Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pašreizējā tiešā futbola atdeve Latvijas ekonomikai kopumā sasniedz 27,8 miljonus eiro, liecina UEFA GROW attīstības programmas ietvaros veiktais pētījums, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai.

Iegūtie dati rāda, ka investīcijas futbolā ienes līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.

Minēto atdevi veido esošo futbola laukumu vērtība, ietverot 3,1 milj. eiro ieguldījumu būvniecības nozarē un 9,4 milj. eiro ieguldījumu laukumu izveidē un nomā, kā arī futbola dalībnieku tēriņu vērtība 15,3 milj. eiro apmērā, kas ir tiešie izdevumi, dalības maksas, aprīkojums, transporta izdevumi u.c.

Sociālajai nozarei futbols sniedz ietaupījumu 1,9 milj. eiro apmērā, ietverot noziedzības samazinājumu un izglītības sistēmas uzlabojumus. Savukārt veselības nozarei futbols sarūpē 15 milj. eiro ietaupījumu, dalībnieku vidū novēršot kardiovaskulārās saslimšanas, diabēta gadījumus, mentālās saslimšanas un citus veselības riskus. Pētījuma dati apliecinājuši, ka ikgadējā investīcija 118 eiro apmērā uz vienu spēlētāju dod Latvijas tautsaimniecībai 1515 eiro lielu atdevi.

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Īsi pēc vēsturiskā sasnieguma, pirmo reizi iekļūstot UEFA Eiropas Konferences līgas grupu turnīrā, Latvijas čempionvienība futbolā RFS preses konferencē prezentējusi savu jaunatnes akadēmiju un telpu futbola komandu.

Latvijas visu laiku titulētākais telpu futbola klubs “Nikars”, kas 12 reizes kļuvis par Latvijas čempionu, turpmāk sauksies “RFS Futsal” un būs daļa no RFS futbola piramīdas.

Jebkuram bērnam vai jaunietim, kurš sapņo kļūt par jauno Elvi Stugli, Kasparu Dubru vai Emersonu, turpmāk šāda iespēja būs, pievienojoties “RFS Academy”. Vēlāk akadēmijas audzēkņiem būs iespēja izvēlēties, vai turpināt treniņus futbolā vai attīstīt savas prasmes telpu futbolā, kur treniņus un spēles var viegli apvienot ar studijām.

“RFS Academy” audzēkņiem būs iespēja ikdienā trenēties un spēlēt Baltijā modernākajā sporta kompleksā “LNK Sporta parks”, kā arī Teikā un Mežciemā.

Futbols jau sen ir pārstājis būt tikai sporta veids. Tas ir milzīgs sociāls rīks, kurā katrs var sevi realizēt dažādos veidos, apgūt jaunas iemaņas un pielietot tās dzīvē.

Tā intervijā DB norāda bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis un šobrīd viens no trijiem kandidātiem uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amatu Kaspars Gorkšs. Viņš ir pārliecināts, ka ar savu uzkrāto pieredzi, spēlējot arī klubos ārpus Latvijas, spēs viest pozitīvas pārmaiņas un ievest Latvijas futbolu jaunā ērā. Skaidrība, kurš turpmākos divus gadus stūrēs Latvijas futbola kuģi, tiks viesta jau pēc nedēļas.

Vai futbols ir sporta karalis Latvijā?

Šobrīd futbols ir masveidīgākais sporta veids Latvijā, ja skatāmies pēc iesaistīto jauniešu un bērnu skaita. Tā ir pozitīva zīme, jo bērnu skaits valstī kļūst mazāks, bet futbolā tas palielinās, tas nozīmē, ka mēs kaut ko darām pareizi. Arī Latvijas U-19 izlases panākumi parāda, ka jau pirms kāda laika ir sākts pozitīvu darbību kopums, kas šobrīd dod rezultātus. Tomēr Latvijas futbolā ir vajadzīga līdera sejas maiņa, lai dotu pozitīvu impulsu sabiedrībai, ka futbols vēlas mainīties. Un, iespējams, ar šo sejas maiņu mēs varam pavērt futbolam vēl lielākas iespējas gan valsts, gan pašvaldību līmenī un tādā veidā pārnest futbolu jaunā kvalitātē.

14. septembrī Rīgā plānots atklāt Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības Imanta jauno futbola laukumu.

Pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma 28 x 52 metrus mākslīgā seguma futbola laukuma ierīkošanas darbus veica SIA RERE04. Projekta izmaksas ir 141,6 tūkst. latu. Tas tapis ar Latvijas Futbola federācijas atbalstu. Sadarbība ar Latvijas Futbola federāciju sākās pagājušajā gadā, kad pie 35 skolām ierīkoti futbola laukumi – 10 futbola laukumi ar mākslīgo segumu 20 x 40 m izmērā un 25 laukumi ar mākslīgo segumu 13 x 21 m izmērā (tā sauktie minipitch).

Pēc Rīgas domes īpašuma departamenta sniegtās informācijas šogad septembrī Rīgā vēl ir atklāts futbola laukums Rīgas 61.vidusskolā. Skolas teritorijā agrāk atradās grausts, kas demontēts. Tāpat Uzvaras bulvārī 10 ir izbūvēts jauns mākslīgā seguma futbola laukums, kas atbilst visiem Starptautiskās futbola federācijas reglamentiem.

Palicis teju mēnesis līdz Latvijas Futbola federācijas (LFF) kongresam, kurā notiks arī LFF prezidenta vēlēšanas. Šoreiz izmaiņas būs, jo ilggadējais prezidents Guntis Indriksons savu kandidatūru nav pieteicis un būs jāizšķiras starp trīs kandidātiem: bijušo Latvijas Nacionālās futbola izlases spēlētāju Kasparu Gorkšu, Krišjāni Kļaviņu un Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu Vadimu Ļašenko, kurš DB norāda, ka viņam ir skaidra vīzija, kā un kurā virzienā futbols Latvijā ir jāattīsta.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Ko konkrēti ir nepieciešams izdarīt, lai situāciju uzlabotu?

Viss sākas no galvas, tāpēc LFF ir nepieciešams aktīvs prezidents, kurš grib strādāt. Lai gan šobrīd esmu tikai vēl kandidāts, man ir tikšanās ar biedriem un mēs runājam par futbola attīstību, jo katram ir savas problēmas, kuras vajag risināt. LFF preizdenta amata kandidātiem bija jāizstrādā sava programma par futbola attīstību. Man ir piecas galvenās vīzijas, proti, caurredzamība un godīgums, infrastruktūra un attīstība, apmācība visos līmeņos, spēlētāju, treneru, menedžeru konkurētspēja starptautiskā līmenī un reģionu nostiprināšana. Tas ir tas, uz ko es lieku akcentu, lai palīdzētu izmanīt situāciju futbolā Latvijā.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Tā ir ideja, kas caurstrāvo Latvijas Futbola federācijas (LFF) izstrādāto stratēģiju. Futbols ir ne tikai spēle, dažiem tā ir dzīve, bet kopumā tā ir vide, kas ļauj gūt patiesas emocijas, attīstīties un piedzīvot neiedomājamas lietas.

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš federācijā strādā nu jau desmit gadus. Nākamā gada pavasarī ir gaidāmas LFF prezidenta vēlēšanas, kas nesīs pārmaiņas, jo šā brīža prezidents Guntis Indriksons ir paziņojis, ka, visticamāk, uz amatu vairs nekandidēs. E. Pukinsks ir pārliecināts, ka pārmaiņas nāks par labu un viens no jautājumiem, kas jāatrisina, ir saistīts ar futbola reputāciju. Ar jaunām asinīm un seju to uzlabot būs vieglāk.

Fragments no intervijas:

Kāds noskaņojums šobrīd valda futbola saimē?

Ir ļoti sarežģīti atbildēt uz šo jautājumu, jo futbola saimniecība ir liela un krāsaina. Ir lielie klubi, kuriem ir izveidota sava jaunatnes sistēma, kuri spēlē virslīgā, piemēram, Metta, Liepāja, Jelgava. Tajā pašā laikā ir virkne mazu klubu un organizāciju. Tāpēc pateikt «vidējo temperatūru palātā» ir sarežģīti. No sportiskā viedokļa raugoties, noskaņa ir ne visai pozitīva, jo sasniegumi nacionālās izlases līmenī šobrīd nevienu neapmierina, tostarp arī LFF. Tomēr darbs, ko veicam, un pārmaiņas, ko plānojam ieviest, dod cerību, ka lietas mainīsies uz labo pusi. Ir daudz interesantu sarunu par nākamgad pavasarī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām. Nevar teikt, ka šobrīd par situāciju futbolā kāds ļoti sēro, taču tajā pašā laikā neviens nav sajūsmā par to, kur esam.

