Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Uzņēmumiem biznesa modeļi katram ir savi, un ne visi laikā, kad dēļ Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem daudzas tirdzniecības vietas ir slēgtas, var nodrošināt tirdzniecību internetā.

Tā uzskata Igaunijas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" grupā ietilpstošais SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Viņš sacīja, ka "Baltika Latvija" kopumā ir 16 veikali Rīgā un Valmierā, kuri darbojas ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo" un Baltman", tomēr ierobežojumu dēļ tie visi pašreiz ir slēgti vismaz līdz 7.februārim.

"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", kur mūsu SIA maksā nodokļus un nekad nav bijuši nekādi parādi, tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas," sacīja Kozlovs, skaidrojot, ka tādējādi visi ieņēmumi arī par no Latvijas iegādātajām precēm galu galā nonāk Igaunijā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

AS Latvenergo akcionāru sapulcē ievēlēti jauni Revīzijas komitejas locekļi, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Komitejā turpinās strādāt esošie trīs komitejas locekļi, kuriem pievienosies divi AS Latvenergo padomes pārstāvji.

Ņemot vērā, ka 2017.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuri nosaka, ka vismaz vienam no Revīzijas komitejas locekļiem ir jābūt kapitālsabiedrības padomes loceklim, AS Latvenergo ārkārtas akcionāru sapulce 3.martā lēma par grozījumiem Revīzijas komitejas nolikumā, palielinot tās skaitlisko sastāvu, kā arī veicot atbilstošus grozījumus AS Latvenergo statūtos.

Turpmāk AS Latvenergo Revīzijas komitejā strādās pieci locekļi. Tajā darbu turpina Torbens Pedersens, Marita Salgrāve un Svens Dinsdorfs, kuriem pilnvaru termiņš ir līdz 2018. gada 4. decembrim. Savukārt darbu Revīzijas komitejā uzsāks Andris Ozoliņš, AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs, un Andris Liepiņš, AS Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, kuriem pilnvaru termiņš ir 3 gadi, sākot ar 2017. gada 6. martu.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) bija izsludinātā VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu atlases konkursa nominācijas komiteja nolēmusi ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Dāvidu Tauriņu LGS valdes priekšsēdētāja amatam, Elmāru Švēdi valdes locekļa amatam investīciju vadības jautājumos un Ivetu Virsi valdes locekļa amatam juridiskajos un finanšu jautājumos, informē SM.

Nominācijas komisijas lēmums par kandidāta atbilstību tika pieņemts saskaņā ar konkursa nolikumā apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā pirmajā un otrajā kārtā iegūto punktu kopsummu un nominācijas komisijas locekļu individuāliem vērtējumiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums), saskaņā ar nolikumu, bet otrajā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasme, svešvalodu zināšanas.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

2022.gadā Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izlietojumā konstatēta iespējama krāpšana 14 darījumos, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē informēja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

No kopumā 760 revīzijas laikā izvērtētajiem darījumiem, iespējamas krāpšanas pazīmes konstatētas 14 darījumos, par ko informēts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūra.

Par atsevišķiem darījumiem minētās iestādes sākušas izmeklēšanu.

Kopumā ES budžeta izdevumos kļūdas īpatsvars bijis 4,2%. Tās esot neatbilstības normatīvajiem aktiem, kuros neesot aizdomu par krāpšanu vai nelietderīgu līdzekļu izlietošanu.

Lielākās problēmas esot sadaļā "Kohēzija", kuras mērķis ir mazināt reģionālās atšķirības. Šeit kļūdas īpatsvars bijis 6,4%.

Trešdien, 2. novembrī, Finanšu ministrijas un tās padotības iestāžu vadība tikās ar Latvijas pārstāvi no Eiropas Revīzijas palātas Mihailu Kozlovu, kurš iepazīstināja ar Eiropas Savienības (ES) 2015. gada finanšu revīziju galvenajiem konstatējumiem, informē FM.

M. Kozlovs uzsvēra ES revīzijas iestāžu būtisko lomu sabiedrības uzticības veidošanā ES līdzekļu ieguldījumam, norādot uz nepieciešamību atjaunot nodokļu maksātāju uzticību.

