Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Atbilstoši mūsu prognozēm augustā patēriņa cenas kritās jau piekto mēnesi pēc kārtas, galvenokārt iekšzemes pieprasījuma krituma ietekmē, kas spiež uzņēmumus samazināt cenas, lai bremzētu pārdošanas apjoma kritumu, kurš pretējā gadījumā būtu vēl lielāks. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, augustā inflācija turpināja samazināties, taču kritums bija salīdzinoši neliels bāzes efekta dēļ – arī pagājušā gada augustā cenas kritās, salīdzinot ar jūliju. Cenu krituma paātrināšanās, protams, ir laba ziņa patērētājiem, jo palīdz bremzēt reālās pirktspējas kritumu situācijā, kad ienākumi samazinās. Tāpat Latvijā cenu kritums ir nepieciešams, lai Latvijas eksportētāji varētu uzlabot konkurētspēju pasaules tirgū, pastāvot fiksētam valūtas kursam.

Cenu samazinājums precēm un pakalpojumiem gaidāms visa gada garumā. Tiesa, ekonomikas eksperti arī neizslēdz nelielu inflāciju atsevišķos mēnešos.

Janvāra izpārdošanas un cenu atlaides apģērbiem un apaviem nespēja kompensēt cenu kāpumu dārzeņiem un degvielai, tādējādi janvārī, atšķirībā no iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, kad bija vērojama mēneša deflācija, atkal tika fiksēta neliela mēneša inflācija – 0,2%. Mēneša laikā preču cenas sadārdzinājušās par 0,5%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 0,6%.

«Janvārī gada deflācija palielinājusies līdz 3.1%, jo šogad janvārī mēneša inflācija bija niecīga salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, kad PVN paaugstināšanas dēļ mēneša inflācija sasniedza 2.2%. Gada laikā lielākais iespaids uz deflācijas rādītāju ir bijis cenu kritumam siltumenerģijai, pārtikas produktiem un ēdināšanas pakalpojumiem, savukārt kopējo cenu kritumu ir mazinājis cenu pieaugums degvielai, alkoholam un tabakai. Lai arī iedzīvotājiem vissvarīgākajās preču un pakalpojumu grupās cenas ir kritušās, tomēr kopējais patēriņa cenu krituma apmērs ir mazāks nekā pirktspējas kritums, norādot uz to, ka cenu samazināšanās notiek salīdzinoši negribīgi«» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas samazinājušās par 0.9% , Precēm cenas sarukušas par 1.5%, bet pakalpojumiem - pieaugušas par 0.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šī ir pirmā deflācija gada griezumā atjaunotās Latvijas vēsturē.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kritumam degvielai, siltumenerģijai un ceļojumiem, kā arī cenu kāpumam dārzeņiem, apaviem un apģērbam.

Degvielai cenas samazinājās par 2.1%, tai skaitā benzīnam par 2.7%. Turpināja kristies siltumenerģijas cenas - oktobrī tā kļuva vidēji par 1.7% lētāka. Cenas samazinājās tūrisma pakalpojumiem (-6.2%), galvenokārt aviotūrēm.

Savukārt 2009.gada oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0.2%.

Akciju ietekmē lētākas kļuva jaunās automašīnas un to rezerves daļas, kā arī velosipēdi. Cenas kritās mobilajiem tālruņiem, sporta un atpūtas piederumiem, mājdzīvnieku barībai, personīgās aprūpes precēm un aviobiļetēm. Lētāka kļuva transportlīdzekļu apkope un remonts, autovadītāju kursi, ēdināšanas, viesnīcu un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, kā arī samazinājās maksa par autostāvvietām.

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Patēriņa cenu kritums šogad turpināsies, cenu samazinājumam sasniedzot vidēji 3-4 %, uzskata Latvijas banku eksperti, prognozējot, ka mērena inflācija Latvijā varētu būt sagaidāma tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka nākamā gada sākumā cenu krituma tendence saglabāsies un attiecībā pret 2009. gada sākumu, deflācijas tendences kļūs arvien redzamākas. Viņš prognozē, ka līdz 2010. gada vidum cenu līmenis varētu samazināties par 7-8%, rēķinot no 2009. gada martā sasniegtā augstākā cenu līmeņa.

Līdzīgi domā arī Finanšu ministrijas pārstāvji, prognozējot, ka deflācija šogad īpaši izteikta būs gada pirmajā pusē, ko noteiks zemais iekšzemes pieprasījums un tālāka izmaksu korekcija ārējās konkurētspējas paaugstināšanai.

