Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Lai arī Latvijas uzņēmēji joprojām gan tagadnē, gan nākotnē redz vairāk iemeslu bažām nekā optimismam, atsevišķas uzņēmumu grupas sāk atgūt pārliecību par izaugsmes iespējām, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Pirmo reizi deviņu mēnešu laikā optimismu jeb Citadele Index vērtību virs 50 punktiem atguvuši mazie uzņēmumi, kas pamatā skaidrojams ar Latvijas iekšējā patēriņa stabilitāti.

Jau sesto ceturksni pēc kārtas Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir drīzāk pesimistisks, tomēr 2015. gada 4. ceturksnī ir pieauguši gandrīz visi Citadele Index apakšindeksi, izņemot vērtējumu par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Būtiskākā izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vērojama vērtējumā par uzņēmuma apgrozījumu (+ 1,67 punkti) un rentabilitāti (+ 1,27 punkti).

Ceturkšņa laikā mainījusies Citadele Index vērtības dinamika atkarībā no uzņēmuma lieluma (atkarībā no darbinieku skaita) – kamēr mazie uzņēmumi biežāk jūtas optimistiski un pesimisms sarūk arī mikrouzņēmumu vidū, vidējo un lielo uzņēmumu vidū noskaņojums sāk pasliktināties. Vidējo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība nokritusi zem optimisma sliekšņa (49.25), bet lielo uzņēmumu optimisms mazinājies par vairāk nekā punktu, tomēr viņu noskaņojums ir izteikti pozitīvs (53,38).

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir kļuvis optimistisks, atklāj Citadele Index jaunākais pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Eksperti uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos skaidro ar pozitīvām izmaiņām globālā un Baltijas ekonomikā, jaunu struktūrfondu pieejamību un nodokļu reformu.

Citadele Index liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī optimisma slieksni ir pārkāpuši ražotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji. Tirgotāji ir vienīgā no nozarēm, kas optimisma slieksni nav sasniegusi. «Ražotājus un pakalpojumu sniedzējus pozitīvi ietekmē ekonomikas uzrāviens pasaulē, kas palīdz kāpināt eksporta apjomus. Būvniekiem šobrīd labus darba apjomus nodrošina privātais sektors, kas ir aktīvāk sācis izmantot banku piedāvātās kreditēšanās iespējas. Turklāt drīzumā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Lai arī pasaules tirdzniecība ir aktivizējusies, Latvijas tirgotāju komforta līmenis galvenokārt ir atkarīgs no iekšējā patēriņa un pirktspējas, kur tik straujas izmaiņas nenotiek,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums jau veselu gadu turpina būt drīzāk pesimistisks, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Tikai lielo uzņēmumu grupā vērojams optimisms, savukārt mazo uzņēmumu vadītāju noskaņojums ir pesimistisks.

Pēdējo četru ceturkšņu laikā (kopš 2014. gada septembra) Citadele Index vērtības, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņojumu, ir visai līdzīgas - 48-49 punktu robežās, kas liecina par kopumā drīzāk pesimistisku uzņēmēju noskaņojumu. Jaunākā Citadele Index pētījuma vērtība par šī gada 2. ceturksni ir 48,15 punkti.

Jāatzīmē, ka 2015. gada 2. ceturksnī, tāpat kā gada sākumā, lielo un vidējo uzņēmumu grupā Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, savukārt mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu grupās tā ir mazāka par 50 punktiem. Indeksa vērtība lielo uzņēmumu grupā (56.96 punkti) kopumā liecina par optimismu, vidējie uzņēmumi atrodas uz optimisma un pesimisma robežas (50,12), savukārt mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vadītāju noskaņojums ir pesimistisks (47,24 un 47,92).

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

2017. gada noslēdzošais Citadele Index pētījums liecina, ka pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs.

Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Eksperti uzsver, ka ekonomikas uzrāviens ir īstais laiks pārdomātām investīcijām. Lielākais optimisms ir vērojams starp būvniecības (52.84 punkti) un ražošanas (52.35 punkti) nozaru uzņēmējiem, tad seko tirdzniecībā (51.33 punkti) un pakalpojumu (50.94 punkti) sfērā strādājošie uzņēmēji. Visstraujāk ir uzlabojies tirdzniecības sfērā strādājošo uzņēmēju noskaņojums – par 2.40 punktiem.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir pārspējusi pat visoptimistiskākās prognozes, un 2017. gads noteikti ir uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem pēckrīzes periodā. Arī Citadeles Index pētījums liecina, ka uzņēmēji kļūst optimistiskāki, un mēs varam identificēt, kas ir galvenie iemesli potenciālajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Uzņēmēji jau ilgstoši satraucas par kvalificēta darbaspēka piesaisti un bažas tikai pieaug, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

64% uzņēmēji uzskata, ka uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamība ir slikta. 33% uzņēmēju paredz, ka situācijā šajā jomā tuvākā gada laikā pasliktināsies.

