ASV un ES sarunās par brīvo tirdzniecību pārtikas jomā ir novilktas vairākas sarkanās līnijas (ĢMO, hormoni, standarti), kuru pārkāpšana neesot iespējama, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tā sarunā ar DB atzīst Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Krieviņa. Sarkanās līnijas ir novilkušas visas ES dalībvalstis kopā, nevis kāda atsevišķa valsts. «Saprotu patērētāju un arī lauksaimnieku, pārtikas pārstrādātāju bažas par ģenētiski modificētu produktu vai no tiem gatavotu izstrādājumu iespējamu ieplūšanu ES, taču, ņemot vērā šobrīdējo dalībvalstu paustās bažas un mandātu sarunu vedējiem ar ASV, var teikt, ka ES ir stingra nostāja šajā jautājumā,» uzsver R. Krieviņa. ES nosacījumi attiecībā uz ĢMO apriti un prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību, dzīvnieku labturību un vidi, ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) kontekstā nevar tikt upurēti. «Tas nozīmē, ka no ASV, kur ir sastopami ģenētiski modificēti produkti, tie nevarēs brīvi nonākt ES tirgū,» uzsver R.Krieviņa. Viņa gan atteicās vērtēt nelegālo ĢMO iekļuvi ES, jo tā esot krimināli sodāma darbība un kontrolētāju rīcībā esot pietiekami daudz instrumentu, lai to nepieļautu. «ES nepazeminās augstos patērētāju un vides aizsardzības standartus, un tie ASV produkti, kas tiem neatbildīs, ES tirgū netiks ielaisti,» uzsver R.Krieviņa. Vēl viena ES sarkanā līnija ir hormonu gaļa. «Jā, ASV ir hormonu gaļas ražotāja, taču tās ieplūde ES netiek pieļauta jau šobrīd,» apliecina R. Krieviņa. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas arī ģeogrāfiskajām norādēm par ES ražotajiem augstas kvalitātes produktiem nevajadzētu tikt mainītām un mīkstinātām.
Savukārt viens no aptaujātajiem lauksaimniekiem ieteica vairāk pievērst uzmanību nevis ES un ASV, bet gan ES un Ukrainas iespējamam brīvās tirdzniecības līgumam. Proti, Amerikas uzņēmumi varētu investēt šajā kara nomocītajā valstī, to pārvērst par sava veida pārtikas lielražotāju Eiropas līmenī, izmantojot gan ĢMO, gan arī hormonu preparātus – augšanas stimulatorus. Respektīvi, kamēr skatīsimies uz TTIP, tikmēr tieši tas, no kā baidījāmies, var «atnākt» tepat no Ukrainas.
«Uz šīm sarunām var raudzīties vismaz no diviem dažādiem skatpunktiem, vienlaikus jāņem vērā, ka par konkurentu no ASV vai otrādi – no ES uz ASV – brīvu ielaišanu tirgū nekādas sajūsmas nav, ko vēl vairāk pastiprina jautājumi par ASV pārtikas industrijā izmantotajām metodēm,» stāsta a/s Brīvais vilnis valdes loceklis Māris Trankalis, kurš pats pērn pabijis TTIP apspriešanas sanāksmēs starp ES un ASV. Viņš norāda, ka pamatnostādne ir skaidra – tieši ES mazie un vidējie uzņēmumi ir tie, kuriem nepieciešama pašreizējo tirdzniecības nosacījumu atvieglošana. M. Trankalis piebilst, ka neviena no pusēm (ne ES, ne arī ASV) pilnībā nav gatava atvērt robežas brīvai pārtikas tirdzniecībai, jo tas var ietekmēt konkurenci un līdz ar to arī vietējos ražotājus, kas ne tikai nodarbina cilvēkus, bet arī ģenerē nodokļus.
Plašāk lasiet rakstā Sarkanās līnijas pārtikas tirdzniecībā ceturtdienas, 19. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!