Patēriņa cenu kopējais līmenis Latvijā oktobrī darījis to, ko tas mērķtiecīgi dara jau kopš pavasara – pazeminājies, un šoreiz mēneša deflācija bijusi 0.4%, uzskata Parex Asset Management eksperti.

Cipars šķietami garlaicīgs, arī atsevišķās patēriņa preču grupās lielas iespaidīgas kustības oktobrī nebija vērojamas, norāda PAM Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Tomēr -0.4% šogad «sakrustojot» ar augsto inflāciju pērn šajā par mēnesī (+1.2 %) iegūstam iespaidīgu gada inflācijas līmeņa kritumu pa taisno iekšā pilnvērtīgas deflācijas teritorijā – saskaņā ar ekspertu prognozēm, pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu cenas oktobrī kritušas par 1.1 %. Tā būs pirmā gada deflācija atjaunotās Latvijas vēsturē.

Lielāko pienesumu oktobra deflācijā, pēc ekspertu domām, nodrošināja pārtika un degviela, taču lielāki vai mazāki cenu kritumi, visticamāk, notika teju visās patēriņa groza grupās. Starp retajiem izņēmumiem varētu būt apģērbs un apavi, dārzeņi.

Pašreizējā deflācija uzņēmējdarbības veikšanai kļūst aizvien nedraudzīgāka, radot bažas arī par valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.

Tas, ka cenu pieaugums pasaules akciju tirgos ir straujāks par izaugsmi reālajā ekonomikā, šo procesu sekotājiem ir vispār zināma norma. Daudz interesantāka situācija ir tad, kad ekonomikā ir jūtamas stagnācijas izpausmes, taču vienlaikus noticis visai straujš cenas pieaugums pasaules naftas tirgū. Kopš zemākā punkta šā gada janvāra beigās Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir gandrīz divkāršojusies, svārstoties ap 52–53 ASV dolāriem par barelu. Šāds pieaugums ir uzskatāms par visai strauju, ja ņem vērā to, ka šobrīd ir visai maz cerību uz to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi un naftas patēriņš pasaulē varētu būtiski pieaugt. Vienlaikus varam teikt, ka ekspertu pirms pāris mēnešiem izvirzītās prognozes par naftas cenu 50–60 dolāri par barelu ir piepildījušās, jo tieši tāds cenu līmenis, viņuprāt, bija atbilstošs gan potenciālajai naftas tirgus, gan pasaules ekonomikas konjunktūrai. Tomēr vienlaikus ir vērojamas pazīmes, kas ekonomikai nesola neko labu.

Februārī eirozonas gada deflācija samazinājusies no 0,6% līdz 0,3%, liecina Eurostat dati.

Pērn februārī eirozonas inflācija sasniedza 0,7%.

Savukārt Eiropas Savienības reģionā gada deflācija februārī sasniedza 0,2%, salīdzinot ar 0,5% janvārī. Pirms gada inflācija reģionā bija 0,8%.

Februārī deflācija vērojama 20 ES dalībvalstīs. Lielākā deflācija vērojama Grieķijā – 1,9%, Bulgārijā – 1,7% un Lietuvā – 1,5%. Savukārt lielākā inflācija vērojama Zviedrijā – 0,7%, Maltā – 0,6% un Austrijā – 0,5%. Latvijā cenas gada laikā nav mainījušās.

Salīdzinot ar šā gada janvāri, gada inflācija sarukusi sešās dalībvalstīs, palikusi esošajā līmenī – četrās, bet augusi – 17 valstīs.

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos.

Patēriņa cenas Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,7%, tai esot starp 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Grieķijā (-2%), Igaunijā (-1,7%), Īrijā (-1,5%), Kiprā (-1,4%), Spānijā (-0,9%), Portugālē un Itālijā (abās valstīs -0,6%), Slovēnijā un Vācijā (abās valstīs -0,5%), Luksemburgā (-0,4%) un Horvātijā (-0,2%).

Tikmēr gada inflācija oktobrī reģistrēta Francijā (0,1%), Somijā (0,2%), Dānijā (0,3%), Zviedrijā un Beļģijā (abās valstīs 0,4%), Lietuvā (0,5%), Maltā un Bulgārijā (abās valstīs 0,6%), Austrijā (1,1%), Nīderlandē (1,2%), Slovākijā (1,6%), Rumānijā (1,8%), Čehijā (2,9%), Ungārijā (3%) un Polijā (3,8%).

