Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Jūlijā negaidīti palielinājies eirozonas ekonomikas noskaņojums, ko lielākoties veicināja pārliecības uzlabošanās ražošanas segmentā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas dati.

Ekonomiskās pārliecības indekss jūlijā pakāpies līdz 102,2 punktiem, salīdzinot ar 102,1 punktu jūnijā. Ekonomisti prognozēja, ka indekss saruks līdz 101,9 punktiem.

Ražošanas sektora noskaņojums uzlabojās no mīnus 4,3 punktiem pagājušajā mēnesī līdz mīnus 3,8 punktiem šomēnes. Uzņēmumu vadītāji optimistiskāk skatās uz ražošanas apjomiem un pasūtījumiem.

Tiesa gan, pakalpojumu sektora noskaņojums saruka no 4,4 punktiem līdz 3,6 punktiem. Kritumu lielā mērā veicināja vadītāju gaidu pasliktināšanās.

Savukārt patērētāju noskaņojums jūlijā pasliktinājies no mīnus 7,5 punktiem jūnijā līdz mīnus 8,4 punktiem. Lielā mērā to ietekmēja sliktākas prognozes par nākotnes nodarbinātību un kopējo ekonomisko situāciju.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika saglabājusies esošajā līmenī, liecina jaunākie Eurostat dati.

Eirozonas ekonomikas izaugsmi bremzēja Vācijas un Francijas sliktie dati – jo šīs ekonomikas veido aptuveni 66% no kopējā reģiona IKP.

Ukrainas krīzes dēļ investoru un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir pasliktinājies, raisot bažas par vājāku atveseļošanos.

Tāpat Eurostat dati liecina, ka eirozonas inflācija jūlijā bijusi 0,4%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā mēnesī, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2009. gada oktobra.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Vācijas iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,2%, liecina jaunākie statistikas biroja dati.

Tas liecina, ka eirozonas gadu ilgusī atveseļošanās ir zaudējusi tempus un visdrīzāk liks atbildīgajām amatpersonām ieviest jaunus pasākumus, kā veicināt izaugsmi, raksta MarketWatch.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Aprīlis akciju un obligāciju tirgiem bija izaicinošs mēnesis. Ekonomisko datu plūsma ASV negatīvi ietekmēja tirgus prognozes par drīzumā sagaidāmajiem procentu likmju samazinājumiem, kas likumsakarīgi arī veicināja obligāciju cenu kritumu.

ASV akciju tirgus indeksa vērtība samazinājās par 4,1 %, kamēr Eiropa uzrādīja ne tik strauju kritumu –1,0 % apmērā. Obligāciju pusē straujāko cenu kritumu varēja novērot starp ASV investīciju reitinga un valdības obligācijām ar attiecīgi –2,7 % un –2,5 %. Arī eirozonas obligāciju pusē bija vērojams cenu samazinājums. Tajā pašā laikā attīstības valstis uzrādīja pozitīvu akciju cenu sniegumu, pieaugot par 0,5 % mēneša griezumā.

ASV akciju tirgu samazinājumu zīmīgi ietekmēja augstāki inflācijas rezultāti nekā sākotnēji gaidīts, mazinot cerības par procentu likmju samazināšanu tuvākajā laikā. Vājākie sektori bija tie, kurus procentu likmju izmaiņas ietekmē visvairāk, tai skaitā nekustamā īpašuma un tehnoloģiju sektori. Maija sākumā Federālā rezervju sistēma (FRS) bāzes likmes atstāja nemainīgas, liekot noprast, ka tās varētu palikt 5,25 – 5,50 % līmenī ilgāk nekā sākotnēji cerēts. ASV inflācijas tempi martā paātrinājās līdz 3,5 % no 3,2 % mēnesi iepriekš, kā arī atsevišķi dati liecināja par izmaksu pieaugumu darbaspēka izmaksās. Tikmēr IKP pieaugums ceturksnī bija vājāks nekā gaidīts, ASV ekonomikai pieaugot par 1,6 % gada izteiksmē, salīdzinot ar 3,4 % 2023. gada 4. ceturksnī. Zināmu negatīvo pārsteigumu sagādāja arī IKP cenu indeksa pieaugums, kas 1. ceturksnī bija straujāks nekā gaidīts. Pirmajā ceturksnī ASV izaugsmi uz leju pavilka lēnāka mājsaimniecību un valdības patēriņa izaugsme un straujāks importa pieaugums. Savukārt investīciju izaugsme mājokļu segmentā turpināja uzņemt apgriezienus par spīti augstajām hipotekāro kredītu likmēm.

