Vācijas un Francijas valdības ir samierinājušās ar domu, ka pienācis beigām laikmets, kad vadošās eirozonas valstis izbaudīja augstākos kredītreitingus. Tomēr reitinga samazinājums Parīzi var ietekmēt spēcīgāk nekā Berlīni.
Decembra sākumā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pavēstīja, ka pārskatīs eirozonai piešķirtos reitingus. Savu lēmumu S&P skaidroja ar bažām par monetārās savienības ilgstošo parādu krīzi.
Ekonomisti norāda, ka finanšu tirgu reakcija gadījumā, ja AAA reitingu zaudēs Francija un Vācija nebūs katastrofāla, bet saglabāsies apmēram tādā pašā līmenī, kāda bija pēc ASV reitinga samazināšanas.
Tomēr lielākas problēmas var rasties, ja Francijas reitings tiek samazināts agrāk nekā Vācijas reitings, kā to ir pieļāvusi aģentūra Fitch. Šajā gadījumā var sabrukt vienlīdzīgi apstākļi, kas valdījuši starp abām Eiropas lielākajām ekonomikām.
«Tas ir jautājums par spēka balansu, ja mēs pieredzēsim to, ka Francija pirmā zaudēs savu reitingu,» aģentūrai Reuters norādīja Deutsche Bank ekonomists Marks Vols (Mark Wall).
«Ja mēs aplūkojam pasauli, kurā Francijai vairs nav trīskāršā A reitinga, vai Vācija vēlēsies stiept pārējās Eiropas finanšu somas? Tam visam var būt arī politiska ietekme nacionālā līmenī,» norāda ekonomists.
Liela ietekme reitingu samazināšanai nacionālā līmenī tiek prognozēta Francijā, kurā šogad ir paredzētas prezidenta vēlēšanas un elektorāts finanšu nedienas, visticamāk, saistīs ar Nikolā Sarkozī politiku. Lai gan Francijas prezidents norādījis, ka reitinga samazināšana valsts ekonomikai nebūs nekas ārkārtējs – tomēr šādi notikumi neapšaubāmi dos papildus argumentus viņa pretiniekiem.
Savukārt Berlīnē reitingu samazināšanu gaida mierīgākā gaisotnē. Vācijas valdības pārstāvji Reuters norādīja, ka ir pienācis laiks Eiropai saprast, ka «trīskāršā A laikemts ir beidzies». Vācija cer, ka līdzīgi, kā tas notika ar ASV, pēc reitinga samazināšanas zemākas kļūs arī aizņemšanās izmaksas.