Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem.

Šā gada pirmajā pusgadā bedru remonta apjoms salīdzinājumā ar 2019.gada tādu pašu periodu ir samazinājies par 25% - šogad tas ir veikts vairāk nekā 199 tūkst. m² apjomā, savukārt 2019.gadā vairāk nekā 267 tūkst. m² apjomā.

Šā gada pirmajā pusgadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" bedru remontdarbos uz valsts autoceļiem ir ieguldījis vairāk nekā 4,2 milj. eiro, savukārt 2019.gada šajā pašā periodā vairāk nekā 5,9 milj. eiro.

"Bedru remontdarbu apjoms ik gadu samazinās, jo notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī vienkārtas virsmas apstrāde reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, kas uzlabo autoceļu seguma stāvokli," skaidro VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ir pabeidzis bedru masveida remontu uz asfalta seguma valsts autoceļiem. Saremontēto bedru apjoms ik gadu samazinās un šogad tas ir 237 236 kvadrātmetri.

Salīdzinot ar 2008. gadu, bedru apjoms kopumā ir sarucis divas reizes, apgalvo «Latvijas autoceļu uzturētājs». Saremontēto bedru apjoma samazinājums esot skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, kas uzlabojis melnā seguma autoceļu kvalitāti.

Saremontēto bedru apjoms 2008. gadā 685 581 kvadrātmetri, 2009. gadā 603 075 kvadrātmetri, 2010. gadā 489 389 kvadrātmetri, 2011. gadā 575 229 kvadrātmetri, 2014. gadā 478 274 kvadrātmetri, 2013. gadā 575 708 kvadrātmetri, 2014. gadā 444 242 kvadrātmetri, 2015. gadā 411 787 kvadrātmetri, 2016. gadā 368 896 kvadrātmetri un 2017. gadā 336 127 kvadrātmetru platībā.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir pabeidzis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Šogad saremontēto bedru apjoms ir vairāk nekā 350 000 m2 platībā. Saremontēto bedru platību pārvēršot kilometros vienlaidus ir salaboti aptuveni 60 km, informē LAU pārstāve Sigita Audere.

Bedru apjoms ir līdzīgs kā pērn, proti, 2014.gada pirmajā pusgadā bedres tika saremontētas gandrīz 360 000 m2 platībā.

Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Jāņem vērā, ka bedru veidošanās ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, ceļa seguma vecuma, satiksmes intensitātes, laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma.

Bedru labošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību visā valsts teritorijā. Līdz ar to nebūtu nebūtu pareizi bedru labošanas vietā ik gadu atjaunot konkrētu ceļa posmu 60 km apmērā. Šāda rīcība tikai veicinātu straujāku valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanos un neatbilstošus braukšanas apstākļus autovadītājiem.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Sākoties siltākiem laikapstākļiem, autobraucējiem arvien nopietnāk jāsāk pievērst uzmanību nepatīkamajām pavasara vēstnesēm – bedrēm uz ceļa, un pēdējā laikā aug atlīdzību pieteikumi šajā segmentā, AAS Balta pārstāvji.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo divu mēnešu datiem, šogad situācija uz ceļiem gan ir nedaudz uzlabojusies, jo bijis mazāk atkušņu nekā pirms gada. Pagājušogad kopumā bijis aptuveni 400 bedru izraisītu negadījumu, kā arī statistika liecina, ka visvairāk negadījumu notiek tieši uz Vidzemes ceļiem.

Ar katru nedēļu apdrošināšanas sabiedrība Balta saņem arvien vairāk atlīdzību pieteikumu par bedru izraisītiem transportlīdzekļa bojājumiem. Lai gan šā gada statistika uz Latvijas ceļiem ir daudz iepriecinošāka, nekā tas bijis pērn, kad pirmo divu mēnešu laikā jau vien bija notikuši vairāk nekā 100 bedru izraisītu negadījumu, arī šogad bīstamas bedres apdraud automašīnu drošību. Līdz šim divu mēnešu laikā ir saņemts aptuveni 40 atlīdzību pieteikumu bojātu ceļu segumu dēļ. Iesniegumi galvenokārt bijuši no Rīgas.