Uzņēmēju noskaņojums pēdējā ceturkšņa laikā ievērojami pasliktinājies, sasniedzot zemāko līmeni aizvad īto trīs gadu laikā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Citadele Index vērtība noslīdējusi līdz 48,30 punktiem, kas liecina par drīzāk pesimistisku uzņēmumu noskaņojumu. Pesimismu galvenokārt veicina nestabilā ģeopolitiskā situācija, ekonomikas sabremzēšanās Eiropas Savienībā, kā arī atsevišķi psiholo ģiski faktori.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, uzņēmēju optimisma kritums ir 3,81 punkti - no 52,11 šī gada jūnijā uz 48,30 punktiem oktobrī. Iepriekš līdzīga Citadele Index vērtība, kas mazāka par 50 punktiem un attiecīgi liecina par drīzāk pesimistisku noskaņojumu, novērota pirms trīs gadiem - 2011. gada decembrī.

«Šobrīd visoptimistiskāk noskaņoti ir uzņēmēji Rīgā, savukārt Latgalē noskaņojumi turpina saglabāties kā salīdzinoši vispesimistiskākie,» skaidro pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Tomēr kopējos rādītājus ietekmē tas, ka ne tikai aizvadītajos sešos mēnešos uzņēmēju vērtējumā situācija ir pasliktinājusies, bet arī nākamajam pusgadam uzņēmēji izsaka pesimistiskas prognozes.»

2015. gada pirmie trīs mēneši ir trešais ceturksnis pēc kārtas, kad Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks, un Citadele Index vērtība ir mazāka par 50 punktiem – 2015. gada pirmajā ceturksnī tā ir 48,65 punkti. Uzņēmēju noskaņojumu ietekmē lēnā Latvijas ekonomikas izaugsme.

Salīdzinot ar 2014. gada pēdējo ceturksni, Citadele Index vērtība ir mainījusies nenozīmīgi – pieaugusi par 0,14 punktiem – un arvien liecina par uzņēmēju pesimistisko noskaņojumu, jo indeksa vērtība nepārsniedz 50 punktu robežu.

Nākotnē uzņēmēji tomēr raugās optimistiski, un Citadele Index nākotnes indeksa vērtība šī gada pirmajā ceturksnī ir 52,31 punkts. Tagadnes indeksa vērtība ir 44,99 punkti. Tagadnes indekss atspoguļo uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai, bet nākotnes indekss - prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem.

Analizējot 2015. gada pirmā ceturkš ņa indeksa vērtību dažādās uzņēmumu grupās, vērojams, ka 50 punktu robežu tā pārsniedz jeb optimistisks noskaņojums ir tikai lielākajos uzņēmumos (pēc darbinieku skaita un apgrozījuma) un uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu.

Martā eirozonas ekonomikas noskaņojums pieaudzis straujāk, nekā gaidīja analītiķi, tādējādi mazinot spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, kurai nākamnedēļ jālemj, kā rīkoties, cīnoties ar zemo inflāciju, raksta Bloomberg.

Eiropas Komisijas indekss, kas apkopo uzņēmumu vadītāju un patērētāju noskaņojumu, audzis no 101,2 punktiem februārī līdz 102,4 punktiem martā, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada jūlija.

Ražošanas sektora noskaņojums pieauga no mīnus 3,5 punktiem līdz mīnus 3,3 punktiem, bet pakalpojuma sektora noskaņojuma indekss pieauga no 3,3 punktiem līdz 4,2 punktiem.

Savukārt patērētāju noskaņojums uzlabojās no mīnus 12,7 punktiem līdz mīnus 9,3 punktiem.

Šis uzlabojums ievērojami palielina prognozes, ka ECB nākamnedēļ savu politiku nemainīs, saka Credit Agricole ekonomists Frederiks Dukrozets. Viņš norāda, ka tikai inflācijas pazemināšanās martā var likt ECB mazināt likmes.

Tikai tad, ja izdosies novērst eirozonas pamatproblēmas, eiro kā Eiropas vienotajai valūtai ir stabilas nākotnes izredzes

Kopš Grieķijas izstāšanās no eirozonas vairs netiek akūti apspriesta, Eiropas monetārajā savienībā ir iestājies mānīgs miers. Mānīgs tas ir tāpēc, ka pamatproblēmas jau joprojām nav atrisinātas ne pašas Grieķijas, ne visas eirozonas kontekstā. Par to liecina kaut vai fakts, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poors ir pazeminājusi Eiropas Savienības kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu.

