Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Pēdējo divu gadu laikā novērots, ka rīdzinieki arvien vairāk sākuši apmeklēt tirdzniecības centrus un tajos esošās kafejnīcas, stāsta kafejnīcu tīkla Double Coffee pārvaldītājas SIA DC restorāni valdes loceklis Sergejs Plotņikovs.

Viņš norāda, ka tāpēc nolūkā noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus Double Coffee no 2014.gada sāka vairāk uzmanības veltīt rīdzinieku pieprasījuma un vēlmju apmierināšanai.

«Būtībā mūsu fokuss kopš tā laika ir tieši rīdzinieki. Tā kā rīdzinieki ir ļoti prasīga publika, tad cenšamies ar viņiem strādāt ļoti uzmanīgi. Tas nozīmē, ka jāveic ieguldījumi telpu uzlabojumos, rekonstrukcijās, kā arī jaunu vietu atvēršanai tieši tirdzniecības centros,» atzīst DC restorānu valdes loceklis.

Par to, ka rīdzinieki apmeklē vairāk tirdzniecības centru kafejnīcas, nevis kafejnīcas ārpus tiem, liecina arī darbības rādītāji. Proti, pēdējo divu gadu laikā apgrozījums visvairāk pieaug tieši tirdzniecības centros, atzīmē Plotņikovs.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Japānas centieni «restartēt» savu tautsaimniecību un pārvarēt deflāciju ar finansiālu instrumentu palīdzību ir viens no lielākajiem ekonomikas eksperimentiem vēsturē, raksta Business Insider.

Medijs norāda, ka ASV, kura līdzīgos gadījumos ir spējusi panākt veiksmīgu rezultātu, savas tautsaimniecības stimulēšanai izmantojusi gan monetāros, gan arī fiskālos līdzekļus. ASV ir arī daudz labvēlīgāka demogrāfiskā situācija nekā Japānā.

ASV Centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – vadītājs Bens Bernanke nereti iepriekš paudis uzskatu, ka centrālās bankas apņēmīga rīcība var izbeigt valstī deflāciju. Japānā notiekošais, kā uzskata analītiķi, varētu kļūt par B. Bernankes izvirzītā viedokļa apstiprinājumu vai arī noraidījumu. Jebkurā gadījumā, tas ir nebijis eksperiments, raksta medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka Japāna uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat Japāna apņēmusies cīnīties ar ievērojamo deflāciju, kas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem atstāj nopietnu iespaidu uz valsts ekonomiku.

Lai iegūtu reālus datus par būvniecības izmaksām Latvijā, Centrālās statistikas pārvalde varētu veidot divus rādītājus – vienu pelēkajai ekonomikai, kas nemaksā nodokļus un kura nepārtraukti uzrādīs deflāciju, un otru – nodokļu maksātājiem.

Šādu viedokli Db.lv pauda Skonto Būves līdzīpašnieks Guntis Rāvis, kurš, tāpat kā citi nozarē strādājošie par lielu netaisnību uzskata to, kā statistikā tiek rēķināta būvniecības izmaksu inflācija vai deflācija, ko ietekmē gan darba algas, gan materiālu izmaksas.

«Esmu pārliecināts, ka būvniecības nozarē ēnu ekonomika veido apmēram 50%. Kamēr statistikas pārvaldes uzrāda, ka katastrofāli samazinās darba algas, tikmēr tajos objektos un tajās kompānijās, būvnieku stratēģiskos apvienību dalībniecēs, kur tiek maksāti visi nodokļi - algas darbiniekiem nesamazinās jau divus trīs gadus. Tādējādi sanāk, ka kompānijas, kas pārstāv tos otrus 50% izkropļo koeficientus, kuru piemēro arī tām kompānijām, kas maksā nodokļus. Tādi koeficientu pēc savas būtības legalizē nodokļu nemaksāšanu,» sašutis G. Rāvis.

«Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, proti, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo Rīgas sabiedriskais transports ir arī Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs,» paziņojis Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs.

Citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto Rīgas satiksmes pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli, norāda Salaspils novada vadītājs, komentējot Nila Ušakova pausto, ka zaudējumus, kas radušies Rīgas satiksmei, ir jāsedz nerīdziniekiem, bet līdz šim rīdzinieki ir dotējuši braucienus Rīgā nereģistrētiem iedzīvotājiem.

