Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Cūku audzētājiem lielākās problēmas projektu realizācijā ir ilgais atļauju saņemšanas process, intervijā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Gulbenes pievārtē Beļavas pagasta Krēsliņos uzņēmējs Gatis Rikveilis audzē Mangalica šķirnes cūkas. Šos dzīvniekus mēdz saukt arī par aitu cūkām, jo īpaši ziemas mēnešos tie atgādina cūku aitas ādā.

Lai gan šīs cūkas ir dārgas, tās ir daudz izturīgākas par mums zināmajām, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Minētā šķirne Latvijā ievesta no Ungārijas pirms trīs gadiem. Latvijā jau ir nodibināta Mangalica cūkaudzētāju biedrība. Pagaidām Gatis ir iegādājies tikai sešas šīs eksotiskās cūkas, bet ir apņēmības pilns ganāmpulku palielināt, lai jau pēc trim, četriem gadiem varētu lepoties ar vismaz piecdesmit eksotiskajām aitu cūkām.

«Audzēt šīs eksotiskās cūkas izvēlējos tāpēc, ka tās neprasa modernu novietni, kā arī to audzēšanā nav jāiegulda liels darbs. Sāku interesēties par šiem dzīvniekiem, aprunājos ar cilvēkiem, kuri tās jau audzēja citos latvijas novados. Aizbraucu pie viņiem ciemos. Visbeidzot pieņēmu lēmumu: zemes man pietiek, atliek tikai uztaisīt aplokus un nopirkt dažas cūkas,» stāsta G.Rikveilis.

Kādā saimniecībā Alojas novada Staiceles pagastā vienai no 14 mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Latvijā šis ir trešais mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri šajā gadā, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Jau svētdien, 9. augustā, PVD saimniecībā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus Āfrikas cūku mēra apkarošanai.

Ap slimības skarto dzīvnieku novietni trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis.

Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Tāpat aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas vismaz 40 dienas pēc slimības skartās saimniecības dezinfekcijas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju no dzīvnieku īpašnieka par mājas cūku saslimšanu Daugavpils novada Dubnas pagastā, nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu un noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. Saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana.

Pēc slimības atklāšanas PVD ir uzsācis ĀCM apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti kontrolēs mājas un meža cūku veselības stāvokli. Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 2 piemājas saimniecībās mājas cūkām Dagdas novada Ķepovas un Bērziņu pagastā un vienai atrastajai meža cūkai Ērģemes pagastā, Valkas novadā, informē PVD.

Ērģemes pagastā atrastais meža cūkas sivēns bija tuvu pirms tam atrastās, inficētās meža cūkas atrašanās vietai.

Piemājas saimniecībā Dagdas novadā Bērziņos Āfrikas cūku mēris konstatēts divām mājas cūkām, saimniecībā kopumā bija četras cūkas. Savukārt Ķepovas pagasta saimniecībā Āfrikas cūku mēris apstiprinājās vienai mājas cūkai, saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts 26 meža cūkām un 19 mājas cūkām 11 piemājas saimniecībās. Patlaban ir iznīcinātas 185 mājas cūkas.

P

VD inspektori ir uzsākuši pārbaudes Ziemeļvidzemes reģiona saimniecībās. Pārbaužu laikā tiks apsekotas visas mājas, lai pārliecinātos vai tajās netiek turētas mājas cūkas. Pārbaužu laikā laboratoriskai izmeklēšanai tiks ņemti asins paraugi.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Cūku audzēšanas nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai [Āfrikas cūku] mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās,» laikrakstam Diena atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viens no skaudrākajiem stāstiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.

Vēl četrām atrastām beigtām meža cūkām Krāslavas novadā, Indras pagasta pierobežā, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vakar šajā teritorijā vēl tika noņemti paraugi 2 meža cūkām, kas tiek laboratoriski pārbaudīti.

PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 1668 saimniecības, no kurām 244 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 678 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas pagastā, šodien pārbaudes noslēgsies Dagdas, Robežnieku un Svariņu pagastos. Pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.

Pārbaužu laikā inspektori konstatēja 121 dažādu pārkāpumu, t.sk. nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā un vienā gadījumā nebija reģistrēta cūku novietne. Par pārkāpumiem dzīvnieku turētājiem šobrīd sodi netiks piemēroti, taču ja tas tiks konstatēts atkārtotās pārbaudēs, sodi tiks piemēroti, jo nereģistrēta novietne un dzīvnieki ir rupjš noteikumu pārkāpums un rada draudus izsekojamībai, līdz ar to arī slimībām.

Aizvadītajās brīvdienās Salacgrīvas novada Ainažu pagastā konstatēts mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri.

Saslimšana konstatēta piemājas saimniecībā ar astoņām cūkām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir veicis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, informē dienests.