Tagad tiek uzdots jautājums: kā lietas risināsies tālāk? Runājot par Grieķiju, skaidrs, ka nodokļu celšana vien problēmas ilgtermiņā atrisināt nespēs. Ir jāveic pamatīgas reformas, atceļot nepamatotas privilēģijas atsevišķām sabiedrības grupām, taču, pirmkārt, ir vajadzīgs bagātīgs fonds, caur kuru varētu stimulēt Grieķijā investīcijas. Parādu atmaksāšana, aizņemoties par jaunu, nav risinājums, un saukt tādu rīcību par palīdzību ir izsmiekls ne tikai par grieķiem, bet par jebkura loģiski domājoša cilvēka saprātu. Skaidrojot šo situāciju, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš savu darba pienākumu dēļ Briselē tiek dēvēts arī par Misteru Eiro, atsaucās uz Latvijas 2010. gada pieredzi – bez starptautiskajiem aizdevumiem Latvijai toreiz un Grieķijai tagad budžeta samazinājums būtu daudz lielāks un sāpīgāks. Īsi sakot, ar jauno aizdevumu tiek nopirkts laiks, Grieķijas gadījumā trīs gadi, pēc kuriem viss var sākties no jauna.

Ieturot pirmo pauzi kopš likmju celšanas sākuma, Eiropas Centrālā banka (ECB) un tās darbs pie inflācijas ierobežošanas nonācis stadijā, kad būtiskākais likmju pieaugums varētu būt aiz muguras, bet nākamos soļus, tostarp likmju nemainīšanu vai mazināšanu, galvenokārt ietekmēs turpmākais ekonomikas pulss.

Kādas prognozes par likmju kritumu ir tirgus dalībniekiem, un ar kādu noskaņojumu strādā Eiropas ražotāji?

Kā jau bija gaidīts, ECB depozīta likme pēc pēdējās baņķieru sapulces palikusi nemainīga - 4,0% un refinansēšanas likme 4,5% apgabalā. Kaut arī likmju celšanas cikls eirozonā acīmredzot ir noslēdzies, ECB lika noprast, ka likmju samazināšana pagaidām nav ECB dienaskārtībā un likmes varētu palikt pašreizējā ierobežojošajā līmenī ilgāku laiku.

Līdzīgi kā iepriekš, ECB turpinās balstīt monetāros lēmumus uz jaunākajiem datiem. Pēc ECB sēdes tirgus dalībnieki nedaudz pazemināja savas likmju prognozes nākamajiem gadiem. Saskaņā ar fjūčeru jeb nākotnes cenām tirgus dalībnieki vismaz tuvākā pusgada laikā likmju samazinājumus eirozonā neprognozē, taču paredz, ka likmes tuvāko 2 - 3 gadu perspektīvā sevišķi zemāk par 2,75 - 3,00% apgabalu nepazemināsies.

Martā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums kļuvis optimistiskāks, vērtējot nākotnes perspektīvas, raksta MarketWatch.

Noskaņojumu uzlabojis naftas cenu kritums, vājāks eiro, kā arī cerība, ka Eiropas Centrālās bankas jaunā kvantitatīvās mīkstināšanas programma atgriezīs eirozonas ekonomiku uz straujākas izaugsmes takas.

Noskaņojuma indeksa palielināšanās liecina, ka nākamo mēnešu laikā varētu palielināties uzņēmumu investīcijas un mājsaimniecību tēriņi, kas veicinās arī ekonomikas atveseļošanos, kas patlaban ir ļoti mērena un kuru apdraud deflācijas riski.

Eiropas Komisijas Ekonomikas noskaņojuma indekss martā palielinājies līdz 103,9 punktiem, salīdzinot ar 102,3 punktiem februārī. Patlaban indekss atrodas augstākajā līmenī kopš 2011. gada jūnija. Ilgtermiņa vidējais indeksa rādītājs ir 100 punkti.

Jūnijā eirozonas ekonomikas dalībnieku noskaņojums pasliktinājies, ko lielā mērā veicināja optimisma samazinājums ražošanas sektorā, raksta Bloomberg.

Noskaņojumu pasliktinājusi spriedze Ukrainā un augstais vienotās valūtas kurss, kas bremzē Eiropas Centrālās bankas pūles veicināt kreditēšanas aktivitāti un izaugsmi.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indekss jūnija samazinājās līdz 102 punktiem, salīdzinot ar 102,6 punktiem maijā.

«Pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās pirmajā ceturksnī, stiprais eiro un ģeopolitiskā spriedze spiež uz patērētāju un ražotāju noskaņojuma rādītājiem,» saka Danske Bank analītiķis Pernille Bomholds Nīlsens. Viņš gan uzskata, ka ietekmei jābūt īslaicīgai un jāmazinās, tādēļ nākotnē gaidāms, ka noskaņojums atkal uzlabosies.

