«Es redzu vienu nozari, kas Latvijā nepamatoti atstāta novārtā. Tā ir kurortoloģija,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Liepājas mērs Uldis Sesks.

«Kur, uzbūvējot vienu sanatoriju, apkārt rodas tūkstošiem darbvietu. Labs piemērs Lietuvā - Druskininki. Valsts atļāva ieguldīt piecdesmit procentus ES līdzfinansējuma sanatorijas celtniecībā,» viņš skaidrojis.

«Un tagad tur ir sanatorijas, kurās ārstējas ne tikai krievi vai baltkrievi, bet arī norvēģi. Un mums Liepājā ir viens 1500 metru urbums, no kura nāk termālais ūdens, un ūdenim ir tāds sāls un broma saturs kā Nāves jūrā Izraēlā. Ar ārstnieciskām īpašībām. Tagad skatāmies pēc investoriem, no kuriem daudzi saka, ja jums būtu 50% līdzfinansējuma kā Lietuvā, vienalga - valsts pašvaldības vai ES, tad mēs nāktu un investētu,» stāstījis Liepājas mērs.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Krievijas pilsoņu veiktās investīcijas nekustamo īpašumu jomā Latvijā jau ir sasniegušas augstāko punktu un ir nostabilizējušās, uzskata Krievijas nekustamā īpašuma nozares profesionāļi.

Ārvalstu pilsoņi joprojām aktīvi interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un viens no veicinošajiem faktoriem ir iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA). Saskaņā ar Latvijas ekspertu prognozēm šī gada beigās darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA Latvijā pārsniegs 3000 – vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā, norāda Baltic Sotheby’s International Realty pārstāvji.

Vienlaikus, ārvalstnieki joprojām Latviju uzskata par dzīvošanai piemērotāko Baltijas valsti, novērojuši nekustamo īpašumu uzņēmuma eksperti. Ārzemju pilsoņi norāda arī uz Latvijas imigrācijas programmas priekšrocībām, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Tāpat kā Latvijas «pluss» tika minēts arī Jūrmalas klimats. «Trešdaļu jeb 32% pieteikumu iesnieguši klienti, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu par cenu virs 200 – 350 tūkstošiem eiro lielākoties Rīgā un Jūrmalā,» norāda uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Varētu šķist, ka beidzot ir atrasts risinājums daudzus gadus ilgušajām superproblēmām saistībā ar Ķemeru sanatoriju, ko savulaik bija privatizējusi arābu investoriem piederoša kompānija Ominasis. Proti, kreditori ir piekrituši, ka par 4,6 miljoniem latu šo objektu savā īpašumā, nerīkojot nekādas izsoles, iegādājas Jūrmalas pašvaldība.

Šajā kontekstā pat ļoti labi var saprast kreditorus. Proti, rīkojot izsoli, pastāvētu risks, ka pirmajā piegājienā sanatorija netiktu pārdota, un tad sākumcenu nāktos samazināt. Protams, ir izskanējušas ziņas, ka par šo īpašumu interesi esot izrādījuši investori no Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas, bet... Pat tad, ja šāda interese tiešām eksistē, diez vai attiecīgajam darījumam ar viņiem piekristu mūsu valdība, ņemot vērā, ka Latvijas krājbankas un tās faktiskā īpašnieka Vladimira Antonova sāga joprojām ir dzīvā atmiņā.

Raugoties no šiem aspektiem, varētu arī neiebilst pret faktu, ka Jūrmalas dome gatavojas startēt attiecīgajā biznesā. Principā jau runa ir par visnotaļ unikālu objektu, ar kura palīdzību Jūrmalai perspektīvā būtu iespējams piesaistīt gana daudz ārvalstu tūristu, it īpaši no bijušās PSRS valstīm, kur cilvēki šo ārstniecisko kūrortu vēl varētu atcerēties, turklāt ar labu vārdu. Problēma ir kādā citā aspektā... Pirms visnotaļ neilga laika Latvija piedzīvoja tā dēvētos treknos gadus, kad daudzi iedzīvotāji, nebūt nebūdami, piemēram, ļoti veiksmīgi un bagāti uzņēmēji vai miljonu mantinieki, sapirka dārgas un jaudīgas automašīnas, kuru degvielas bākas daudz precīzāk būtu dēvēt par benzīna kapsētām. Un jau īsu brīdi vēlāk izrādījās, ka šādiem pircējiem nav naudas ne tam, lai veiktu ikmēneša kredītmaksājumus, ne arī tam, lai dārgo auto uzturētu. Savulaik piedzīvotajam ar šobrīd notiekošo Jūrmalā ir visciešākā saistība. Par minēto darījumu ir zināms, ka Jūrmalas dome aiznemsies 4,6 miljonus latu, lai tos izmantotu Ķemeru sanatorijas iegādei, taču vismaz publiskajā telpā nav nekādas skaidrības par to, kur tiks ņemta nauda tās savešanai tādā kārtībā, lai tur varētu uzņemt klientus, lai varētu maksāt algas personālam un segt komunālos maksājumus periodā, kamēr šāds uzņēmums vēl nedos nekādu peļņu un strādās ar zaudējumiem. Tāpat vajadzētu realizēt efektīvu šā objekta mārketinga kampaņu ne tikai Latvijā, bet arī vismaz tuvējās ārzemēs un tamlīdzīgi.