Apstiprinot 2015. gada pārskatus, revidenti secinājuši, ka ES ieņēmumu iekasēšanā kļūdu nav bijis, taču attiecībā uz izdevumiem revidentu aplēstais kļūdu līmenis bija 3,8%. Kļūdu līmenis ir zemāks nekā 2014. gadā, kad tas tika aplēsts 4,4% apmērā, tomēr tas arvien pārsniedz 2% būtiskuma slieksni. Jāpiemin, ka tas nav krāpšanas, nelietderīgi izlietotu vai izniekotu līdzekļu rādītājs, bet gan aplēse par naudu, kuru nedrīkstēja izmaksāt, jo tās izlietojums nebija pilnībā atbilstošs ES noteikumiem.

Raivis Jānis Jaunkalns kļuvis par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia revīzijas nodaļas vadītāju.

Viņa galvenās atbildības jomas būs revīzijas komandas vadība un revīzijas projektu attīstīšana un pārvaldība. Andrei Surmačs turpmāk uzņemas riska partnera lomu un padomes locekļa pienākumus BDO Latvia grupas uzņēmumiem, lai atbalstītu uzņēmuma vadību stratēģiskajā un biznesa attīstībā.

"BDO tīkls un Latvijas dalībfirma turpina ilgtspējīgu izaugsmi, īstenojot globālu ieguldījumu biznesa caurskatāmībā un veicināšanā, kā arī sociālajā un korporatīvajā atbildībā. Ekonomikas aina nekad nav bijusi tik izaicinoša un neparedzama kā šodien. BDO komanda apņemas ieguldīt resursus stratēģijā un nerimstoši to pielāgot, saglabājot impulsu un atrodot jaunus izaugsmes virzītājus. Veidojot un sekmējot stratēģisku pārvaldi tik dinamiskā vidē ir nozīmīga ambīcija. Es ar prieku dalīšos savā profesionālajā pieredzē, atbalstot biznesu pārvaldības un vadības jautājumos," komentē A. Surmačs.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ir izraudzījies Pārstāvju palātas locekli Metu Geicu ASV ģenerālprokurora amatam un senatoru Marko Rubio - valsts sekretāra amatam.

Tramps turpināja izraudzīties savai administrācijai viņam lojālus politiķus, kuri, kā viņš uzskata, spēs īstenot viņa darba kārtību, nevis amatpersonas ar ilgu pieredzi savās jomās.

Sevišķi pārsteidzoša bija Geica izraudzīšanās, jo šis kongresmenis no Floridas iepriekš nebija minēts starp ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tramps paziņoja par šo lēmumu savā sociālo mediju platformā "Truth Social", rakstot, ka Geics "izskaudīs sistēmisko korupciju Tieslietu ministrijā un atgriezīs ministriju pie tās īstās misijas apkarot noziedzību un atbalstīt mūsu demokrātiju un konstitūciju".

Geics 2023.gada oktobrī Pārstāvju palātā panāca balsojumu par spīkera atcelšanu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs tika gāzts no amata, ko panāca labējā spārna republikāņi, kas bija neapmierināti ar viņa sadarbību ar demokrātiem. Tā bija pirmā spīkera gāšana Pārstāvju palātas 234 gadus ilgajā vēsturē.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

AS "Latvijas gāze" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien plānots lemt par uzņēmuma padomes sastāvu, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par "Latvijas gāzes" statūtiem jaunā redakcijā un par centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā iegrāmatot uzņēmuma akcijas, izvēli.

Tāpat darba kārtībā iekļautas padomes vēlēšanas un atlīdzības noteikšana padomei, kā arī revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.

Padomes vēlēšanas nepieciešamas, ņemot vērā iepriekšējo padomes locekļu Nikolasa Merigo Kuka, Ērika Atvara un Hansa Pētera Florena paziņojumus par padomes locekļa amata atstāšanu līdz ar uzņēmumam "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju pārdošanu trīs "Latvijas gāzes" valdes locekļiem - Aigaram Kalvītim, Elitai Dreimanei un Egīlam Lapsalim piederošai speciāla mērķa kompānijai SIA "Energy Investments".

