Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Poļi par franku kredītiem atbildību var likt uzņemties komercbankām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Šveices franka cenas revolūcijas janvāra vidū šīs valūtas attiecībās ar eiro ir iestājies nosacīts pamiers. Pašlaik eiro un franks turpina uzturēties paritātes rajonā (1 eiro = 1 franks), lai gan vēl nesen pasaule faktiski par kaut ko neizkustināmu uzskatīja gandrīz konstantu eiro cenas atrašanos pie 1,2 franku atzīmes. Protams, straujais franka vērtības kritums par labu nenāks Šveices eksportētājiem. Tāpat apdraudēts ir Šveices privātbanku sektors, kuram liela daļa ieņēmumu ir ārvalstu valūtās, bet izdevumu – frankos (visticamāk, sagaidīsim ziņas par darbinieku skaita apciršanu no Šveices banku puses). Tiesa gan, interesanti ir arī tas, ka straujais Šveices valūtas cenas pieaugums nestabilitāti var raisīt vairākās Austrumeiropas valstīs, kur populāri bijis ņemt kredītus šajā valūtā.

Francijas banka "BNP Paribas" varētu izmaksāt 600 miljonus eiro kompensācijās klientiem, kas tikuši maldināti saistībā ar Šveices frankos izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem.

"BNP Paribas" un Francijas patērētāju aizsardzības asociācija CLCV otrdien apstiprināja, ka panākta vienošanās par kompensāciju izmaksāšanu aptuveni 4400 klientiem, kuri bija noslēguši līgumus par hipotekārajiem kredītiem ar zemām procentu likmēm.

Hipotekārie kredīti 2008. un 2009.gadā tika izsniegti Šveices frankos, bet to atmaksa veikta eiro pēc tirgus kursa.

Šveices franks tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, un globālās finanšu krīzes laikā tā vērtība pret citām valūtām strauji pieauga, investoriem cenšoties sevi pasargāt no finanšu tirgus problēmām.

Tādējādi "BNP Paribas" klienti ar šiem hipotekārajiem aizdevumiem saskārās ar lielākiem izdevumiem, veicot to atmaksu.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

ASV dolāra cena Šveices frankos jau tuvākajā laikā var sasniegt jaunu vēsturiski zemāko līmeni, raksta Reuters.

Jānorāda, ka šodien dolāra cena atradās pie 0,983 franku atzīmes (tādējādi ASV dolārs par Šveices franku maksā mazāk jau ceturto dienu pēc kārtas). «Domāju, ka daudzi tirgus dalībnieki šonedēļ mēģinās testēt ASV dolāra cenas līmeni pie 0,963 franku atzīmes (vēsturiski kursa zemākais līmenis),» norāda Informa Global Market analītiķis Tonijs Nūmans (Tony Nyman).

Tikmēr vienas no lielākajām Šveices bankām Credit Suisse analītiķi paredz, ka dolāra cena pēc trīs un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 0,96 un 0,95 franku atzīmēm.

Daudzi eksperti norāda, ka arī eiro cena Šveices frankos var atsākt doties zemākos līmeņos. «Joprojām uzskatām, ka eiro cena Šveices frankos ir potenciāli zemāka. Šveices frankam var palīdzēt tā droša patvēruma statuss un, ņemot vērā to, ka eirzonas ekonomika arī nav tajā labākajā stāvoklī, eiro cena var atkal atslīdēt zem 1,30 Franku atzīmes,» tā T. Nūmans. Jāpiebilst,ka šodien eiro cena atradās pie 1,326 fanku atzīmes.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Ukrainas Nacionālā banka pieņēmusi pagaidu lēmumu, kurš paredz, ka klientiem, kuri izņems naudu no depozītu kontiem pirms termiņa, tā tiks izmaksāta tikai Ukrainas grivnās pēc bankas noteiktā kursa, atsaucoties uz Nacionālās bankas vadītāja Stepans Kubivs (Степан Кубив) teikto, ziņo Korrespondent.

Tajā pašā laikā ir arī ierobežota summa, ko no depozīta konta atļauts noņemt, izmantojot bankomātus tie ir 15 tūkstoši grivnu diennaktī.

Šis lēmums būs spēkā ne ilgāk par vienu mēnesi, bet, iespējams, tikai divas nedēļas, norādīja S. Kubivs.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien Ukrainas grivnas vērtība ceturtdien nokritusies par aptuveni 7% un sasniegusi rekordzemu līmeni, ņemot vērā pieaugošo neskaidrību saistībā ar valsts politisko un finansiālo situāciju. Grivnas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pārsniedza 11 grivnu pret dolāru atzīmi. Kopš gada sākuma grivnas vērtība ir samazinājusies par gandrīz 20%.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Šodien eiro cena piedzīvoja kritumu pēc tam, kad tika publicēti negaidīti vāji Vācijas ekonomikas otrā ceturkšņa izaugsmes rādītāji.

Db.lv jau rakstīja, ka eirozonas ekonomiski spēcīgākās valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, audzis tikai par 0,1% (gaidīja 0,5%), liecina Vācijas statistikas biroja dati. Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada Vācijas ekonomika izrādījās augusi par 2,8% (gaidīja 3,2%).

Tiesa gan, eiro cenas kritumu ierobežoja runas par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) aktīvi uzpērk perifēro valstu obligācijas. Tiek ziņots, ka pagājušajā nedēļā ECB iegādājās rekordlielu to skaitu – kopumā 22 miljardu eiro vērtībā.

