Trešdien, 2. novembrī, Finanšu ministrijas un tās padotības iestāžu vadība tikās ar Latvijas pārstāvi no Eiropas Revīzijas palātas Mihailu Kozlovu, kurš iepazīstināja ar Eiropas Savienības (ES) 2015. gada finanšu revīziju galvenajiem konstatējumiem, informē FM.
M. Kozlovs uzsvēra ES revīzijas iestāžu būtisko lomu sabiedrības uzticības veidošanā ES līdzekļu ieguldījumam, norādot uz nepieciešamību atjaunot nodokļu maksātāju uzticību.
Apstiprinot 2015. gada pārskatus, revidenti secinājuši, ka ES ieņēmumu iekasēšanā kļūdu nav bijis, taču attiecībā uz izdevumiem revidentu aplēstais kļūdu līmenis bija 3,8%. Kļūdu līmenis ir zemāks nekā 2014. gadā, kad tas tika aplēsts 4,4% apmērā, tomēr tas arvien pārsniedz 2% būtiskuma slieksni. Jāpiemin, ka tas nav krāpšanas, nelietderīgi izlietotu vai izniekotu līdzekļu rādītājs, bet gan aplēse par naudu, kuru nedrīkstēja izmaksāt, jo tās izlietojums nebija pilnībā atbilstošs ES noteikumiem.
No 2015. gada revīzijā auditētajiem 1200 darījumiem, kuru likumība un pareizība tika pārbaudīta, 12 gadījumus, kuros radās aizdomas par krāpšanu, informācija tika nodota izmeklēšanai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF). Visbiežāk šie gadījumi bija saistīti ar interešu konfliktiem un mākslīgu apstākļu radīšanu, lai iegūtu tiesības saņemt subsīdiju, un tam sekoja attiecināmības kritērijiem neatbilstošu izmaksu deklarēšana.
2015. gadā ES budžeta izdevumi kopā bija 145,2 miljardi eiro jeb aptuveni 285 eiro uz katru ES iedzīvotāju. Šāds izdevumu apmērs atbilst aptuveni 1% ES nacionālā kopienākuma un aptuveni 2% no ES dalībvalstu kopējiem publiskā sektora izdevumiem. Savukārt Latvijā aptuveni 11% no visiem valdības izdevumiem ir ES izdevumi.
Eiropas Revīzijas palāta ir neatkarīga ES revīzijas iestāde, kas gādā par ES nodokļu maksātāju interesēm. Tās pamatuzdevums ir uzlabot EK īstenoto ES budžeta pārvaldību un sniegt vispārēju pārskatu par finanšu stāvokli. Revidenti pārbauda darījumus izlases veidā, lai sniegtu statistiski pamatotas aplēses par to, kādā apmērā ieņēmumos un dažādajās izdevumu jomās ir kļūdas, kā arī sniedz ekspertu viedokli, lai palīdzētu politikas veidotājiem efektīvāk pārvaldīt ES līdzekļus un nodrošināt sabiedrības informētību par līdzekļu ieguldījumu.
#1/3
#2/3