«Darbaspēka pieejamība ir joma, kurā jau ilgāku laiku uzņēmēju atbildēs vērojama negatīva tendence, pieaugot gan uzņēmēju skaitam, kuri jau šobrīd uzskata situāciju par sliktu, gan to, kuri paredz situācijas pasliktināšanos. Salīdzinājumam pirms gada vēl tikai 22% uzskatīja, ka situācija ar darbaspēku tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Šī tendence atspoguļo negatīvo demogrāfisko situāciju un arvien aktuālo iedzīvotāju emigrāciju,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lauksaimnieks ar 25 gadu pieredzi un restorāna, viesnīcas un alus ražotnes Zoltners īpašnieks Valters Bruss saskata problēmas darbaspēka piesaistē. «Vislielākās bažas sagādā darbaspēka pieejamība nākotnē. Būvniecības nozarei būs pieejama fondu nauda no Eiropas Savienības. Tāpēc šī situācija atgādina 2006. un 2007. gadu, kad būvniecības nozarē bija lieli finanšu līdzekļi un darbaspēks aizplūda no citām, tai skaitā, viesmīlības un lauksaimniecības nozarēm, uz būvlaukumiem, kur «ziedu laikos» algas ir neadekvāti augstas. Visvairāk to izjūtam lauku reģionos, kur algas nevaram tik strauji celt,» tā Valters Bruss.

Šogad pati kārotākā dāvana Ziemassvētkos Latvijas uzņēmējiem ir vairāk maksātspējīgu klientu (64%) un valdība, kas samazinātu nodokļus (53%), atklāj Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji.

Arī pagājušajā gadā uzņēmēji visvairāk vēlējās šīs pašas lietas. Tomēr pērn pirmajā vietā bija mazāki nodokļi un šo vēlmi izteica krietni vairāk – 71% – uzņēmēju, kam sekoja vēlme pēc labākiem klientiem (68%).

Līdzīgi kā pērn arī šogad trešā uzņēmēju kārotākā lieta no Ziemassvētku vecīša ir jaunas un labas biznesa idejas (30%). Šogad palielinājies to uzņēmēju skaits, kas atzina, ka Ziemassvētkos vēlētos čaklākus un talantīgākus darbiniekus (26%). Savukārt 16% uzņēmumu vadītāju labprāt sagaidītu mazāku konkurenci nozarē.

Kā jau vēstījām iepriekš, 2017. gada noslēdzošais Citadele Index pētījums liecina, ka pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Starp galvenajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmē uzņēmēju noskaņojumu, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš min Latvijā uzsākto ES fondu apguvi, kā rezultātā būvniecība trešajā ceturksnī augusi par iespaidīgiem 25%. Papildu tam pozitīvas tendences turpinās arī globālajā ekonomikā, un līdz ar to par 8% augusi arī rūpniecība. Turklāt šiem faktoriem pievienojies arī spēcīgāks tirdzniecības pieaugums.

Citadele Index pētījums pirmo reizi parāda atšķirības Latvijas un Lietuvas uzņēmēju skatījumā uz biznesa vidi. Saskaņā ar jaunāko pētījumu kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni (50 punktus) - tas ir 49,45 punkti. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki - indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti, informē banka Citadele pārstāve Baiba Ābelniece.

Citadele Index pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai. Dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā Citadele Index pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.

Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks (pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz uzlabojies, tomēr vēl aizvien pesimistisks, par ko liecina indeksa vērtība, kas ir 48,69 punkti), savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki (indeksa vērtība: 54,69 punkti). Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji (50,15 punkti), kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā. Savukārt ražotāji Lietuvā ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā (49,71 punkts). Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski (52,06 punkti) un Latvijā – gandrīz optimistiski (49,98 punkti), tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā (48,85 punkti), gan Latvijā (46,83 punkti). Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.