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Kūstot sniegam, pieaug bedru skaits, līdz ar to arī apdrošinātāji saņem aizvien vairāk atlīdzību prasību par bedrēs iebraukušām automašīnām nodarītiem zaudējumiem.

If Apdrošināšana KASKO klientiem sedz zaudējumus, kas radušies slikta ceļu stāvokļa dēļ, stāsta If Apdrošināšana Latvijas Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa, piebilstot, ka polises segumā ir iekļauta iebraukšana bedrē un riepu bojāšana. Visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē klientiem tiek bojātas divas riepas un diski. Atkarībā no laika apstākļiem šādu atlīdzību skaits ir atšķirīgs – jo biežāk stipra sala periodi mijas ar atkušņiem, jo lielāks pieteikumu skaits, stāsta kompānijas pārstāve. Tā decembra otrajā pusē krasu laika apstākļu maiņas dēļ kompānija saņēmusi deviņus pieteikumus, kas saistīti ar nekvalitatīvu ceļa segumu. Savukārt gadu iepriekš decembrī netika saņemts neviens pieteikums, kad auto būtu sabojāts, iebraucot bedrē.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Šogad saremontēto bedru apjoms ir vairāk nekā 302 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

A un B uzturēšanas klases autoceļiem bedru masveida remontdarbi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tika pabeigti jau iepriekš, bet C un D uzturēšanas klases autoceļiem darbi paveikti līdz 1. jūlijam. Lielākais remontdarbu apjoms 107 tūkstošu m2 platībā veikts uz A uzturēšanas klases autoceļiem, uz B uzturēšanas klases – vairāk nekā 95 tūkstošu m2 platībā, bet uz C un D klases ceļiem bedres saremontētas 100 tūkstošu m2 platībā.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vienlaicīgi visā Latvijas teritorijā veic bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem, informē LAU.

Bedru labošana tiek veikta prioritārā secībā - vispirms bedres tiek labotas uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionāliem autoceļiem. Plānots, ka bedru labošanas darbos tiks iesaistītas 100 remontbrigādes.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem autoceļu melno segumu bojājumi uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāsaremontē līdz 1.jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju - valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Brauktuvju remonti Rīgā notiek lēnāk, nekā veidojas bedres, atbildīgais departaments vienīgi iesaka uzmanīties, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Ņemot vērā to, ka kopējā Rīgas pilsētas pašvaldības ielu tīkla platība ir 9,8 miljoni kvadrātmetru, bedru veidošanās norit straujāk, nekā iespējams nodrošināt ielu apsekošanu un bedru remontu. Tāpēc lūdzam autovadītājus šajā laikā ievērot drošu distanci un noteiktos atļautā braukšanas ātruma ierobežojumus, kā arī būt ļoti uzmanīgiem uz ceļa, lai vajadzības gadījumā spētu izvairīties vai nobremzēt pirms bedres,» klāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere. Cik daudz tad bedru Rīgā patlaban fiksēts un cik salabots, atbildīgā departamenta pārstāve Dienai nespēj atbildēt, jo šādas informācijas neesot.

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Beidzoties autoceļu ziemas uzturēšanas sezonai, kas šogad laika apstākļu dēļ tika pagarināta, būtiski mainīsies ceļu darbu specifika - lielāka uzmanība vispirms tiks pievērsta ceļu seguma defektu remontam, satiksmes organizācijas līdzekļu atjaunošanai, kā arī ceļa joslas sakopšanai.

Kā informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC), iestājoties laika apstākļiem, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra nebūs zemāka par plus pieciem grādiem pēc Celsija, tiks sākti intensīvi asfaltētā seguma bedrīšu remonta darbi. Grants ceļu līdzināšana tiks veikta, tiklīdz ceļa virsma būs pilnībā atkususi un apžuvusi.

Plānots galvenos ceļus saremontēt līdz 18.maijam.

LVC skaidro, ka pavasarī, grunts pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja būtiski samazinās. Lai pasargātu ceļus no priekšlaicīgās sagraušanas šķīdoņa laikā, sākot no aprīļa vidus, uz daudziem valsts vietējās un dažiem reģionālās nozīmes autoceļiem tiek noteikti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam.