«Monopolstāvoklī esošs, Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj «savilkt galus». Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes - «rīdzinieki maksā», «par rīdzinieku naudu» utt. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem,» paziņojumā pauž R. Čudars.

Rīdzinieki Pierīgas novadus izmanto atpūtai, brauc peldēties, sēņot, sportot, un viņiem tas viss ir pieejams bez maksas, tāpēc varbūt Pierīgas novadiem būtu jāievieš sēņu nodokļi pilsētniekiem, ironizē Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Bružuks (LZP), komentējot Rīgas ieceri palielināt sabiedriskā transporta biļetes cenu nerīdziniekiem.

Sēņu nodoklis «mums dotu iespēju ar pabalstiem kompensēt mūsu iedzīvotājiem radītās izmaksas, ko šobrīd pieņēmusi Rīga», piebilda Bružuks.

Bružuks norāda, ka Garkalnes novada izglītības iestādes gan saviem, gan Rīgas bērniem nodrošina brīvpusdienas līdz 6.klasei, mazie rīdzinieki tāpat bez maksas apmeklē mūzikas un mākslas skolas, deju un vokālos ansambļus.

«Pieļauju, ka šādi Rīgas soļi [biļešu cenas celšanā] varētu mums likt aizdomāties par mūsu, iespējams, nelietderīgo dāsnumu,» atzina novada vicemērs.

Garkalnes novads ar saviem mežiem tiek uzskatīts par Rīgas plaušām, tāpēc ar lēmumu noteikt ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem divreiz augstāku sabiedriskā transporta biļešu cenu Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) «spļauj akā, no kuras pašam būs jādzer», uzskata novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām Rīgas drosmes grants - 2000 eiro un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā grantus saņems 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā Ideju kauss. 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums Rīgas drosmes grantam ir 50 000 eiro. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Biznesa augstskolas Turība – biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Aprīlī eirozonas patēriņa cenas augušas lēnāk nekā ekonomisti prognozēja, tādējādi turpinot radīt spiedienu uz Eiropas Centrālo banku, lemjot par iespējamiem soļiem, lai izvairītos no deflācijas riska, raksta Bloomberg.

Gada inflācija aprīlī bija 0,7%, kas gan ir lielāka nekā martā, kad tā bija 0,5%, taču ir mazāka nekā 0,8%, ko gaidīja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Šodienas dati varētu būt izšķiroši turpmākai ECB rīcībai, kas izvērtē potenciālos soļus, sākot no negatīvām procentu likmēm līdz kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem. ECB vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā sacīja, ka centrālā banka varētu sākt plašus aktīvu iepirkumus, ja pasliktināsies inflācijas perspektīvas.

«Inflācija 0,7% līmenī nav lieliska, tomēr tā var nedaudz mazināt bažas par deflāciju,» saka IHS Global Insight ekonomists Hovards Arčers. «ECB nesaskata deflāciju kā būtisku risku, tomēr viņi ir nobažījušies par pārāk ilgu, ļoti vāju inflāciju, īpaši, ja tā ir zem 1%,» norāda eksperts.

Lielā pasaules ekonomikas vētra pavasarī ietekmēja arī patēriņa cenas, radot pirmo deflāciju jeb patēriņa cenu samazināšanos gada griezumā kopš naftas un citu izejvielu zemo cenu perioda 2016. gadā. Cenas par 0,2% gada griezumā samazinājās arī augustā, taču deflācija neturpināsies ilgi.

Šāda prognoze izteikta "Luminor" ekonomikas apskatā.

"Arī šoreiz deflāciju radīja galvenokārt notikumi izejvielu tirgos, tai palīdz arī eiro kursa pieaugums, kā arī darba tirgus krasā, kaut īslaicīgā atdzišana pandēmijas dēļ. Ja eirozonā pamatinflācija augustā samazinājās līdz visu laiku zemākajam līmenim (0,4%), tad Latvijā cenu lejupvērstais spiediens ir daudz mazāks nekā 2009. - 2010. gadā," skaidro "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda: "Jaunākās prognozes, kā arī nākotnes darījumi vēsta, ka naftas cenas ilgstoši varētu palikt zem līmeņa, kurā tās bija 2020. gada sākumā. Tātad ir cerības, ka Latvija ilgstoši baudīs zemu importa cenu ieguvumus. Šajā scenārijā cenu izmaiņas būs tuvu nullei līdz brīdim, kad beigsies sākotnējā importa cenu krituma bāzes efekts jeb līdz 2021. gada martam un aprīlim."