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Eiropas Komisija (EK) pārāk paļaujas uz dažām konsultāciju firmām, paziņojusi Eiropas Revīzijas palāta.

EK ik gadu slēdz līgumus par konsultācijām miljarda eiro vērtībā, taču trūkst paveiktā darba novērtējuma, kas noved pie pārmērīgas atkarības no dažiem pakalpojumu sniedzējiem un potenciālajiem interešu konfliktiem, konstatēts Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā.

Palāta norādījusi, ka EK ir jāpārliecinās, ka tā iegūst vislielāko vērtību par samaksāto naudu, un aicinājusi nodrošināt lielāku caurskatāmību un atbildību par to, kā EK izmanto ārpakalpojumu sniedzējus.

Ziņojumā teikts, ka EK no 2017.gada līdz 2019.gadam parakstījusi līgumus ar 2760 konsultāciju firmām, bet lielāko darba daļu - aptuveni 22% - veikušas desmit firmas, nopelnot aptuveni 600 miljonus eiro.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Saeima šodien par valsts kontrolieri iecēla līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli un Revīzijas departamenta direktoru Edgaru Korčaginu.

Par Korčaginu nobalsoja 90 deputāti, bet pret bija viens. Korčaginu amatam izvirzīja valdību veidojošās koalīcijas partijas.

Korčagins Valsts kontroles padomē un Revīzijas departamenta direktora amatā strādā kopš 2015.gada. Pirms tam no 2007.gada viņš bijis Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta vadītājs.

Korčagins ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.

Valsts kontroliera amats decembra sākumā kļuva vakants, jo līdzšinējais valsts kontrolieris Rolands Irklis izraudzīts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāja amatam.

“Kopā ar Valsts kontroles komandu turpināsim “uzņemto kursu” lietderības revīziju virzienā jeb revīzijās vairāk vērtēt lietderības aspektus, attiecīgi – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts? Atbilstoši mūsu darbības stratēģijai turpināsim stiprināt revīziju ietekmi – gan sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām ieteikumu ieviešanā, gan ar izglītojošu darbu un komunikāciju izpratnes stiprināšanai par revīziju darbu, gan lielāku iedzīvotāju un sadarbības partneru iesaisti. Tāpat turpināsim stiprināt Valsts kontroles darbu starptautiski. Tomēr vienmēr ir vieta pilnveidojumiem, un tālākai Valsts kontroles darba attīstībai kā prioritātes redzu (1) paaugstināt revīzijas darba produktivitāti, jau tuvākajos gados pārliekot iespējami daudz revīzijas resursus no finanšu revīzijām uz lietderības revīzijām, (2) revīziju darba īstenošana jomās, kurām ir būtiska ietekme uz valstij (valsts pārvalde, sabiedrība) aktuāliem jautājumiem, (3) sadarbības pilnveidošana ar valsts un pašvaldību institūcijām, darbā Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu fokusējoties uz konkrētu sasniedzamo rezultātu nevis procesu un darbībām, kā arī (4) Valsts kontrolei 2019. gadā piešķirtās piedziņas funkcijas rezultātu un piedziņas procesa pilnveidošanas iespēju izvērtēšana,” norāda jaunais valsts kontrolieris E. Korčagins.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Līdz 17.septebrim iespējams pieteikties konkursā uz trim AS "Rīgas siltums" valdes locekļa amata vietām, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmums meklē trīs valdes locekļus ar dažādām kompetencēm.

Vienam valdes loceklim jābūt ar kompetenci siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Otram valdes loceklim jāpiemīt kompetencei siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas objektu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Savukārt trešajam valdes loceklim ir jābūt ar kompetenci stratēģiju izstrādes un ieviešanas jomā, jaunu biznesu izveides un attīstības jomā.

Visiem trim amatiem izvirzītās prasības ir līdzīgas, piemēram, valsts valoda jāpārvalda vismaz C1 līmenī, bet angļu valoda - vismaz B2 līmenī. Tiek sagaidīts, ka kandidātiem būs augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, vadībzinātnēs, finansēs un ekonomikā, tiesībzinātnēs vai līdzvērtīgā jomā, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā "Rīgas siltumā". Turklāt maģistra vai doktora grāds šajās jomās būs uzskatāms par priekšrocību.