ES vidēji gada inflācija oktobrī bijusi 0,3%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,3% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - septembri - patēriņa cenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,2%.

Patēriņa cenas Latvijā pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 0,4%, reģistrējot astoto augstāko gada inflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Gada inflācija decembrī reģistrēta 15 valstīs, gada deflācija fiksēta 12 valstīs, bet par Lielbritāniju dati nav pieejami

Lielākā gada inflācija decembrī reģistrēta Beļģijā 1,4%, Maltā - 1,2% un Austrijā - 1.1%.

Tikmēr lielākā deflācija fiksēta Bulgārijā - 0,9%, Rumānijā - 0,7%, Kiprā un Slovēnijā - 0,6%.

Lietuvā decembrī reģistrēta gada deflācija 0,3% apmērā, bet Igaunijā patēriņa cenas gada griezumā sarukušas par 0,2%.

Savukārt eirozonā patēriņa cenas decembrī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 0,2%, kas seko 0,1% kāpumam novembrī.

Arī ES patēriņa cenas gada griezumā palielinājušās par 0,2% pēc tam, kad novembrī tās bija pieaugušas par 0,1%.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Patēriņa cenas Latvijā augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%, tai esot starp 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Kiprā (-2,9%), Grieķijā (-2,3%), Igaunijā (-1,3%), Īrijā (-1,1%), Beļģijā (-0,9%), Slovēnijā (-0,7%), Spānijā (-0,6%), Itālijā (-0,5%), Horvātijā (-0,4%), Luksemburgā un Portugālē (abās valstīs -0,2%), kā arī Vācijā (-0,1%).

Tikmēr gada inflācija augustā reģistrēta Francijā (0,2%), Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 0,3%), Dānijā (0,4%), Bulgārijā (0,6%), Maltā (0,7%), Zviedrijā (1%), Lietuvā (1,2%), Austrijā un Slovākijā (abās valstīs 1,4%), Rumānijā (2,5%), Čehijā (3,5%), Polijā (3,7%) un Ungārijā (4%).

ES vidēji gada inflācija augustā bijusi 0,4%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - patēriņa cenas augustā gan ES, gan eirozonā samazinājās par 0,4%.

Lai gan patēriņa cenas 2009. gada pēdējos mēnešos samazinājās, gadā vidēji vēl Latvijā vērojama inflācija 3.5 % apjomā, tādējādi pagaidām inflācija ir starp tiem eiro ieviešanas kritērijiem, ko Latvija neizpilda.

Tā secina Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa, norādot, ka netiek izpildīts arī budžeta deficīta rādītājs, kas savukārt turpmākajos pāris gados Latvijai būs galvenais pārbaudījums.

Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju, vēl pērn septembrī Māstrihtas kritērijs pēdējo 12 mēnešu vidējai gada inflācijai bija 1.8 %. Lai gan informācijas par inflācijas kritēriju 2009. gadā vēl nav, tomēr maz ticams, ka tas būs ievērojami lielāks. Saskaņā ar nosacījumiem, Latvijā inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Latvijas pašreizējais plāns paredz eiro ieviest 2014. gadā.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

LTV raidījums De facto prognozē, kas nākamajā gadā gaidāms Latvijas ekonomikā un kam Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu gatavoties.

«Tāpat kā šogad, arī nākamgad daudz kas Latvijas ekonomikā būs atkarīgs ne tikai no pasaules atgūšanās no krīzes, bet arī no mūsu pašu valdības pieņemtajiem lēmumiem,» akcentēja raidījuma veidotāji.

Viņi uzskata - ņemot vērā, ka ēnu ekonomika, visticamāk, pieaugs - tās apjomi šobrīd tiek vērtēti no 12 līdz 40% - nodokļu ieņēmumi nepildīsies kā gaidīts. Tas nozīmē, ka būs problēmas ar budžetu, pie tam valdībai būs jāatrod vismaz 100 miljoni, lai atdotu naudu pensionāriem.

«Savukārt spiediens uz lata devalvāciju nākamgad samazināsies un tas nozīmē - devalvācijas nebūs. Tāpēc savus pieticīgos uzkrājumus, kam tie ir, varēs droši glabāt latos, lai gan no ekonomikas viedokļa vispareizākais būtu tos tērēt, pērkot dažādus pakalpojumus iekšzemes tirgū, tādējādi veicinot ekonomikas atkopšanos. Pie tam tieši pakalpojumu cena, piemēram, frizētavās nākamgad varētu samazināties vairāk nekā, piemēram, preču cena. Piena produkti pat, iespējams, varētu kļūt dārgāki, jo ražotājiem parādās iespēja pienu eksportēt. Tomēr, kopumā ņemot, nākamgad turpināsies jau šī gada beigās sākusies deflācija, proti, preču un pakalpojumu cenas pazemināšanās,» paredz De facto.