Valdot šādam fonam, šodien eiro cena atradās pie 1,438 eiro atzīmes.

Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Atkal valūtu tirgū atgriezies sapnis par eiro un ASV dolāra paritāti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pasaules valūtu tirgū ir bijis ļoti raibs, kur par dažādām tendencēm joprojām rūpējas vairāku centrālo banku īstenotā politika. Šis gads iesākās ar pamatīgiem satricinājumiem valūtu tirgū, kurus visai pēkšņi sagādāja Šveices centrālā banka, kas atteicās no savas iepriekšējās politikas iegrožot vietējā franka vērtības pieaugumu.

Vēl janvāra sākumā Šveices CB viceprezidents klāstīja, ka franka cenas kāpuma ierobežošanai ir jāpaliek par vienu no iestādes monetārās politikas pīlāriem. Šādas franka cenas izmaiņas raisīja pārdomas par mūsdienu finanšu sistēmas veselību un piemērotību ierindas investoram. Bija pārsteidzoši, ka tik stoiska centrālā banka samērā ilgi turētus solījumus atmet tik īsā laikā.

Polija pievienojas negatīvu likmju klubiņam , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārkārtīgi zemo likmju laikmetu Eiropā steidz izmantot vairākas šī reģiona valstis, kurām tā ir izdevība uz samērā ilgu termiņu ļoti lēti piesaistīt naudu. Šonedēļ par pirmo Eiropas attīstības valsti, kas naudu piesaistījusi ar negatīvu likmi, kļuvusi Polija. Tas gan galvenokārt ir tāpēc, ka valsts pārdevusi parāda vērtspapīrus, kas nominēti Šveices frankos. Pieejamā informācija liecina, ka Polijai izdevies pārdot trīs gadu termiņa obligācijas 580 miljonu Šveices franku vērtībā ar negatīvu ienesīgumu 0,213% apmērā. Pēc šīm Polijas obligācijām esot bijis liels pieprasījums no pašu šveiciešu puses, kur šīs valsts centrālā banka noteikusi negatīvu franku depozītu likmi pie -0,75% atzīmes (tādējādi frankos tiek meklētas ieguldījumu likmes, kuras negatīvajā teritorijā ir mazāk dziļi). Šveices trīs gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo trešdien atradās pie -0,8% atzīmes.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).

Šo nedēļu eiro cena iesākusi ar vērā ņemamu vērtības lejupslīdi faktiski pret visām populārākajām pasaules valūtām, un eiro cena ASV dolāros šodien samazinājās līdz 1,412 USD atzīmei, kas ir zemākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.

Jauns bažu vilnis par eirozonas problēmām šoreiz nācis no Itālijas. Tiek prognozēts, ka šīs nedēļas beigās publicētie banku stresa testi varētu liecināt par nopietnām problēmām šīs valsts bankām. Tāpat tiek runāts, ka, pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles, varētu būt nepieciešama arī Itālijas glābšana. Itālija ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, un šobrīd šīs valsts parāds sasniedzis 120% no IKP (otrā augstākā attiecība eirozonā). Grūti aplēst, kādas sekas būs tam, ja patiešām Itālija pašas spēkiem nespēs norēķināties par savām parādsaistībām.

Šodien pieauga arī Itālijas obligāciju ienesīgumi. Piemēram, 10 gadu termiņa valsts vērtspapīru ienesīgums palielinājās līdz 5,45% un ienesīguma starpība (spreds) starp Vācijas šāda paša termiņa obligācijām sasniedza rekordu – 267 bāzes procentpunktus.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) pirmais solis eiro bāzes procentlikmes izmaiņu jomā tiek gaidīts tikai nākamā gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters 80 ekonomistu aptauja.

Ilgstoši rekordzemu (1%) eiro bāzes procentlikmi ECB būšot spiesta turēt, lai balstītu vājākās monetārās savienības dalībvalstis, jo attīstības tempi nebūs vienmērīgi. Ekonomisti sagaida, ka eiro bāzes likme nākamā gada pēdējā ceturkšņa laikā tiks palielināta līdz 1,25%. Savukārt pēc tam ECB likmi vēlreiz par 25 bāzes procentpunktiem paaugstinās 2012. gada pirmajā ceturksnī.

Tomēr, ņemot vērā to, ka eiro zonas perifēro valstu ekonomikas var saskarties ar lielākām grūtībām un eiro cena atsākusi kāpt, pastāv iespēja, ka ECB eiro bāzes procentlikmi rekordzemu var turēt vēl ilgāk, norāda daļa aptaujāto analītiķu.

Tāpat aptaujā noskaidrots, kurš no Eiropas baņķieriem nākamgad oktobrī varētu ieņemt pašreizējā ECB prezidenta Žana Kloda Trišē krēslu. Kā ticamākais kandidāts tiek minēts Vācijas centrālās bankas prezidents Aksels Vēbers (Axel Weber).

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

«Akciju tirgi ir sparīgi pirms ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras sāksies trešdien,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Trešdien un ceturtdien paredzētās sarunas ir pirmās, kopš ASV un Ķīna sāka noteikt tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā. Laikraksts «Wall Street Journal» ziņoja, ka šo sarunu mērķis ir mazināt strīdu, lai ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins varētu novembrī sarīkot samitu.

Sarunas paredzēts rīkot, pat neraugoties uz to, ka Trampa administrācija turpina ieviest papildu tarifus. Ir gaidāms, ka ceturtdien stāsies spēkā jauni tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru vērtībā.