Pēdējais Citadele Index pētījums atklāj, ka 54% uzņēmējiem ir biznesa plāns 2016. gadam, tiesa rakstveidā tas sagatavots vien 19% uzņēmumu, bet «galvā» ir 35% uzņēmumu. Savukārt 46% nav izstrādāts biznesa plāns 2016. gadam. Visbiežāk biznesa plānu izstrādā ražošanas uzņēmumi, bet visretāk – būvnieki, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunākais Citadele Index pētījums liecina, ka savu uzņēmējdarbību uz biznesa plānu visbiežāk balsta ražošanas uzņēmumi – tā atzina 65% šīs nozares uzņēmēju, tostarp rakstveidā tas sagatavots 27% nozares pārstāvju. Savukārt visretāk biznesa plānu izstrādā būvnieki – rakstveidā biznesa plāns ir vien 12% jomas uzņēmumu un «galvā» 23%, bet vispār nav – 66% būvnieku.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka «gan ražotājiem, gan būvniekiem nepieciešama rūpīga uzņēmējdarbības plānošana. Uzņēmējiem ir jāzina tirgus, jāplāno izejmateriālu iegāde, jāpiesaista darbinieki. Ražotājiem, paredzot ražošanas izmaksas un iespējamo produkcijas realizācijas apjomu, efektīva apgrozāmo līdzekļu un krājumu plānošana var būtiski uzlabot uzņēmuma naudas plūsmas un finanšu darbības rezultātus. Turpretim būvniecību ietekmē daudzi ārējie faktori, tāpēc iespējas saplānot gadu uz priekšu ir sarežģīti. Latvijā būvniecības nozarē papildu privātajam sektoram lielu lomu spēlē valsts un pašvaldību pasūtījums. Tas savukārt lielākoties saistīts ar Eiropas Savienības finansējuma pieejamību. Stabilitātes trūkums šo līdzekļu apguvē arī liedz uzņēmējiem izstrādāt objektīvi pamatotu biznesa plānu, pēc kura iespējams plānot attīstību.»

Neskatoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un vērtējums par darbaspēka pieejamību ceturksni no ceturkšņa pasliktinās - liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums joprojām ir piesardzīgi optimistisks un sasniedz 51.3 indeksa punktus - liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Starp nozarēm šobrīd vislielākais optimisms vērojams būvniecībā (53.8 punkti) un ražošanā (53.6 punkti). Savukārt kopējo uzņēmēju noskaņojumu pasliktina pakalpojumu nozare, kur indeksa vērtība noslīdējusi no 51.2 līdz 50.2 punktiem. Starp pakalpojumu apakšnozarēm visnegatīvākais noskaņojums šobrīd ir transporta un uzglabāšanas nozarē, kurā vienlaikus ir arī izteikts darbinieku trūkumus. Nedaudz optimistiskāki ir tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmēji – tur noskaņojuma indekss ir 51 punkts.

Pēc viena ceturkšņa pārtraukuma pašreizējo situāciju uzņēmēji atkal vērtē pozitīvi - tagadnes indekss ir pakāpies no 48.5 uz 50 punktiem. Lai arī nākotnes indekss ir samazinājies no 54.4 uz 52.6 punktiem, arī nākotnes vērtējums ir raksturojams kā piesardzīgi optimistisks.

Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības jeb Brexit viskritiskāk vērtē pakalpojumu sniedzēji un eksportējošie uzņēmumi,liecina Citadele Index pētījuma dati.

Ceturtā daļa – 27% – uzņēmēju atzinuši, ka britulēmums izstāties no ES var negatīvi iespaidot viņu uzņēmuma darbību. 57% uzņēmēju norādīja, ka Lielbritānijas balsojums neietekmēs viņu darbību. Un 5% – atzina, ka tas atstās pozitīvu ietekmi. 11% uzņēmējiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Pakalpojumu sniedzēji visbiežāk bija norādījuši, ka ietekme varētu būt negatīva (33%), savukārt visretāk – būvnieki (19%). Arī tirdzniecības un ražošanas uzņēmumi norādīja uz iespējamo negatīvo ietekmi (abās nozarēs 22%).

Vērtējot Brexit ietekmi, lielāku satraukumu par negatīvām izmaiņām pauda eksportējošie uzņēmumi – kopumā 35%, savukārt pozitīvas pārmaiņas cer sagaidīt 4% eksportētāju. Salīdzinājumam uzņēmumi, kas ar eksportu nenodarbojas, negatīvu ietekmi prognozē 24% uzņēmumu, bet pozitīvu tāpat – 5%.

Jaunākais Citadele Index pētījums rāda - uzņēmēji sākuši atgūt optimismu, kaut indeksa vērtība 50 punktu robežu, kas liecinātu par optimistisku noskaņojumu, vēl nav sasniegusi.

Pēdējā ceturksnī optimistiskāk noskaņotie ir ražotāji (47,3 punkti). Eksperti to skaidro ar pārvarētām bažām, kas pērn bija radušās pēc Brexit un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā.

