Šī krīze, šķiet, varētu būt pielikusi punktu indikatoram, kas ir ekonomikas tendenču mērīšana pēc lūpu krāsas patēriņa.

Proti, ekonomikai ejot savus ciklus, vēsturiski ir bijis samērā jēdzīgi pavērot, ko dara sievietes, kuras mēdz būt atbildīgas par būtisku daļu no dažādu preču un pakalpojumu patēriņa.

Piemēram, pamanīts, ka sievietes laikos, kad ekonomikas nosacījumi kļūst neskaidrāki un pat pasliktinās, vairāk sevi lutina ar atsevišķiem skaistumkopšanas līdzekļiem un pastiprināti pērk, piemēram, lūpukrāsu. Faktiski lūpukrāsa un citi ne pārāk dārgi skaistumkopšanas produkti recesijas apstākļos darbojušies kā samērā lēts omas uzlabotājs, un, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, to patēriņš mēdz būt stabils vai pat palielināties, jo sievietes tāpat grib iepirkties un savu finansiālo iespēju robežās izskatīties skaisti.

Daiļā dzimuma pārstāves šajos brīžos gan atsakās no dārgākiem produktiem, piemēram, kurpju, apģērba un dažādu šādu aksesuāru iegādes. Ir pētījumi, piemēram, Boosting beauty in an economic decline: mating, spending, and the lipstick effect, kas izvirza teoriju, ka recesiju laikos sievietēm ir tendence iegādāties tādus produktus, kas tiek atzīti, ka tie var palielināt viņu pievilcību potenciālo partneru vidū. Citiem vārdiem sakot, – recesijas laikos sievietes tērē resursus, lai pievilinātu resursus.

Šī recesija gan ir zīmīga ar to, ka tā saucamais lūpukrāsas indikators, šķiet, šādu savu lomu nespēlē.

Visu rakstu lasiet 25. augusta žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.