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis un iepirkumu procedūras konkursa uzvarētāja SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns ceturtdien, 23.jūlijā, parakstīja ģenerālbūvuzņēmēja līgumu par sporta kompleksa Kr. Barona ielā 116A rekonstrukcijas darbu veikšanu, informē LFF pārstāvis Toms Ārmanis.

SIA Arčers uzticēts veikt būvdarbus, kā rezultātā tiks rekonstruēts un nodots ekspluatācijā sporta komplekss Kr. Barona ielā 116A, Rīgā. Iepriekš SIA Arčers piedāvājums kā saimnieciski izdevīgākais tika atzīts LFF Iepirkumu komisijas un LFF valdes vērtējumā.

Rīgā - Ērgļu un Kr. Barona ielu apkārtnē esošajā teritorijā - LFF sadarbībā ar Rīgas domi un UEFA plāno rekonstruēt sporta kompleksu ar mērķi 2017.gadā tajā atklāt Latvijas nacionālās futbola izlases un citu Latvijas izlašu spēļu, kā arī Latvijas futbola klubu un citu LFF pasākumu organizēšanas vajadzībām atbilstošu stadionu. Sporta kompleksa rekonstrukcijai paredzēto finansējumu nodrošinās LFF, tostarp - no UEFA paredzētajiem līdzekļiem futbola infrastruktūras programmu realizēšanas uzlabošanai turpmākajiem gadiem, kas tikuši apvienoti un novirzīti konkrēti šī projekta realizēšanai.

Dalība Eiropas elites līgā futbola klubam Ventspils palīdzēs izkulties no zaudējumiem.

Šogad pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē Latvijas futbola klubs Ventspils ir izcīnījis tiesības spēlēt UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā. Arī notikušajā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā šim klubam izdevās bīstami pietuvoties slavenās līgas grupu turnīram. Šie panākumi Ventspilij varētu palīdzēt noslēgt gadu ar peļņu.

Nenoliedzams ir fakts, ka dalība šajā līgā ir saistīta arī ar finansiālu ieguvumu. FK Ventspils vadība lēš, ka, lielā mērā pateicoties tieši dalībai šajā līgā, šo sezonu izdosies pabeigt ar «+» zīmi. «Nav daudz uzņēmumu, kas šogad varēs palepoties ar peļņu, bet izskatās, ka mēs būsim viens no tiem,» atzīst FK Ventspils direktors Sergejs Barkovskis. Savukārt Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Indriksons Db norādīja, ka tieši dalība UEFA FK Ventspils varētu ļaut izkulties no vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Runājot par citu mūsu valsts klubu izredzēm izcīnīt tiesības spēlēt UEFA līgā, G. Indriksons ir visai skeptisks, norādot, ka pašreiz tādu vairs nav. «Latvijā futbols nekad nav bijis pelnošs bizness, tāds tas nav šobrīd, un esmu pārliecināts, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē arī nebūs,» tā G. Indriksons.

Organizētā noziedzība Eiropā ietekmējusi vismaz 380 futbola spēļu iznākumus, un spējusi nopelnījusi uz tā rēķina aptuveni astoņus miljonus eiro, atklājusi Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Europol.

Sadarbībā ar organizēto noziedzību, kā arī iepriekš zināmu spēļu iznākumu organizēšanā, vainojami varētu būt aptuveni 425 futbola spēlētāju un nozares pārstāvju no 15 valstīm. Lai panāktu labvēlīgus spēļu iznākumus, kukuļos izmaksāti aptuveni divi miljoni eiro. Europol norāda, ka atklājis apjomīgu e-pastu saraksti starp futbola nozares pārstāvjiem un ar Āziju saistītu organizētās noziedzības grupējumu. Saistībā ar futbola spēļu rezultātu iepriekšnoteikšanu uzsāktas vairākas izmeklēšanas, bet Vācijā apcietināti 14 cilvēki.

Rezultāti iepriekš tikuši noteikti futbola spēlēm starp 2008. un 2011. gadu, tostarp Eiropas Čempionāta un Pasaules Čempionāta kvalifikācijas spēlēs, UEFA Čempionu līgas spēlēs, kā arī vairākām spēlēm Eiropas valstu līgās. Papildus 380 futbola spēlēm Eiropas Savienībā, Europol aizdomīgas likušās arī vēl vismaz 300 spēles Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā un Centrālamerikā.

