Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Biroju nomas komplekss "Elemental Business Centre" parakstījis biroja nomas līgumu ar farmācijas kompāniju "Novartis Baltics".

Līgums paredz, ka "Novartis Baltics" nomās 335 m2 lielas biroja telpas "Elemental Blue" ēkas 3. stāvā. Biroju plānots atvērt jau šovasar.

Farmācijas kompānija "Novartis Baltics" savu darbību Latvijā uzsāka 1997.gadā un ir filiāle Šveicē bāzētajam "Novartis AG" - vienam no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem pasaulē.

Liene Siliņa, SIA "Novartis Baltics" valdes locekle, norāda, ka lēmumā pārcelt biroju uz "Elemental Business Centre" būtiska loma bijusi telpu plašumam un energoefektivitātei.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā izteikti redzams, ka nomnieki pastiprinātu uzmanību pievērš biroju telpu energoefektivitātei.

Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Diskusija ar nekustamo īpašumu un viesmīlības sektora uzņēmējiem - stāsts par BURZMA tapšanu un Vecrīgas atdzīvināšanu.

Pirmais “foodhall” koncepts Rīgā, garšu un notikumu telpa, kas atrodas "Galerija Centrs" 4. stāvā, tapusi sadarbojoties nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un konsultāciju uzņēmumam "CBRE Baltics" un "Kirson Design Group".

BURZMĀ vienuviet pulcēti 11 dažādu ēdinātāju koncepti ar bāru "Holy Sip", kas viesus gaida unikālā vidē ar vienotu interjera dizainu un viesmīlības konceptu.

Diskusijas dalībnieki:

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās biznesa attīstīšanai atbilstošas platības nav pieejamas vispār.

Šo problēmu var risināt divējādi - pielāgojot konceptus atbilstoši situācijai reģionos vai arī piesaistot attīstītāju vai būvnieku, kas uzbūvēs telpas atbilstoši nomnieka vai gala lietotāja interesēm - tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe, piebilstot, ka otrs scenārijs gan izmaksās krietni vairāk. Tāpat jāņem vērā, ka tas prasīs ne tikai lielas sākotnējās investīcijas, bet arī ilgtermiņa attiecības ar telpu īpašnieku, atzīmē V.Vigupe.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Reģioni ir interesanti

Iespējas atrast piemērotas telpas reģionos ir ļoti atkarīgas no konkrētās tirdzniecības ķēdes zīmola koncepcijas, domā V.Vigupe. “Lielu lomu spēlē tas, kā koncepcija tiek piemērota konkrētajam reģionam. Ja tirgotājs ir gatavs pielāgoties, iespējas vienmēr var atrast, it īpaši gadījumos, kad lēmumu pieņemšana ir elastīga. Citādi tas ir lielo grupu ietvaros, kad visās pilsētās koncepcija ir vienāda, neatkarīgi no reģiona, jo tas var radīt sarežģījumus gan platību, gan nepieciešamo investīciju ziņā. Jāsaka, ka kopumā reģioni mazumtirgotājiem ir interesanti, tomēr, lai attīstītos šajā virzienā, ir jābūt ļoti labi izstrādātai stratēģijai, kā arī rūpīgi pielāgotiem mazākiem konceptiem un sortimentam,” atzīmē V.Vigupe.

Viņa stāsta, ka lielākās tirdzniecības ķēdes, kas šobrīd ir atvērušas savus veikalus reģionos, ir Pepco, 4F, Sportland un New Yorker. “Paplašināšanās reģionos galvenokārt atkarīga no nepieciešamās telpu platības, kā arī no tā, cik lielu fiksētu nomas maksu ir gatavi maksāt tirdzniecības pārstāvji kā nomnieki, tajā skaitā nomas maksā ieskaitot arī veiktās investīcijas telpu izbūvei, ja darbus veic īpašnieks. Jāatzīmē, ka pašlaik attīstības iespējas reģionos meklē arī vairākas lielākas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ķēdes. Viena no tām ir veikals DEPO, kurš plāno attīstīt un atvērt jaunu veikalu Rēzeknē. Tāpat lēmumu paplašināties varētu pieņemt arī tirdzniecības centrs Valleta, kas atrodas Valmierā,” teic CBRE Baltics pārstāve.