Ekonomiskajai aktivitātei nespējot tikt galā ar deflāciju, naudas drukājamās mašīnas var darboties ar aizvien lielāku spēku

Tādējādi mēs varam aizmirst arī par termiņdepozītu ienesīgumu komercbankās. Lai arī līdz eirozonas kodola labklājībai Latvijai varētu būt mērojams vēl vairāku desmitgažu garš ceļš, attiecībā uz mūsu valsts finansiālo stabilitāti gan viss ir kārtībā un, vismaz raugoties no finanšu tirgus norišu viedokļa, esam gandrīz turpat, kur daudz slavētā Vācija. Protams, arī ar saviem negatīvajiem aspektiem.

Proti, līdzīgi kā finansiāli stabilākajās Rietumeiropas valstīs, arī Latvijā banku depozītu ienesīgums palicis faktiski bez jebkāda ienesīguma un īstermiņa ieguldījumu gadījumā nokrities līdz nullei. Šāds zemo procentu likmju laikmets Latvijā izskatās ierindas iedzīvotāju acīm, savukārt no korporatīvā sektora un valsts finanšu plānošanas viedokļa spektrs ir daudz plašāks un sevī ietver gan būtiskus finansiālus draudus, gan potenciāli lielus ieguvumus. Jautājums, kā uz to skatās.

Janvārī Japānā saistībā ar augstajām pārtikas un degvielas cenām palēninājusies deflācija, ziņo BBC.

Patēriņa cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, samazinājušās par 0,2%, liecina valsts statistikas biroja dati. Salīdzinot ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā, cenas saglabājušās nemainīgas.

Tomēr analītiķi norādījuši, ka deflācija joprojām uzskatāma par problēmu, piebilstot, ka ekonomika vēl ir agrīnā atveseļošanās posmā.

Atskaitot degvielu un pārtiku, patēriņa cenas gada griezumā samazinājušās par 0,6%.

Kāds analītiķis BBC stāstījis, ka pamattendence šobrīd nav īpaši iepriecinoša, jo tā liecina, ka deflācija palēninās, bet neizzūd.

Tā rezultātā Japānas Banka tuvākajā laikā diez vai mainīšot monetāro politiku.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas samazinājušās par 1.2%, liecina liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, samazinājies par 0.7%. Precēm cenas saruka par 0.6%, bet pakalpojumiem - par 0.9%.

Siltumenerģija novembrī kļuva lētāka par 4.7%, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, tās cena ir samazinājusies par 22.1%.

Pārtikas cenas saruka vidēji par 0.9%, galvenokārt akciju ietekmē. Lētāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi (-1.3%), maize un graudaugu izstrādājumi (-1.8%), bezalkoholiskie dzērieni (-1.9%), olas (-4.5%), cukurs un saldumi (-1.7%). Akciju rezultātā cenas kritās arī alkoholiskajiem dzērieniem (-2.0%).

Lai gan gada deflācija pozitīvi ietekmē patērētāju pirktspēju un tādējādi veicina tēriņus, tā, visticamāk, ilgi neuzturēsies. Šogad kopumā prognozējam, ka inflācija varētu sasniegt aptuveni 1,1%. Tomēr, tā kā mājsaimniecību elektrības tirgus liberalizācija ir atlikta no šī gada septembra uz vēlāku laiku, gada inflācija varētu būt arī zemāka, uzskata Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka deflācija, visticamāk, nav uz palikšanu.

Vienlaikus viņš norāda: lai arī patēriņa aktivitāte ir pieaugoša, tā būtisku spiedienu uz inflāciju neveido. No otras puses šādas tendences turpina signalizēt par anēmiskās globālās ekonomikas izaugsmi, kas rezultējas vājā pieprasījumā un pamazām iezogas arī nozaru rādītājos.

Pēc ekonomista domām, lielāko ietekmi turpinās saglabāt pārtikas cenu un energoresursu cenu izmaiņas pasaules izejvielu tirgos, kuras patlaban ir kļuvušas atkarīgas no pasaules centrālo banku monetārajiem stimuliem.