Šodien, 22.augustā, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja sagatavoto lēmumprojektu, ar kuru atceļ Rīgas domes lēmumu par pašvaldībai piederošā stadiona Krišjāņa Barona ielā 116 nodošanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām 21. panta pirmās daļas 27. punktu un ņemot vērā jūlija beigās saņemto biedrības Latvijas Futbola federācija vēstuli, kurā tā informē, ka ar biedrības rīcībā esošajiem resursiem nav iespējams saviem spēkiem pilnvērtīgi veikt sporta kompleksa projekta realizāciju un nodošanu ekspluatācijā iepriekš noteiktajā termiņā – 2017. gada jūnijā.

2012. gada 31. janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116A, Ērgļu ielā 2, Ērgļu ielā bez numura un Aleksandra Čaka ielā bez numura uz desmit gadiem nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai – biedrībai Latvijas Futbola federācija. Bija paredzēts, ka līguma darbības laikā daļa uzbūvētās infrastruktūras tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai publisko funkciju veikšanai - sporta, īpaši futbola, popularizēšanai, veselīga dzīvesveida un jaunatnes sporta aktivitāšu veicināšanai un sporta izglītības programmu īstenošanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pēc sporta bāzes izbūves treniņu laukumus varētu izmantot arī tuvumā esošās izglītības iestādes un Rīgas Futbola skola.

Pašlaik Daugavpilī norit futbola stadiona Esplanādē rekonstrukcijas 1. kārta. Latvijas Futbola federācija piedāvā pilsētā šajā vietā būvēt pilnīgi jaunu stadionu ar 5000 skatītāju vietām, lai varētu uzņemt sieviešu un jauniešu futbola izlases.

Šādu piedāvājumu tikšanās laikā ar Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietnieku Rihardu Eigimu izteicis Latvijas Futbola federācijas Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuka.

Vēl viens piedāvājums ir iespēja izmantot Daugavpils sporta bāzes, piemēram, bāzi Dzintariņš ārvalstu komandu treniņnometnēm. «Īpaši tas varētu ieinteresēt kaimiņvalstis, kuru komandām Rīga, Liepāja vai Ventspils ir tālu. Tikšanās laikā pārrunāja arī iespēju Daugavpilī uzbūvēt segto futbola manēžu,» norāda Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Šim projektam Latvijas Futbola federācija arī sola finansiālo atbalstu. R. Eigims un V. Žuks ir vienisprātis, ka Daugavpils futbola komandai jāsāk domāt par dalību futbola virslīgā.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti pirmdien, 14. aprīlī, atzina par spēku zaudējušu Rīgas domes lēmumu, ar kuru pašvaldībai piederošais stadions Krišjāņa Barona ielā 116 bija nodots bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai.

2012. gada 31. janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116A, Ērgļu ielā 2, Ērgļu ielā bez numura un Aleksandra Čaka ielā bez numura uz desmit gadiem nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai – biedrībai Latvijas Futbola federācija.

Bija paredzēts, ka līguma darbības laikā daļa uzbūvētās infrastruktūras tiks nodota lietošanā pašvaldībai publisko funkciju veikšanai - sporta, īpaši futbola, popularizēšanai, veselīga dzīvesveida un jaunatnes sporta aktivitāšu veicināšanai un sporta izglītības programmu īstenošanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pēc sporta bāzes izbūves treniņu laukumus izmantotu arī tuvumā esošās izglītības iestādes un Rīgas Futbola skola.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Rīgas domes īpašuma komiteja apstiprinājusi projektu par nekustamo īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116A Ērgļu ielā 2 un Aleksandra Čaka ielā bez numura (jeb stadiona pretī Daugavas sporta namam) nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai Latvijas Futbola federācija.

Kā informē pilsētas Īpašuma departaments, kurš gatavojis šo projektu, lēmuma mērķis ir veicināt sabiedrības interesi par veselīgu dzīvesveidu, veicinot futbola kā sporta veida attīstību Rīgas pilsētā, sniedzot atbalstu biedrībai Latvijas Futbola federācija, kura par saviem līdzekļiem vecā stadiona vietā izbūvēšot starptautisko futbola federāciju prasībām atbilstošu sporta bāzi ar stadionu.

Īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā ar aktu brīdī, kad ir saņemta būvatļauja Īpašuma rekonstrukcijai un jaunai būvniecībai, līdz brīdim, kamēr biedrībai Latvijas Futbola federācija ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet ne ilgāk par 10 gadiem vai līdz cita līguma par īpašuma (vai tā daļu) lietošanas tiesību piešķīrumu spēkā stāšanās brīdim. Līgumu būs iespējams pārjaunot vēl uz tādu pašu termiņu, ja nebūs pārkāpti tā nosacījumi.