Izaicinājumu netrūkst

Attīstīt savu biznesu reģionos tuvāko gadu laikā plāno arī LPP Latvia, kas pārvalda Reserved, House, Cropp, Mohito un Sinsay zīmolu veikalus Latvijā. Uzņēmuma nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars skaidro, ka šobrīd Latvia ir 20 veikali, kas vēsturiski koncentrēti Rīgas pilsētā - tirdzniecības centros un Vecrīgā.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Komercīpašumu nozares ekspertu diskusija "Investīciju fondi, vide, problēmas un risinājumi komercīpašumu segmentā Latvijā”.

CBRE Baltics un Dienas Bizness kopīgi organizētā video diskusija, kurā nozares pārstāvji dalās viedokļos un skatījumā par investīciju fondiem, to stratēģiju un pieredzi, par esošo finanšu tirgus situāciju un risinājumiem, par Rīgas teritorijas plānojumu no investoru skatu punkta.

Nekustamā īpašuma tirgū notiek būtiskas pārmaiņas, ko ietekmē būvniecības izmaksu kāpums, ekonomikas satricinājumi, reģionālie ģeopolitiskie riski u.c. Liela nozīme komerciālā nekustamā īpašuma perspektīvas veidošanā ir arī finansējuma pieejamībai un izmaksām. Globālā pandēmija ir papildus paātrinājusi izmaiņas patērētāju uzvedībā, kas ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu.

A klases biroju ēkās, kas saņēmušas BREEAM vai LEED sertifikātus, nomas maksas ir vidēji par 3 līdz 5% augstākas, nekā biroju namos, kas nav sertificēti, liecina Colliers dati.

Šobrīd Baltijā sertificēti 42% jeb 1 154 000 kvadrātmetru (m2) no kopējās pieejamās biroju platības, bet Viļņā šis rādītājs sasniedz pat 56%. Tirgus eksperti atzīmē, ka nomniekiem, sevišķi starptautiskiem uzņēmumiem, mūsdienās ir augstas prasības attiecībā pret energoefektivitāti - nekustamā tirgus spēlētāji šo situāciju ļoti labi apzinās un nevēlas ierobežot sevi nomnieku izvēlē, līdz ar to pēdējo gadu laikā lielākā daļa no jauna būvēto ēku ir paredzētas sertificēšanai.

Biroji kļūst zaļāki

Pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2), liecina CBRE dati. Sevišķi aktīvi biroju ēku būvniecībā bijuši tieši pēdējie divi, trīs gadi. Lielākais šajā laika posmā realizētais projekts Rīgā ir bijis Zunda Towers, Pārdaugavā, kas ekspluatācijā nodots 2020.gada janvārī. Otrajā vietā ierindojas biroju ēku projekts Novira Plaza, bet trešajā - Hanner attīstītais komplekss Jaunā Teika III.

Rīgas biroju komplekss “Verde” turpina izvērst savu nomnieku klāstu, šī gada martā noslēdzot jaunu ilgtermiņa līgumu ar pasaulē vadošo apdrošināšanas un risku vadības brokeri “Marsh”.

Darījums paredz uz “Verde” pirmās jeb A ēkas 3. stāvu pārcelt šobrīd Rīgā esošo “Marsh” Latvijas filiāli.

Jaunajā “Marsh” birojā ar platību 250 m2 plānots izvietot līdz 18 darba vietām, tādā veidā paredzot uzņēmuma nākotnes attīstību, tostarp jaunu darbinieku piesaisti. Šobrīd, sadarbībā ar “Interior design studio DVI”, jau notiek darbs pie biroja interjera dizaina izstrādes. Tuvākajā laikā tiks uzsākti būvdarbi, lai jau vasaras noslēgumā “Marsh” varētu veiksmīgi pārcelties uz jaunajām telpām.

“No mūsu uzņēmuma puses ir bijuši vairāki iemesli, kāpēc nolēmām pārcelties tieši uz biroju kompleksu “Verde”. Bet ir divi svarīgākie. Pirmkārt, vēlamies nodrošināt mūsu darbiniekiem mūsdienīgu un ērtu darba vidi. Otrkārt, birojs ilgtspējīgā celtnē ir apliecinājums “Marsh” stratēģijai ilgtspējas un zaļā kursa kontekstā,” uzsver Zintis Gaspažiņš, “Marsh” vadītājs Latvijā.

Investējot divus miljonus eiro, tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" taps jauna koncepta vieta - garšu un notikumu telpa, informē "Galerija Centra" vadītāja Sanita Krīgere.

Jaunā koncepta vieta darbu sāks 2023.gada sākumā.

Kā norāda centrā, projektu īsteno nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund", savukārt konceptu izstrādā un pārvalda nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un konsultāciju uzņēmums "CBRE Baltics".

"Garšu un notikumu telpa vienuviet pulcēs vairāk nekā 10 autentiskas un mūsdienīgas Latvijas kafejnīcas, restorānus un bārus, kas viesus gaidīs vidē ar vienotu interjera dizaina un viesmīlības konceptu. Tās platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, un tā atradīsies tirdzniecības centra 4. stāvā," atzīmē Krīgere.

Projekta interjera konceptu un zīmolu radījis uzņēmums SIA "Kirson Design Group", komandā apvienojot bāru un restorānu konsultantus, viesmīlības ekspertus un dizainerus.

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs februārī atklās garšu un notikumu telpu Burzma, kur vienuviet atradīsies 11 kafejnīcas, restorāni un bārs.

Investīcijas jaunās koncepta vietas izveidē ir divi miljoni eiro.

“Šīs garšu un notikumu telpas izveide nav nejauša. Mēs vēlējāmies radīt telpu, kas apvienos visu ko vēlas mūsdienu gardēži – izcilu lokāciju, plašu ēdienu un dzērienu izvēli, kā arī Instagram cienīgu interjeru. Burzma ar baudāmu atmosfēru, neatkarīgi no tā, vai plānotas ātras pusdienas vai nesteidzīgas vakariņas draugu kompānijā,” norāda Arvis Zēmanis, Burzma zīmola līdzautors.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetru platībā Burzmas apmeklētājiem būs pieejama divas zonas – Grab&Go un Rest&Taste. Tajās būs iespējams baudīt Meksikas virtuvi no L-Taco, Gruzīnu virtuvi no Chacapuri un Āzijas virtuvi no Ginger. Papildu tam, bistro maltītes nodrošinās Boom Cafe, malkas krāsnī ceptas picas gatavos Vīnkalni, pelmeņus un pankūkas būs iespējams iegādāties no Zeest, par suši rūpēsies Der Bruder, savukārt Holy Sip piedāvās kokteiļus un uzkodas.

Tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" nākamnedēļ, 27.februārī, atvērs garšu un notikumu telpu "Burzma", informē tirdzniecības centra vadītāja Sanita Krīgere.

"Garšu un notikumu telpa vienuviet pulcēs vairāk nekā desmit autentiskas un mūsdienīgas Latvijas kafejnīcas, restorānus un bārus, kas viesus gaidīs vidē ar vienotu interjera dizaina un viesmīlības konceptu. Tās platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetru," atzīmē Krīgere. Viņa arī informē, ka garšu un notikumu telpa "Burzma" atradīsies tirdzniecības centra ceturtajā stāvā.

Atklāšanas pasākums notiks plkst.17.

Garšu un notikumu telpas atklāšanas dienā par atmosfēru rūpēsies Burzma zīmola līdzautors Arvis Zēmanis, kas apmeklētājiem būs sarūpējis vairākas aktivitātes un pārsteigumus. Pasākuma laikā apmeklētājus pārsteigs grupa Citi Zēni, savukārt pasākuma norises laikā par muzikālo pavadījumu rūpēsies DJ Aspirins, DJ Linda Samsonova un perkusiju pavēlnieks Oskars Deko.

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs apmeklētājiem durvis vērusi Burzma – garšu un notikumu telpa, kas vienuviet pulcē vairāk nekā 10 kafejnīcas, restorānus un bāru, kas viesus gaida unikālā vidē ar vienotu interjera dizainu un viesmīlības konceptu.

Burzmas izveidē investēti divi miljoni eiro.

Burzma zīmola līdzautors Arvis Zēmanis stāsta, ka šī garšu un notikumu telpa tika radīta ar izteiktu komūnas un piederības sajūtu mūsdienīgiem gardēžiem.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetru platībā tirdzniecības centra 4. stāvā pieejamas divas zonas – Grab&Go un Rest&Taste. Tajās iespējams baudīt Meksikas virtuvi no L-Taco, Gruzīnu virtuvi no Hačapuri un Āzijas virtuzvi no Ginger. Papildu tam, bistro maltītes nodrošinās Boom Cafe, malkas krāsnī ceptas picas gatavos Vīnkalni, pelmeņus un pankūkas būs iespējams iegādāties no Zeest, par suši rūpēsies DERBRUDER, savukārt Holy Sip piedāvās kokteiļus un uzkodas.

“Galerija Centrs” paziņo par jaunu enkurnomnieku – jau 2023. gada nogalē tirdzniecības centrā tiks atvērts pirmais zviedru modes un dzīvesstila zīmola ARKET veikals Latvijā.

ARKET jaunajā veikalā pircējiem būs pieejamas mūsdienīgas modes apģērbu un aksesuāru kolekcijas vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī preces modernai mājas iekārtošanai. ARKET koncepts paredzēs arī veģetāro kafejnīcu ar āra terasi.

ARKET ir Zviedrijā (Stokholmā) 2017. gadā radīts un lielu atsaucību ieguvis zīmols, kas sniedz iedvesmu skaistākai ikdienas dzīvei. Zīmola dizaina filozofija sakņojas 20. gadsimta skandināvu modernisma kustībā, kuras mērķis ir savienot mākslas, amatniecības un funkcionālo formu pasauli un reizē radīt plaši pieejamas modes preces. Visi produkti un preces ir izstrādāti, domājot par ilgtspējību.

"Mēs ticam, ka nekustamo īpašumu vērtība galvaspilsētas centrā tikai pieaugs. Reģiona ekonomiskā attīstība un pilsētu attīstības piedāvātās iespējas liecina, ka šo aktīvu izaugsme nākotnē būs ievērojami straujāka nekā to varam plānot citiem mūsu aktīviem. Mēs turpinām īstenot “Baltic Horizon Fund” ieguldījumu stratēģiju un izmantojam fonda centrālajās lokācijās esošo unikālo nekustamo īpašumu potenciālu. Pēdējos gados, tostarp "Galerijā Centrs", Rīgā īstenotās pārmaiņas mūsu attīstības stratēģijas ietvaros nodrošina šo aktīvu un fonda ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Kā liels institucionālais ieguldītājs ar gadu desmitiem ilgu pieredzi Baltijas valstīs, mēs turpināsim investēt "Galerijā Centrs". Lielie publiskās infrastruktūras projekti pilnībā izmainīs Rīgas centru. Mēs būsim liecinieki tradicionālā pilsētas iepirkšanās centra pārtapšanai par - uz pieredzi balstītu Dzīvo Strādā Izklaidējies vides centru gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem," komentēja Tarmo Karotams, “Baltic Horizon Fund” fonda pārvaldnieks.

Par iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Alfa” jauno vadītāju iecelta Sanita Krīgere, kurai ir 20 gadu pieredze mazumtirdzniecībā un nekustamo īpašumu pārvaldībā.

“Mēs uzskatām, ka iepirkšanās centra vadītājam ir jābūt drosmīgam pieņemt izaicinājumus, ar plašu redzesloku un jāspēj mainīties līdzi laikam, lai apmierinātu pircēju vēlmes un vajadzības, kā arī palīdzētu noturēt centra konkurētspēju. Iepirkšanās centrs “AKROPOLE Alfa” ir daudzpusīgs un uz attīstību vērsts objekts, kas prasa lielu profesionālo ieguldījumu. Tieši tādēļ esam patiesi priecīgi mūsu komandā uzņemt Sanitu – viņai ir bagātīga pieredze un pārliecinošs redzējums par nozares attīstību. Novēlam jaunajai vadītājai izdošanos un ar nepacietību gribam redzēt, kas “AKROPOLE Alfa” sagaida nākotnē,” pauž “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.