Šī gada pirmajā pusgadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veicis 35 miljonu eiro apmērā, t.sk. ziemas dienesta darbi.

Apjomīgākie valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi vasaras sezonā ir grants autoceļu iesēdumu un bedru remonts 3,2 milj. eiro apmērā, asfalta seguma bedru remonts 3,2 miljoni eiro un selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde asfalta seguma autoceļiem divu miljonu eiro apmērā.

Kopumā valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbos ieguldīti 11,4 milj. eiro. Satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu veikti bedru remontdarbi vairāk nekā 149 900 m2 apjomā. Uzlabojot reģionālo un vietējo valsts autoceļu ar asfalta segumu kalpošanas laiku un braukšanas apstākļus autovadītājiem, veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde vairāk nekā 100 km garumā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, grants autoceļiem iesēdumu un bedru remonts veikts turpat 92 000 m3 apmērā, greiderēšana veikta vairāk nekā 40 800 km garumā.

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, negadījumu kuros automašīnas cietušas iebraucot bedrēs, bijis par 89% vairāk, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Apdrošinātājs norāda, ka ievērojamā skaitā nekvalitatīva ceļu seguma izraisītie bojājumi pieteikti arī maijā un jūnijā, kas liek domāt, ka bīstamas bedres uz Latvijas ceļiem vairs nav tikai ikgadējs pavasara fenomens.

Salīdzinot ar 2012. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad attiecīgajā periodā Balta reģistrējusi 264 negadījumus (pērn 140), kad iebraukšana bedrē radījusi zaudējumus automašīnai. Lielākā bedru nelaimes gadījumu intensitāte bijusi februārī, kad saņemti 69 atlīdzību pieteikumi. Tāpat liels negadījumu skaits (65 negadījumi) reģistrēts aprīlī.

«Lai arī bedres un to radītos bojājumus auto parasti saistām ar pavasari, šogad maijā un jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, varēja novērot atlīdzību skaita pieaugumu. Ja pērn attiecīgajā laika periodā reģistrējām 44 gadījumus, tad šogad tie bija jau 69 gadījumi. Šī tendence, kuru pēdējos gados novērojam aizvien izteiktāk, visticamāk, ir saistīta ar Latvijas ceļu kritisko stāvokli, par ko īpaši aktīvi šogad runā gan paši autovadītāji, gan valdība, gan ceļu remontētāji un būvētāji, tāpēc ceram, ka ar laiku šī situācija uzlabosies,» atzina Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 43,8 miljonu eiro apmērā, informē LAU.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 298 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 68 800 km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota vairāk nekā 5000 kubikmetru apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 120 tūkstošu kubikmetru apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā vairāk nekā 18,5 miljoni eiro, kurā ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem, atputekļošana, savukārt autoceļu kopšanā teju 5,7 miljoni eiro – tajos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c., satiksmes organizēšanā vairāk nekā 1,1 miljons eiro, caurteku nomaiņā vai tīrīšanā ieguldīti vairāk nekā 651 tūkstoši eiro.

Šīs ziemas trijos mēnešos - novembrī, decembrī, janvārī - saremontēti ap 8500 kvadrātmetri bedru, informēja Latvijas Valsts ceļi.

Vienlaikus vislielākais darbu apjoms attiecoties uz pavasara un vasaras mēnešiem, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts. Kā skaidro uzņēmumā, to iespējams uzsākt, kad diennakts gaisa temperatūra nenoslīd zem plus 5 grādiem pēc Celsija, kas ļauj nodrošināt remontā izmantojamo materiālu noturību, un parasti šādi apstākļi iestājas aprīļa mēnesī.

Tiek prognozēts, ka bedrīšu remonta apjoms šogad būs līdzīgs kā iepriekšējos gados. Vidēji gadā tiek saremontēti 550 - 600 tūkstoši kvadrātmetri bedru. Arī šim mērķim paredzētais finansējums būs līdzīgs kā iepriekš - ap 10 miljoniem eiro gadā.

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.