Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā un IT nozare turpinās savu izaugsmi, tomēr turpmāka attīstība nebūs iedomājama bez zinātnes potenciāla palielināšanas, inovāciju spēka izmantošanas un investīcijām jaunāko tehnoloģiju izpētē un pielietojumā.
Interesanti, ka laikā, kad Facebook pirmo reizi plānoja sākt akciju piedāvāšanu biržā (IPO), Stenfordas Universitātes studenti kādā lekcijā, kuru vadīja viens no Silīcijas ielejas ievērojamākajiem riska kapitālistiem Pīters Tīls (Peter Thiel), viņam jautāja, ko viņš IT jomā sagaida atšķirīgu nākamo desmit gadu laikā? P.Tīls atbildēja, ka iepriekšējos desmit gadus viņš bijis vairāk vai mazāk pārliecināts, ka nākamais miljardu vērtais uzņēmums saknes dzīs piecu jūdžu rādiusā no Stenfordas, bet nākamo desmit gadu laikā tas var notikt no jebkuras vietas pasaulē. Ņemot vērā, ka drīz būs pagājuši desmit gadi kopš P.Tīla izteikuma, prognozes ir piepildījušās.
No 305 «vienradžiem», atbilstoši pētnieciskā uzņēmuma CB Insights datiem, 150 ir no ASV, 83 no Ķīnas, 36 no Eiropas, 15 no 7 Tuvo Austrumu valstīm un Āzijas, 14 no Indijas. Kanāda, Austrālija, Āfrika un Dienvidamerikas valstis ir iekļautas sarakstā ar vienu līdz trim «vienradžiem».
Šobrīd ASV, Ķīna un Eiropa ir trīs galvenie tehnoloģiju inovāciju reģioni, Indija ir ceļā, lai noslēgtu šo līderu grupu. Manuprāt, Eiropas potenciāls ir visvairāk neizmantotais. Eiropā dzīvo divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā ASV, ir augsts IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju, iespējas ir plašas, bet tās pilnībā netiek izmantotas.
Globālā mērogā Eiropai vajadzētu spēt atrast un izmantot savas stiprās puses un iespējas. Eiropā ir 1,8 miljoni pētnieku, 5,5 miljoni programmētāju, ir vairāki veiksmīgi izejas jeb exit darījumi, notiek daudz konferenču, tiek izdoti simtiem ziņojumu, cilvēki organizē desmitiem tūkstošu tikšanās, tomēr joprojām Silīcija ieleja ir investīciju un talantu metropole. Pirms 14 gadiem Facebook pārcēlās uz Kaliforniju tikai četrus mēnešus pēc tam, kad tas tika nodibināts Masačūsetsā. Lai gan Hārvardas vide un kopiena bija noderīga, lai uzsāktu Facebook, dibinātāji minēja talantu, riska kapitāla klātbūtnes un ekosistēmas trūkumu kā galvenos pārcelšanās iemeslus.
Salīdzinot Eiropas jaunuzņēmumus ar uzņēmumiem pirms desmit gadiem, var secināt, ka tie ir ar globālāku vērienu un aktīvāki, bet lielākoties tie var lepoties ar savas valsts horizontu pārvarēšanu Eiropas mēroga stratēģijās. Piemēram, e-komercijas jomā Zalando, kas tirgū ir kopš 2008.gada, ir viens no daudzsološākajiem e-komercijas uzņēmumiem pēdējo desmit gadu laikā, bet joprojām lielākoties pārdod Vācijā, Austrijā un Šveicē.
Farfetch Ņujorkas biržā tika kotēts 2018.gadā, piegādā sūtījumus 190 valstīm, bet tai pašā laikā nav sasniedzis pasaules līderi e-komercijā. Savukārt ASV dibinātais filmu un televīzijas seriālu straumēšanas uzņēmums Netflix Eiropā sāka izplesties 2012.gadā un šobrīd labi konkurē ar vietējā tirgus spēlētājiem. Protams, lai uzņēmumi būtu veiksmīgi, konkurētspējīgi, papildus jau minētajiem priekšnosacījumiem, svarīgi ir pārzināt tehnoloģiju attīstību. Digitalizācija palīdz aptvert lielākus mērogus un piedāvāt jaunas iespējas klientiem. Nākotnē veiksmīgi būs uzņēmumi, kas pārzinās tehnoloģiju procesu izmantošanu – sākot no mākslīgā intelekta līdz kvantu skaitļošanai.
