Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.
Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrakstu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.
Arī Novosibirskā esošā Naftas–gāzes ģeoloģijas un ģeofizikas institūta zinātnieki pēc Jamalas pussalas krātera apskates izsecinājuši, ka tā izveidē būtiska loma bijusi neparasti siltajiem laika apstākļiem. Taču arī viņi pagaidām nevar rast pilnīgu izskaidrojumu bedrēm. «Mēs veicām tomogrāfiskos, magnētiskos un radiācijas mērījumus, taču nekādas anomālijas nenovērojām,» sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru Itar-tass atzinis Krievijas zinātnieks Oļegs Kušnarenko, kurš Jamalas krāteri pētīja četras dienas, raksta Latvijas Avīze.
Pēc Novosibirskas zinātnieku pašreizējās versijas, klimata pārmaiņu izraisītā mūžīgā sasaluma kušanas gaitā pazemē izveidojušās metāna gāzes noplūdes, kas radījušas sprādzienu, pēc kura savukārt izveidojušās milzīgās bedres. Apskatot Jamalas pussalā esošo bedri, Krievijas zinātnieks Vladimirs Potapovs norādījis, ka «galvenais [sprādziena rašanās] elements bija gāzes hidrātu atbrīvošanās». «Acīmredzot gan pussalas dziļākajos slāņos vairāku simtu metru dziļumā, gan augšējos slāņos atrodas gāzes hidrāti,» spriedis Potapovs. Viņa kolēģis Igors Jeļcovs sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru Itar-tass savukārt skaidrojis, ka, gāzes hidrātiem sadaloties, zemes dzīlēs esošais metāna ledus pārvēršas gāzē, kas tagad lielos apjomos sācis noplūst. «Tas rada lavīnveidīgu sprādzienu, kas ir kaut kas līdzīgs kodolreakcijai,» skaidrojis Jeļcovs.
Šādi gāzes hidrāti tiek dēvēti arī par metāna burbuļiem. Iepriekš vairāku valstu zinātnieki izvirzījuši teoriju, ka metāna burbuļi ir arī Bermudu trijstūra mistikas izskaidrojums. Bermuda trijstūris ir vieta starp Bermudu salām, Floridu un Puertoriko, kur mistiskos apstākļos pazuduši gan kuģi, gan lidmašīnas.
#1/9
#2/9
#3/9
#4/9
#5/9
#6/9
#7/9
#8/9