Par cūku turēšanu nebija paziņots Lauksaimniecības datu centram, proti, cūku turēšana nebija reģistrēta, tāpēc PVD ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Ap slimības skarto saimniecību trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Tajās tiks pastiprināti kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustība.

Aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus tās vismaz 40 dienas pēc slimības atklāšanas, slimo dzīvnieku iznīcināšanas un skartās saimniecības sākotnējās dezinfekcijas.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Šodien saņemto laboratorisko analīžu rezultāti liecina, ka vēl divām atrastajām meža cūkām apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Patlaban Āfrikas cūku mēra vīruss apstiprināts 7 meža cūkām un 3 mājas cūkām. Meža cūku līķi tika likvidēti, tos sadedzinot.

PVD inspektori aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 324 saimniecības. No tām tikai 69 novietnēs tiek turētas cūkas. Pārbaužu laikā inspektori 26 novietnēs konstatēja cūku kustības pārkāpumus: nebija ziņots par to pirkšanu un pārdošanu. Šobrīd nav konstatētas nereģistrētas cūku novietnes. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 355 asins paraugi. Jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām nav konstatēti.

PVD norāda, ka aicina cūku turētājus par savā īpašumā esošajām mājas cūkām ziņot Lauksaimniecība datu centram (LDC) un veikt novietnes reģistrāciju. Cūku saslimšanas vai ārkārtas situācijas gadījumā kompensāciju varēs saņemt tikai tie, kuri būs reģistrējuši cūkas.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir noņēmuši paraugus mājas cūkām Skaistas pagasta dzīvnieku novietnē, kurā ir aizdomas par cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), informē PVD.

Novietnē tiek turētas vairāk nekā 200 cūkas un tā atrodas Āfrikas cūku mēra jau iepriekš noteiktajā karantīnas un uzraudzības teritorijā.

PVD inspektori saņēma informācija no cūku novietnes par cūku veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos un cūku nobeigšanos. Līdz laboratorisko analīžu saņemšanai tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Brīvdienās Āfrikas cūku mēra vīruss konstatēts vienai mājas cūkai Dagdas novada Svariņu pagastā, kur novietnē tika turēta 21 cūka, kā arī divās saimniecībās Bērziņu pagastā. Vienā saimniecībā ĀCM konstatēja 4 mājas cūkām, dzīvnieku novietnē bija 11 nobarojamās cūkas un 1 cūkai piemājas saimniecībā, kura saslima un nobeidzās.

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

«Visi esam šokā un neziņā, jo nav nekādas informācijas par to, kuras būs tās saimniecības, kurās cūkas būs jāizkauj,» tā par zemkopības ministra Jāņa Dūklava vakardienas paziņojumu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj cūkas, laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Vidzemes saimniecības Kunturi ražošanas vadītāja Santa Preimane.

Neesot arī skaidri kritēriji, kuras saimniecības tas skars – «tos, kas vakar neievēroja biodrošības noteikumus, kas šodien neievēro vai tikai vēl tos neievēros», teikusi S. Preimane. Kunturi ievērojot visus biodrošības noteikumus, bet pašlaik nezinot neko par to, kas sagaidāms. Līdzīgā neziņā esot daudzi saimnieki Latgalē un Vidzemē, un satraukums tikai vēl pieaug, dzirdot arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem cūku izkaušanas lielajiem apmēriem, norāda laikraksts.

Lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ārkārtas zonā gatavojas izkaut apmēram 20 tūkstošus cūku. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē minēja divreiz lielāku skaitli. «Mājas cūkas būtu jāizkauj teritorijās, kurās noteikts ārkārtas stāvoklis, tostarp buferzonā. Šajā zonā kopumā, pēc pašreizējā uzskaites, varētu būt apmēram 40 tūkstoši mājas cūku,» ministra teikto citēja LETA.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Vārkavas novada Vārkavas pagasta Brišku ciema nelielā piemājas saimniecībā Tarasovka trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Šis Latvijā ir jau trešais slimības uzliesmojums šomēnes, un septītais šajā gadā.

I. Meistere informē, ka PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē. Pirmās pārbaudes liecina, ka saimniecībā nav ievēroti biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli un kapātām biešu lapām. Saimniecībā nav bijuši dezinfekcijas līdzekļi.

«PVD atkārtoti atgādina – cūkām nedrīkst izbarot nedz ābolus, nedz kartupeļus, bietes un citus dārzeņus, arī dārzeņu lapas – nē, jo tas apdraud cūku veselību. Atgriežoties no sēņošanas, pastaigām pa mežu vai lauku, pirms iešanas kūtī, ir obligāti jānomaina gan apģērbs, gan apavi, kā arī jālieto dezinfekcijas līdzekļi,» atzīmē dienestā.