Paredzu, ka šogad liela loma būs uzņēmumu un organizāciju vadītāju iesaistei, lai digitalizācijas vilnis tiktu nodrošināts pareizā veidā, rezultāti neizpaliktu un tiktu sasniegts plašāks mērogs un redzējums. Investīciju un pētniecības jautājumi ir jāskata uzņēmuma valdes līmenī, lai vadītāji ir iesaistīti un ieinteresēti pārmaiņu nodrošināšanā. Nozarē sagaidāms, ka turpināsies mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, piemēram, čatbotu jomā aizvien vairāk tiks izmantotas lokālās valodas, kas mainīs veidus, kā pasūtām ēdienu, kā meklējam darbiniekus un veicam saziņu ar klientu. Būtiska būs darbinieku apmācīšana, lai servisi ne tikai tiktu izmantoti, bet mākslīgais intelekts spētu sastrādāties ar darbiniekiem. Pērn liela uzmanība tika pievērsta blokķēdes tehnoloģijām. Lai arī izteikumu šajā jomā bija daudz, redzams, ka blokķēdes tehnoloģijas būs aktuālas arī šogad, iespējams, daļā projektos redzēsim blokķēdes procesu vai principu izmantošanu, lai informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm notiktu ātrāk un raitāk.
Nozarē redzēsim paplašinātās realitātes piemērus, kas aizvien vairāk iekļausies biznesa lietotnēs ne tikai izklaides jomā, bet tautsaimniecībā kopumā. Lietu internets turpinās attīstību un aizvien vairāk piemērus redzēsim viedās satiksmes un viedo pilsētu jomā, kad datu apmaiņa un analīze notiks reālā laikā. Vēl aizvien pietiekami nenovērtēts, bet aktuāls būs automatizācijas virziens, lai samazinātu cilvēku manuāli veiktās darbības, kas sniegs iespēju speciālistiem pievērsties daudz jēgpilnāku un nozīmīgāku darbu izpildei. Lielas iespējas vēl aizvien ir datu efektivitātes un izmantošanas jomā, kur, lai gan ir redzami piemēri, tomēr potenciāls nav sasniegts, jo datu spēku vairāk novērtē lielās kompānijas. Sagaidāms, ka šogad datu analīzei un izpētei vairāk pievērsīsies vidējo un mazo uzņēmumu sektors. Lai arī var likties, ka Vispārējās datu aizsardzības regulas (Datu regula) ieviešana ir pretējs pols datu analītikai, tomēr tā gluži nav, jo cilvēkiem patīk serviss, kas ir pielāgots viņu vajadzībām, kas viņiem palīdz ietaupīt laiku un līdzekļus, vienlaikus tiek nodrošinātas atteikuma iespējas. Šogad vairāk izgaismosies uzņēmumi, kuri ievēro un ņem vērā Datu regulas prasības, kā arī tie, kuri riskē ar savu reputāciju. Uzņēmumi, kuri ievēros prasības un spēs piedāvāt atbilstošus pakalpojumus klientiem, iegūs priekšrocības tirgū.
Lai palielinātu Eiropas kopējo konkurētspēju – valstīm līdzekļus vairāk būtu jāinvestē pētniecībā, lai nauda no valsts puses vairāk tiek novirzīta agrīnos produktu pētniecības un izstrādes posmos. Vienlaikus ir jāsakārto jautājumi par zinātnisko pētījumu kvalitāti, patentiem un ieguldījumu apmēriem utt. Eiropai ir vajadzīga stratēģija. Eiropai ir jāturpina koncentrēties uz spēcīgu uzņēmumu veidošanu, izmantojot savas priekšrocības un zināšanas tehnoloģiju jomā. Labi piemēri šajā jomā ir SAP un Spotify, kas veido ap sevi ekosistēmu, dod labu augsni jauniem profesionāļiem, bet to dibinātāji un agrīnie darbinieki turpina radīt jaunus uzņēmumus, darba vietas, tādējādi nodrošinot pēctecību un palielinot Eiropas konkurētspēju. Eiropai ir nepieciešams vairāk šādu uzņēmumu. Turklāt ieguvumi parasti ir redzami ilgākā laika posmā. Vienlaikus liels izaicinājums, kas jārisina visiem kopā, ir kvalificēta darbaspēka piesaiste un ekosistēmas pilnveidošana, lai mēs būtu gudra un zinoša nācija, kas spēj izmantot savas stiprās puses.