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Pasaules lielākais pārtikas uzņēmums Nestle SA samazinājis pilna gada finanšu rezultātu prognozi, ņemott vērā, ka deviņu mēnešu ienākumi pieauguši lēnākajā tempā vairāk nekā desmit gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ieņēmumu kāpums bremzējies, ņemot vērā izaugsmes bremzēšanos jaunattīstības tirgos un deflāciju Eiropā un Ziemeļamerikā.

Kompānija prognozē, ka šajā gadā ienākumi augs par aptuveni 3,5%, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 4,2% līmenī.

Jau vairākus gadus Nestle un tās konkurenti Unilever un Danone cīnās ar deflāciju Eiropā, kas neļauj tām celt cenas. Pretēja situācija ir jaunattīstības valstīs, jo augošās izejmateriālu cenas liek celt preču cenas tādās valstīs kā Brazīlija, atbaidot pircējus.

Trešajā ceturksnī Nestle pacēla cenas par 1,3%, taču pārdošanas apjomu pieaugums palēninājās par 1,9%, salīdzinot ar 2,7% otrajā ceturksnī.

Visticamāk, nākamo mēnešu laikā vidējās patēriņa cenas svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī bez skaidri izteiktas tendences, uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Dažus mēnešus būs neliels kritums, piemēram, tāds varētu būt vērojams augustā pārtikas cenu sezonālo izmaiņu ietekmē, bet citos mēnešos – pieaugums, paredz eksperts.

«Patēriņa cenu pieaugums jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju ir pilnībā izskaidrojams ar gāzes cenu pieaugumu. Pamata cenu līmenis faktiski nemainījās, galvenajās preču un pakalpojumu grupās kāpums bija vērojams ar mājokli saistītajiem izdevumiem un pārtikas cenām, bet šo pieaugumu kompensēja cenu kritums apģērbam un apaviem. Stabils pamata cenu līmenis pēdējo mēnešu laikā savienojumā ar nelielu mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu pret gada pirmo ceturksni norāda, ka iekšzemes pieprasījums vai vismaz tā lielākā daļa, ko veido mājsaimniecību tēriņi, otrajā ceturksnī ir pārstājis kristies,» uzsver A. Strazds.

Eiro bāzes procentu likmēm jāturas zemā līmenī ilgāku laika periodu, un tās var tikt samazinātas vēl, lai nodrošinātos pret iespējamu deflāciju eirozonā, atsaucoties uz Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Kristianu Nojeru, raksta Bloomberg.

Centrālo banku pārstāvjiem jāievieš politikas, lai sasniegtu cenu stabilitāti gadījumā, ja vispārpieņemtā monetārā politika nestrādā, norāda K. Nojers, uzsverot, ka ECB ir atvērta nākamo soļu speršanai pēc pārsteidzošā inflācijas samazinājuma.

«Mēs prognozējam, ka inflācija kādu laiku saglabāsies zemā līmenī,» uzsvēris ECB pārstāvis, piebilstot, ka banka turēs likmes zemas ilgāku laika periodu vai pat samazinās, lai nodrošinātu cenu stabilitāti.

Arī ECB valdes loceklis Benuā Koure sacījis, ka inflācijas bremzēšanās Eiropā visdrīzāk turpināsies, tomēr tā nepārvērtīsies par deflāciju, jo ekonomika atveseļojas un tiek prognozēts, ka inflācija turēsies aptuveni 2% līmenī.

Pašreizējās tendences gan preču biržās, gan ražotāju un mazumtirdzniecības cenās norāda uz to, ka cīņa ar deflāciju vēl nav galā

Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par aizvien izteiktākām, uz deflāciju virzītām tendencēm Latvijas rūpniecībā. Saskaņā ar tiem, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi novembrī savu produkciju pārdevuši par 1,3% lētāk nekā pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī un 1,3% – 1,4% liela ražotāju cenu mazināšanās gada izteiksmē ir vērojama jau kopš augusta. Salīdzinājumam – gada pirmajos mēnešos rūpniecības produkcijas cenu kritums bija 0,8% apmērā. Šis samazinājums lielākoties tiek saistīts ar izejvielu cenu krišanos, kas zināmā mērā ļauj cerēt uz kaut kādiem ietaupījumiem ražošanas procesā. Taču vienlaikus tas norāda uz to, ka tirgū ir ļoti augsta konkurence un patiesībā izejvielu cenu samazināšanās vismaz daļēji var būt saistīta ar zināmām galaprodukta realizācijas grūtībām. To, ka tirgus piesātinājums ir augsts, atzīst arī rūpnieku organizāciju pārstāvji. Tādēļ gan izejvielu, gan realizācijas cenu krišanās lielā mērā ir izskaidrojama ar zemu patērētāju aktivitāti.

Kamēr cenu kritums visam, sākot no benzīna līdz pat kafijai ir laba ziņa patērētājam, inflācijas samazinājums padara grūtāku parādu atmaksu un peļņas palielināšanu, raksta Bloomberg.

Vēl bīstamāka situācija kļūst tad, kad inflācijas samazinājums kļūst par deflāciju, kas veicina mājsaimniecības atlikt iepirkumus, gaidot vēl zemākas cenas, savukārt kompānijas – atlikt investīcijas un jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, jo sarūk pieprasījums pēc to produkcijas.

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke un viņa kolēģi, kas pārstāv citas centrālās bankas, cenšas mazināt deflācijas risku, iepludinot tirgū papildus naudu un samazinot procentu likmes. Tādējādi viņi ir veicinājuši strauju pieaugumu akciju tirgos un mājokļu cenu kāpumu, kas varētu uzlabot patērētāju un uzņēmumu noskaņojumu, tādējādi paātrinot izaugsmi un palielinot inflāciju. Tomēr patlaban viņiem ir šis temps jāuztur vai jāpaātrina, tādējādi arī palielinot risku, ka šie pasākumi tirgum vairāk kaitē, nekā dara labu, jo dzen akciju un nekustamā īpašuma cenas pārlieku augstu.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu mazāk jāuztraucas par inflācijas fantoma risku un tā vietā jākoncentrējas uz pieaugošajiem deflācijas draudiem, kas varētu rasties no valūtu kara, rakstā Roubini Global Economics klientiem norādījis ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta CNBC.

ECB bažas par inflācijas draudiem eirozonā nosmacē eirozonas parādu nomākto valstu - Portugāles, Itālijas, Īrijas, Grieķijas un Spānijas (PIIGS) atlabšanu, uzskata Raubini un piebilst, ka tā vietā bankai būtu jāapdomā turpmāka kvantitatīvā mīkstināšana (quantitative easing) kā to dara britu un amerikāņu kolēģi.

«Spītīgā ECB drīzāk nogalinās jebkādas PIIGS atlabšanas izredzes, nevis apsvērs turpmāku kvantitatīvo mīkstināšanu, ko tā uzskata par nepieņemamu, atsaucoties uz inflācijas kāpuma draudiem,» rakstījis Raubini.

«Deflācija, nevis inflācija, ir risks, kas nomoka PIIGS,» viņš piebildis.

Vidējā termiņā jaunas finanšu nelīdzsvarotības izveidošanās vai nekontrolētas inflācijas risks pasaules ekonomikā ir samērā mazs. Vienlaikus augošās pārtikas cenas drīzumā nedaudz inflāciju palielinās, globālo norišu ietekmi uz Latvijas inflācijas rādītāju vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņaprāt, riski rodami arī naftas cenu attīstībā, kur centrālā loma būs notikumiem Tuvajos Austrumos. Ja spriedze starp Izraēlu un Irānu vērsīsies plašumā, tas izraisīs naftas cenas pieaugumu un nopietni aizkavēs gan globālās, gan Latvijas ekonomikas atveseļošanos, uzskata SEB ekspert.

Viņš piebilst, ka taupības politikas ietvaros nodokļu palielināšana daudzās valstīs, jo īpaši Dienvideiropā, palīdzēs uzturēt augstāku inflāciju.

«Neskatoties uz recesiju Dienvideiropā, inflācija šajās valstīs ir apmēram tāda pati kā pārējā eirozonā. Tas nozīmē, ka, lai izlīdzinātu atšķirības konkurētspējā starp Eiropas dienvidiem un Vāciju, būs nepieciešams ilgs laiks,» paredz D. Gašpuitis.