Pētījums liecina, ka Latvijas uzņēmēju vidū vēl valda kritisks noskaņojums – Citadele Index vērtība ir 46,40 punkti. Tomēr salīdzinājumā ar ceturksni iepriekš noskaņojums ir uzlabojies gandrīz par punktu. Starp nozarēm lielākais optimisma pieaugums vērojams ražošanā (+2,2 %) un sasniedz 47,3%. Otra mazāk kritiski noskaņotā nozare ir pakalpojumu sniedzēji (46,8%). Citās nozarēs uzņēmēji ir noskaņoti kritiskāk.

Joprojām vispozitīvāk noskaņotie ir lielo uzņēmumu vadītāji (56,8 %) ar 250 un vairāk darbiniekiem. Viņu noskaņojumā vērojams arī lielākais optimisma pieaugums (+4.3%).

Piesaistot bankas Citadele finansējumu, pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA Autentica ieguvis līdzekļus jaunu robotizācijas un mākslīgā intelekta pakalpojumu attīstīšanai.

Uzņēmums SIA «Autentica» apkalpo valsts iestādes, vidējos un lielos uzņēmumus Baltijā un Skandināvijā, tajā šobrīd strādā vairāk nekā 100 darbinieki. «Autentica» dibināta, apvienojoties trim IT uzņēmumiem – SIA «Special Solutions», SIA «eBIT» un SIA «Open ID».

Lai attīstītu jaunus digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas pakalpojumus un, piedaloties iepirkuma konkursos, spētu uzrādīt saistību izpildes nodrošinājumu, «Autentica» saņēmusi bankas Citadele investīcijas gandrīz miljona apmērā - par 645 tūkstošiem eiro pārkreditēja pirms četriem gadiem iegādāto biroju ēku un saņēma bankas garantiju līniju 300 tūkstošu eiro apmērā.

«Pēc uzņēmumu apvienošanas 2014. gadā, pieņēmām lēmumu par ilgtermiņa ieguldījuma veikšanu nekustamajā īpašumā. Mūsu aprēķini liecināja, ka pirkt būs izdevīgāk nekā īrēt, un tagad esam pārliecinājušies, ka lēmums bija pareizs. Šī gada vasarā pārkreditējām ēkas iegādi bankā Citadele, kas piedāvāja izdevīgākos nosacījumus. Iegūtos līdzekļus varam ieguldīt attīstībā, izstrādājot jaunus produktus un pakalpojumus. Tāpat Autentica izmanto bankas sniegto garantiju līniju, kas ir priekšnoteikums, lai piedalītos IT iepirkumu konkursos. Tā ir mūsu klientu prasība,» uzsver SIA «Autentica» valdes locekle Elīna Jakubaņeca.

Vispozitīvāk pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai vērtē uzņēmēji Vidzemē (43%), liecina Citadele Index pētījums.

Pierīgā, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē pašvaldību atbalstu kā labu vai ļoti labu vērtē robežās no 29% līdz 25% uzņēmēju. Vismazāk apmierinātu uzņēmēju ar pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai ir Rīgā – 12% to atzinuši par drīzāk labu.

Kopumā tikai piektā daļa (20%) aptaujāto uzņēmēju Latvijas reģionu pašvaldību atbalstu vērtē kā labu, liecina Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Tajā pašā laikā teju puse (49%) aptaujāto vadītāju atbalstu uzņēmējdarbībai vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu. 31% uz šo jautājumu nevarēja atbildēt.

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Uzņēmēji darbam vidēji velta 8 stundas un 5 minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, un kura ietvaros tiek noskaidroti arī uzņēmēju paradumi.

Citadele Index pētījums atklāj, ka uzņēmēji darbam velta vairāk laika nekā iepriekš – pēc iepriekšējā pētījuma datiem pagājušā gada rudenī uzņēmēji darbam vidēji veltīja 7 stundas un 56 minūtes dienā.

Laiks, ko uzņēmēji vidēji velta darbam, reģionālā griezumā atšķiras. Uzņēmēji Rīgā darbam velta visvairāk – vidēji 8 stundas un 28 minūtes un turpat puse (48%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Kurzemē – 8 stundas un 25 minūtes un vairāk nekā puse (53%) atzinuši, ka strādā vairāk nekā 8 stundas, Pierīgā un Vidzemē – 7 stundas un 36 minūtes, Latgalē – 7 stundas un 32 minūtes, Zemgalē – 7 stundas un 4 minūtes, kur tikai 32% strādā vairāk nekā 8 stundas, 25% – 8 stundas un 43% – līdz 8 stundām.

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji.

Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā.

Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies.

Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %.

Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, – 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieku, tikai 32% vadītāju atzina, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos.

16% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Gandrīz puse jeb 47% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza.

Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela.

Visbiežāk uz lielu ēnu ekonomiku norāda būvniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 33% būvnieku), savukārt vismazāk kā lielu to vērtē pakalpojumu sniedzēji (20%). Tomēr būvnieki ievērojami vairāk nekā citi uzskata, ka viņu nozarē ēnu ekonomika šobrīd samazinās, tā domā 42% būvnieku, kamēr ēnu ekonomikas samazinājumu izjūt 23% ražotāju, 22% pakalpojumu sniedzēju un 19% tirdzniecības uzņēmumu.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Pēdējos ceturkšņos uzņēmēju vērtējums par ēnu ekonomiku ir bijis nemainīgs. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmēji saskata ēnu ekonomikas samazinājumu. Pieņemu, ka būvniecībā uzņēmēji izjūt ēnu ekonomikas samazinājumu saistībā ar Eiropas Savienības fondu pieejamību, kas ir labs stimuls, lai apgrozītu lielākus naudas līdzekļus un attīstītu biznesu tīrā veidā.»

Kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā nopietni apdraud Latvijas konkurētspēju, ražošanas attīstību un ekonomikas izaugsmi — norāda uzņēmēji un eksperti. Situāciju tuvākajā desmitgadē vēl vairāk saasinās 90.-gados piedzīvotā tā sauktā demogrāfiskā bedre.

Jaunākajā Citadele Index pētījumā, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, 66% uzņēmēju novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 1,5% aptaujāto uzskatījuši to par ļoti labu, bet nepilni 24% — par labu. Uzņēmumu vērtējums par viņiem nepieciešamā darbaspēka pieejamību ir pasliktinājies visā 2016. gada garumā, sasniedzot rekordzemu atzīmi.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš šos rezultātus skaidro ar iedzīvotāju emigrāciju uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Šobrīd gan Latvijā, gan Baltijas valstīs darba tirgū ienāk tā saucamā “demogrāfiskās bedres paaudze” — 90.-tajos dzimušie. Tas nozīmē, ka tuvāko 10 gadu laikā potenciālo darbinieku kopfonds, salīdzinot ar tagadējo, būtiski saruks — un līdz ar to arī darba devēju iespējas izvēlēties sev piemērotu darbaspēku. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir radīt apstākļus, lai jaunieši un darbspējas vecuma iedzīvotāji neaizbrauc peļņā citviet un apgūst eksaktās zinības, jo jau šobrīd tieši šo zinību pārstāvētās nozarēs trūkst darbinieku, tā M. Āboliņš.

Ja pirms gada visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norādīja būvniecībā strādājošie uzņēmēji, tad tagad tikai 12% būvnieku norādīja uz drīzāk lielu ēnu ekonomikas apjomu savā nozarē, kas ir vismazākais ēnu ekonomikas rādītājs starp nozarēm, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Būvnieki arī visbiežāk uzskata, ka ēnu ekonomika šobrīd samazinās (tā domā 37% būvnieku), nav tādu būvnieku, kas domātu, ka ēnu ekonomika viņu nozarē šobrīd palielinātos. Tagad visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norāda tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 32% tirgotāju).

Kopumā 13% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār. Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza. Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela. 31% uzņēmēju domā, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē šobrīd samazinās, 8% – ka palielinās un 42%, ka nemainās.

Pusei (52%) Latvijas uzņēmēju domas par situāciju uzņēmumā neļauj gulēt mierīgi, savukārt 41% uzņēmēju guļ mierīgi. Reģionālā līmenī visbiežāk mierīgi guļ Rīgas un Pierīgas uzņēmēji (44%), liecina jaunākais Citadele Index pētījums,

Savukārt domas par uzņēmumu neļauj mierīgi gulēt visbiežāk Kurzemes un Latgales uzņēmējiem – mierīgi guļ 28% kurzemnieku un 33% latgaliešu. Vidzemē mierīgi guļ 36% uzņēmēju, Zemgalē – 38% uzņēmēju.

Saskaņā ar pētījumu vislabāk guļ būvniecībā strādājošie (45%) un pakalpojumu sniedzēji (42%), savukārt darba domu vistraucētākais miegs ir tirdzniecības nozares pārstāvjiem, no kuriem mierīgi guļ 37% uzņēmēju.

Pētījums atklāj, ka jo mazāks uzņēmums, jo tā vadītājs vai īpašnieks guļ mierīgāk. Mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (1 - 9 darbinieki) par miega kvalitāti sūdzas visretāk – labs miegs ir 42% respondentu. Savukārt vissaspringtākie ir lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki (50 un vairāk darbinieku) – mierīgi guļ vien 18% respondentu.