsts ekonomikā jau nākamajos ceturkšņos var pierimt, ekspertiem norādot vispārējās konjunktūras pasliktināšanos pasaulē.

Jāņem vērā, ka statistika atspoguļo trešā ceturkšņa datus, bet ekonomikas vērtējums lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu ir turpinājis pasliktināties. To raksturo valdošā nenoteiktība par, galvenokārt ES, attīstības perspektīvām, kas licis šo ekonomiku patērētājiem kļūt piesardzīgākiem tēriņos, bet uzņēmējiem investīcijās, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pārskatīta uz leju. SEB prognozē, ka eirozonas izaugsme nākamgad būs uz pusi zemāka, kā tika prognozēts vēl septembra beigās. Respektīvi nākamgad eirozonas izaugsme tiek prognozēta 0,5% apmērā, pretstatā 1,7% šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dombrovskis: Latvijā būs straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā

Lelde Petrāne,19.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas šodien uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

V. Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%. 2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%.

Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau piecus gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija trešdien atvērusi savas robežas viesiem no pārējās Eiropas Savienības (ES) un atcēlusi aizliegumu ceļot pa reģioniem.

Ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, tiek atviegloti, pakāpeniski samazinoties jauno inficēšanās gadījumu skaitam.

Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio norādīja, ka šī ir nozīmīga diena, uzsverot, ka valsts "atpūšas un gatavojas atgriezties pie normalitātes".

Ministrs atklāja, ka viņam plānotas vairākas tikšanās ar Eiropas kolēģiem, lai "visiem parādītu, ka Itālija ir gatava uzņemt ārvalstu tūristus".

Di Maio šodien Romā paredzēta tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet piektdien Di Maio dosies uz Vāciju, sestdien apmeklēs Slovēniju, bet nākamo otrdien Grieķiju.

Itālijā stigri ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika noteikti 10.martā. Kopš maija sākuma ierobežojumi pakāpeniski atviegloti, bet drošības pasākumi, tostarp sociālās distancēšanās noteikumi joprojām ir spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Itālijā darbu atsāk vairums veikalu, kafejnīcu, restorānu un muzeju

LETA--DPA,18.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA,30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansisti Baltiju neuzskata par vienotu

Didzis Meļķis,24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas priekšrocība attiecībā pret Latviju un Lietuvu ir tās «tīrais un smukais» valsts parāds, saka DNB bankas Lietuvā galvenā ekonomikas eksperte Jekaterina Rojaka

Vai Snoras krīze mainīs šodien notiekošās DNB un EK rīkotās konferences noskaņu, kur paredzēts runāt par Baltijas ekonomisko atlabšanu?

Balanss starp labajām un sliktajām ekonomikas ziņām atkal ir nosvēries uz slikto pusi, un atlabšana ir zem jautājuma zīmes. Mēs ieejam reitingu pazemināšanas periodā, un reitingu aģentūras lielā mērā sacenšas, kura to izdarīs pirmā.

Šis ārējais spiediens ir ārkārtīgi nelabvēlīgs arī Baltijas ekonomiku izredzēm. Un nu vēl ir problēmas, ko savās nākotnes prognozēs nebijām iekļāvuši. Tāpēc es varbūt neteiktu, ka konferences noskaņa ir paredzama nomākta, tomēr ar zināmu ēnu gan. Jautājums pašlaik ir – cik drīz problēmas var tikt atrisinātas un cik lielā mērā valsts cietīs no pēdējo dienu notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ERAB: Centrāleiropas un Baltijas ekonomikas šogad augs 1,3% apmērā

Jānis Rancāns,21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas un Baltijas valstu tautsaimniecības šogad piedzīvos izaugsmi vidēji 1,3% apmērā, prognozējusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Valstīm austrumu un dienvidaustrumu Eiropā eirozona ir galvenais eksporta tirgus. Aizvadītā gada laikā pieprasījums Eiropas vienotās valūtas zonā ievērojami samazinājies, atsaucoties arī uz tās kaimiņu ekonomikām, norāda ERAB.

Eirozonas bankām Eiropas monetārās savienības kaimiņvalstīs ir meitasuzņēmumi, kuri spēlē nozīmīgu lomu šo valstu mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienā, tādējādi samazinoties meitasuzņēmumu finansējumam, samazinās arī aizdevumi mājsaimniecībām. ERAB norāda, ka šajā jomā situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, tomēr arī sliktāka tā nekļūs.

Kopumā ERAB ekonomisti norāda, ka eirozonas ekonomiskās krīzes eskalācijas iespējas ir daudz zemākas nekā 2011. gada nogalē. Krīzes eskalācijas iespējas samazinājušās pateicoties gan Eiropas Centrālās bankas, gan Eiropas Savienības politiķu sperto soļu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru