#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Lai Dzintaru koncertzāli padarītu pievilcīgāku lielu starptautisku pasākumu rīkošanai, Jūrmalas dome domā arī par atklātās zāles rekonstrukciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām gan tā ir tikai iecere, jo finansējuma nav. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzskata, ka finansiāli būtu jāiesaistās valstij. Rekonstruētās slēgtās zāles izmaksas – nepilnus 13 milj. eiro – sedza pašvaldība. Dzintaru koncertzāle ir vienīgā Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā. «Tā nav pat Latvijas, tas ir Baltijas mēroga projekts. Vai Rēzeknes koncertzāle ir uzcelta par pašvaldības naudu? Vai Cēsu koncertzāle uzcelta par pašvaldības naudu? Jelgavā Zemgales Olimpiskais centrs tapa par pašvaldības naudu? Jūrmalā visi objekti tiek būvēti par pašvaldības naudu, bet tas tā nevar turpināties, jo pilsēta nevar pavilkt šādus projektus,» pauž kūrortpilsētas vadītājs, atgādinot, ka iepriekšējā plānošanas periodā no ES fondiem Jūrmala nesaņēma neko.

Vērienīgie kultūras infrastruktūras objekti, kas pēdējos gados tapuši reģionos, rada ne vien iespēju baudīt augstvērtīgu mākslu ārpus Rīgas, bet papildina arī konferenču un semināru telpu tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šoruden durvis vērs daudzfunkcionālais centrs – koncertzāle Lielais dzintars Liepājā, un jau šobrīd ir vērojama kultūras pasākumu producentu, privāto un korporatīvo pasākumu organizatoru interese par telpu izmantošanu, norāda SIA Lielais Dzintars valdes locekle Baiba Bože. Tas atbilst koncertzāles stratēģiskajiem mērķiem, starp kuriem ir gan izaugsme kā Latvijas un Baltijas jūras reģiona kultūras centram, gan regulāru konferenču, semināru, forumu un lekciju nodrošinājums. Ēkā būs pieejamas piecas dažāda lieluma telpas, kā arī kafejnīca, restorāns, aprīkojums un personāls. Plašākā telpa – Lielā zāle – ir paredzēta 350 līdz 1010 skatītāju vietām. Tā ir pielāgojama gan koncertiem, teātra un dejas izrādēm, gan kongresu, konferenču, pieņemšanu organizēšanai un pat pasākumiem bez pastāvīgām sēdvietām. Mazāka mēroga semināriem, lekcijām, banketiem būs pieejama arī kamerzāle un eksperimentāla skatuve. Koncertzālē ir divas dažāda izmēra (vienas ietilpība ir līdz 450 cilvēkiem) publiskas telpas, kas paredzētas tiklab mākslas un kultūras norisēm, kā korporatīvu un privātu pasākumu organizēšanai.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Ar svinīgu ceremoniju un pirmo koncertu pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem 20.maijā tika atklāta 1936.gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, informē koncertzāles pārstāve Dace Ankipāne.

DB jau rakstīja, ka Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurācijas un rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas ir 12,9 miljoni eiro. Aizņēmumu Jūrmalas dome šim mērķim ņēmusi no 2012. līdz 2015. gadam, atmaksu plānojot laikā no 2015. līdz 2035. gadam, maksājumu sadalot pa gadiem.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Pirms gada atjaunota mazā zāle un jau tiek kalti plāni par brīvdabas koncertzāles infrastruktūras uzlabošanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Dzintaru koncertzāle pēdējo gadu vērienīgās investīcijas mērāmas 17 miljonu eiro apmērā, kas tika novirzītas Mazās zāles vēsturiskās ēkas renovācijai, restaurācijai un papildu arhitektūras formu izveidošanai, kas ir pusotras reizes lielāks apjoms nekā pati ēka. Ieguldījumus veica Jūrmalas pašvaldība, un nedz valsts, nedz Eiropas fondu nauda šim projektam netika piesaistīta. «Pēdējos piecus gadus Mazā zāle stāvēja dīkstāvē, un tur koncerti nenotika. Tur nebija ne apkures, ne tualešu. Turklāt mitrumu, kas sakrājās ziemas mēnešos, vasarā nebija iespējams izvēdināt. Zāle tika izmantota kā mākslinieku ģērbtuve,» stāsta Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.

Lai gan Baibai Bartkevičai ir veiksmīga karjera Rietumeiropā, viņa ir atgriezusies dzimtajā Liepājā kā koncertzāles mākslinieciskā vadītāja

Kopš šā gada augusta Baibas pienākums ir plānot daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars māksliniecisko programmu, īstenot jaunus projektus, kā arī attīstīt sadarbību ar nozares profesionāļiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. «Ir milzīgs gandarījums pēc 20 gadiem pasaulē savu pieredzi, kompetenci un zināšanas likt lietā savas pilsētas, savas valsts labā. Un es to redzu arī kā iespēju augt pašai. Vēlos pasauli atvest uz Liepāju un Lielo dzintaru ielikt pasaules kartē,» nedaudz patētiskos vārdus B. Bartkeviča pasaka ar tādu noteiktību, kāda piemīt cilvēkiem ar skaidru vīziju mērķu sasniegšanai.

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].

Sauļošanās un peldes Majoros, Dzintaros vai Dubultos, pastaiga pa Jomas ielu, koncerta apmeklējums Dzintaru koncertzālē, nesteidzīgas maltītes kādā no Jomas ielas restorāniem vai Dzintaru mežaparka apmeklējums kopā ar bērniem. Šīs ir tradicionālās vietas un aktivitātes, ko iecienījuši kūrortpilsētas viesi. Tomēr Jūrmala nav tikai Dzintari, Majori vai Dubulti - pilsētā ir vēl 20 apkaimes kopumā 100 kvadrātkilometru platībā ar saviem stāstiem, vēsturi un īpašām vietām. Jūrmalas pilsētas dome apkopojusi septiņas kūrortpilsētas vietas, kuras pilsētas viesu acis skata retāk.

Kuras tās ir, skatieties raksta galerijā!

Sākoties saulainām brīvdienām, kad daudzus vilina atpūta pludmalēs, Jūrmalas pilsētas pašvaldība vērš uzmanību, ka nokļūšana Jūrmalā ar automašīnu būs lēna.

Uz Jūrmalas šosejas notiek remontdarbi. Brīvdienās Jūrmalā norisinās divi vērienīgi pasākumi: Majoros notiek Pasaules kausa posms pludmales volejbolā, savukārt Dzintaru koncertzālē – ar pieciem koncertiem turpinās klasiskās mūzikas festivāls «RĪGA JŪRMALA».

Lai paspētu uz pasākumiem laikā, apmeklētāji aicināti plānot ceļā pavadīt vismaz stundu vairāk laika nekā ierasts un pēc iespējas izmantot vilcienu satiksmi. AS «Pasažieru vilciens» sestdien un svētdien ir norīkojis papildu vilcienus maršrutā Rīga-Dubulti-Rīga.

Tāpat pašvaldība vērš uzmanību, ka auto novietošana pilsētas centrālajā daļā var būt apgrūtināta, un aicina automašīnu novietošanu plānot tālāk no centrālajām pludmalēm.

Šovasar Baltijas muzikālās sezonas piedāvā skaistu notikumu – tenora Lorensa Braunlija un «zelta» soprāna Sāras Kobernas kopprojektu - 16. jūlijā Dzintaru koncertzālē belkanto zvaigžņu duets sniegs vienīgo koncertu Latvijā, informē pasākuma organizatori.

Izcilais tenors Lorenss Braunlijs tiek dēvēts par vienu no labākajiem mūsdienu belkanto meistariem. Savukārt Sāra Koberna ir savaldzinājusi klausītājus visā pasaulē ar savu precīzo tehniku, dzīvsudraba kustīgumu un brīnišķīgo kausēta zelta tembru, kas atklājas visos balss reģistros, kā raksta ārvalstu mūzikas izdevumi.

Fonda Baltijas muzikālās sezonas mākslinieciskais vadītājs Andrejs Žagars atzīmē, ka klasiskās mūzikas gardēžiem šis ir īpašs notikums, jo tā ir patiesa bauda klausīties šāda līmeņa zvaigžņu duetu.

Lorenss Braunlijs pasaules līmeņa atpazīstamību guva ar Almavivas lomu Rosīni operā Seviļas bārddzinis ar kuru 2007.gadā debitēja uz Ņujorkas Metropolitēna operas skatuves. Izrādījās, ka dziedātāja lieliskā balss un ekspresija ir ideāli piemērota Rosīni un Doniceti radītajām operām, viņš regulāri piedalās to iestudējumos Milānas La Scala, Vīnes Valsts operā, Parīzes operā, sadarbojas ar Berlīnes filharmoniķiem, Filadelfijas, Čikāgas un Ņujorkas simfoniskajiem orķestriem. Viens no jaunākajiem Braunlija mūzikas diskiem Virtuoso Rossini Arias ir nominēts Grammy balvai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par SIA «SUGAR MEDIA» īstenoto negodīgo komercpraksi, piemērojot tai soda naudu 18 700 eiro apmērā un uzliekot tiesisko pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.

Laika posmā no 2017.gada jūlija līdz 2017.gada oktobrim Eiropas patērētāju informēšanas centrā un PTAC no patērētājiem tika saņemtas 15 sūdzības par uzņēmuma organizēto divu dienu festivālu «RetroBeachFest2017» Lietuvas pilsētā Zarasai un Egor Kreed koncertu Dzintaru koncertzālē Jūrmalā.

PTAC konstatēja, ka tās organizētajā festivālā «RetroBeachFest2017» neuzstājās pasākuma programmā norādītie izpildītāji, kā arī uzņēmums, reaģējot uz patērētāju sūdzībām, nav samazinājis pakalpojuma cenu vai atmaksājis naudu par festivāla biļetēm. Līdz ar to PTAC secina, ka tas ne vien nav nodrošinājis pakalpojuma sniegšanu atbilstoši līguma noteikumiem, bet arī maldinājis patērētājus, sniedzot nepatiesu informāciju par izpildītājiem, kas uzstāsies festivālā «RetroBeachFest2017».

Jūrmalas dome lēmusi piešķirt 150 tūkst. eiro SIA Paraton Entertainment festivāla Wizard Trophy rīkošanai

Paredzēts, ka festivālā, kas notiks Jūrmalā no 31. jūlija līdz 2. augustam, uzstāsies labākie iluzionisti no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas, Izraēlas, Korejas, Japānas, Armēnijas un citām valstīm. Festivāla programma ietver arī ielu karnevālu dienas laikā un nakts ballītes. 2. augustā paredzēts noslēguma koncerts, kurā visi festivāla dalībnieki demonstrēs sava repertuāra jaunākos priekšnesumus. Vakara noslēgumā notiks svinīgā galvenās balvas – Wizard Trophy zelta kuba – pasniegšanas ceremonija, kuru pasniegs tādi nopelniem bagāti ilūzijas maģistri kā Uri Gellers, Čārlijs Frejs, Kevins Džeims, Valters Rolfo un citi.

Ivars Saide 20 savas dzīves gadus ir strādājis šovbiznesa industrijā - bijis gan gaismotājs, gan dīdžejs, bet ar laiku sapratis, ka vēlas būt uzņēmējs un šobrīd veiksmīgi Balvos vada SIA Čivix, kas izstrādā, realizē un gaismo dažādus projektus.

Strādāt viņš sācis jau 14 gadu vecumā kā dīdžejs, paralēli mācoties un apgūstot skatuves tehniku. «Tas ir vairāku dzīves sakritību un mērķu kopums. Mana ikdiena jau no mazotnes ir bijusi ļoti dinamiska, jo pa dienu biju skolā, bet vakarā - darbā. Tas bija traks laiks,» atceras I. Saide.

Biznesa portāls db.lv pie uzņēmēja viesojās Latgales brauciena laikā, jo viņu kā vienu no aktīvākajiem vietējiem uzņēmējiem ieteica Balvu novada pašvaldībā.

Lai pasākuma pēcgarša būtu feina, viss ir jāizdara nevainojami un jaudīgi

Pats savu uzņēmumu - SIA Čivix - I. Saide dibinājis pirms pieciem gadiem. «Izlēmu dibināt uzņēmumu, kur es varu attīstīt savas idejas un gūt vēl nebijušu pieredzi,» stāsta I. Saide. Viņš lepojas, ka Balvu uzņēmums darbojas plašā mērogā. Tā, piemēram, tas gaismojis tādus pasākumus kā TV3 Jubilejas koncerts Dzintaru koncertzālē, Guntara Rača un grupas Saldās Sejas koncerts Jaunpiebalgā, Latvijas dziedošo aktieru salidojums Ikšķilē un citus. Uzņēmumam aktīvākais laiks ir vasaras sezona, kad komandai vajadzīgi papildspēki.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Gada sākumā spēkā stājās Zemes pārvaldības likums, un lielākā daļa pludmaļu pārgāja vietvaru valdījumā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas paspārnē palikušas vien dabas un nacionālo parku dabas liegumos, kā arī ainavu aizsardzības zonās esošās pludmales. Tas nozīmē, ka tagad piejūras liedagi ir attiecīgo pašvaldību saimnieciskuma spoguļotāji, un kārtība tām jānodrošina par saviem līdzekļiem, jo valdība neatbalstīja valsts budžeta naudas piešķiršanu šim mērķim, pirmdien raksta laikraksts Diena.

VARAM gan atzīmē, ka papildu ienākumus apsaimniekošanas vajadzībām pašvaldības var gūt, iznomājot pludmales vasaras kafejnīcām.

Varētu šķist, ka bagātākās piejūras pašvaldības, kuru pludmalēs ir liels tirdzniecības nojumju un arī atpūtnieku blīvums, vairāk gādā par komfortu pludmalēs. Dienas izpēte liecina par pretējo – piemēram, kūrortpilsētā Jūrmalā jau gadiem nav pieejamas bezmaksas labierīcības. Pašvaldībā skaidro, ka visās 11 oficiālajās jūras krasta peldvietās izvietots kopumā 17 maksas sabiedrisko tualešu, un katrā no šīm konteinera tipa nojumēm atrodas darbinieks, kas «ķemertiņus» uztur kārtībā, vienlaikus pasargājot tos no vandāļiem, tomēr galvenais pienākums ir maksas – 0,25 eiro – iekasēšana. No tās atbrīvoti pirmsskolas vecuma bērni un invalīdi. Tomēr, ilgāku laiku uzturoties pludmalē, redzams, ka maksas tualeti izkonkurē krūmiņi un daudzos gadījumos, iespējams, arī līcis.

Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē aizvadīts starptautiskais festivāls Wizard Trophy, kurā pulcējās 20 labākie iluzionisma, maģijas un burvju triku meistari no 20 valstīm.

Festivālā uzstājās labākie iluzionisti no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Austrijas, Spānijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas, Izraēlas, Korejas, Japānas, Armēnijas un citām valstīm. Kā pastāstīja festivāla akadēmiķis, iluzionists, mentālists un mistifikators Uri Gellers, festivāla dalībnieki tikuši rūpīgi izvēlēti un viņu atlase ilgusi vairākus mēnešus.

Trīs dienas pēc kārtas iluzionisti rādīja savu mākslu – gaisā lidoja priekšmeti un cilvēki, kastēs pazuda meitenes un no nekurienes uzradās baltie baloži.

Nelielu ieskatu iespējams gūt galerijā augstāk!