Oktobrī Vācijas investoru noskaņojums pasliktinājies līdz zemākajam līmenim gandrīz divu gadu laikā, tādējādi signalizējot, ka ekonomika nespēj nostāties uz stingra pamata, pat neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka ievieš jaunus pasākumus eirozonas izaugsmes veicināšanai, raksta Bloomberg.

ZEW Eiropas ekonomikas izpētes centrs paziņojis, ka indekss, kas raksturo investoru un analītiķu gaidas, un ir vērsts uz ekonomikas attīstības prognozēšanu sešus mēnešus uz priekšu, oktobrī sarucis līdz mīnus 3,6 punktiem, salīdzinot ar 6,9 punktiem septembrī. Tas ir 10. mēnesis pēc kārtas, kad indeksa vērtība samazinās, un pirmo reizi kopš 2012. gada novembra tā sasniegusi negatīvu vērtību.

Pašreizējās situācijas vērtējums Vācijā pasliktinājās līdz 3,2 punktiem, salīdzinot ar 25,4 punktiem iepriekšējā mēnesī. Bet eirozonas gaidu indekss saruka no 14,2 punktiem līdz 4,1 punktam.

ZWE vadītājs Klemens Fests paziņojis, ka Eiropas lielākās ekonomikas tehniskā recesija ir iespējama, jo eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzējas, bet politiskā spriedze Ukrainā un Tuvajos Austrumos apdraud tirdzniecības plūsmu. Otrajā ceturksnī Vācijas ekonomika piedzīvoja kritumu.

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Augustā Vācijas biznesa noskaņojums turpināja pasliktināties, liecinot par eirozonas ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Ifo institūta veidotais biznesa vides indekss, kas veidots, balstoties uz 7000 eirozonas uzņēmēju aptauju, saruka līdz 106,3 punktiem, salīdzinot ar 108 punktiem jūlijā. Bloomberg aptaujātie eksperti paredzēja kritumu līdz 107 punktiem.

Ifo indekss, kas raksturo pašreizējo ekonomikas noskaņojumu, augustā saruka līdz 111,1 punktam, salīdzinot ar 112,9 punktiem, bet biznesa gaidu indekss samazinājās no 103,4 punktiem līdz 101,7 punktiem.

Vācija kopš pērnā gada bijusi eirozonas ekonomikas atveseļošanās dzinējs un pašreizējā bremzēšanās varētu būt kritiska, jo izaugsme sāk palēnināties un politiskā spriedze ar Krieviju apdraud tirdzniecības plūsmas.

Septembrī eirozonas inflācija samazinājusies līdz piecu gadu zemākajam līmenim, tādējādi palielinot izaicinājumu Eiropas Centrālās bankas amatpersonām, kuras šonedēļ tiksies ikmēneša sanāksmē un lems, vai nepieciešami jauni pasākumi, lai novērstu deflāciju, raksta Bloomberg.

Patēriņa cenas eirozonā pieauga par 0,3% gadā. Augustā inflācija bija 0,4%. Kā liecina Eurostat dati, enerģētikas cenas septembrī saruka par 2,4%, bet alkohola, pārtikas un tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 0,2%. Pakalpojumu cenas pakāpās par 1,1%.

ECB vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā izteicās, ka bankas pārstāvji ir apņēmības pilni balstīt inflāciju, kura zem centrālās bankas noteiktā mērķa turas kopš pērnā gada sākuma. Pēdējo četru mēnešu laikā ECB amatpersonas jau ir vienojušās par vairākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, un paredzams, ka šoreiz atklās aktīvu iepirkumu plāna sīkākas detaļas, palielinot ECB bilanci par vienu triljonu eiro.

Eiro cenas skrējiens var turpināties, lai gan tam, protams, esot arī riski, skaidro eksperts

Valūtu tirgū šis gads izvērtās interesants, kur pretēji sākotnējiem paredzējumiem bija novērojama izteiktāka eiro kursa stiprināšanās. Piemēram, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 12,5%.

Arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš izceļ to, ka 2017. gads valūtu tirgū pagāja kopējās valūtas zīmē. «Eiro vērtība šogad pieauga pret visām populārākajām valūtām. Ja salīdzinām eiro cenu gada sākumā un decembrī, tad vērtības pieaugums svārstās no aptuveni 3% pret Lielbritānijas mārciņu līdz 12% pret ASV dolāru. Tas viss noticis, neskatoties uz to, ka eiro joprojām ir negatīvas procentu likmes (visa Euribor tabula ir negatīvā teritorijā). Viens no lielākajiem vērtības pieaugumiem ir pret ASV dolāru, kura procentu likmes jau pāris gadu dodas augšup un arī nākamgad, visticamāk, turpinās doties augstāk,» teic SEB eksperts.