VRAA datu centra iepirkumā noraida 182,1 tūkst. eiro lētāku piedāvājumu nekā uzvarētājam, jo saņemtajās klientu atsauksmēs 2005. gads kļūdas pēc sajaukts ar 2015. gadu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

IT uzņēmums DEAC ir apstrīdējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) datu centru iepirkumu. Tajā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – DEAC (379,5 tūkst. eiro), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) (561,6 tūkst. eiro) un Telia Latvija (665 tūkst. eiro). «Iepirkumu komisija par atbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko atzina LVRTC piedāvājumu. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas DEAC pārsūdzēja Iepirkuma komisijas lēmumu, apstrīdot konkursa rezultātus. Konkurss par datu centra pakalpojumiem tiek apturēts līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai,» DB skaidroja VRAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Daina Šulca. VRAA iepirkumi ir VRAA vadības kompetencē. «Esmu pārliecināts, ka direktors R. Muciņa kungs (red. piez. – VRAA vadītājs) spēs izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem,» DB atzīmēja VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis.

Datu valsts inspekcija (DVI) administratīvi sodījusi SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) ar 1400 eiro naudas sodu par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

DEAC, izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie Rīgas 1.ģimnāzijas 10. klases skolēna Alekseja Popova uz mājām savu advokātu saistībā ar pārmetumiem par viņa radīto programmas paplašinājums Skaistā klase, kas ļāva apiet elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas portāla e-klase reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu.

DVI sodu piemērojusi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto pārkāpumu - par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, veicot pārbaudi par DEAC rīcības atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, izmantojot izglītības portāla e-klase pieejamos personas datus.

«Šis gadījums apliecina, ka izglītības politikas veidošanā, organizējot datorikas mācību programmas skolās un atbalstot jauniešu papildu izglītošanās iespējas, ir jāpievērš vairāk uzmanības IT risinājumu izstrādes juridiskajiem aspektiem,» komentējot SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) un vidusskolēna Alekseja Popova strīdu par A. Popova izstrādāto paplašinājumu «Skaista klase», Db.lv norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Informācija, kas ir izskanējusi par DEAC un programmēšanas olimpiāžu laureāta A.Popova domstarpībām, kā arī publiski paustie ekspertu viedokļi par intelektuālā īpašuma pārveidojumiem un to tiesiskumu šajā gadījumā ir pretrunīgi, Db.lv pauda S. Bāliņa.

Jau ziņots, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks A. Popovs izstrādāja Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis, kurš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs, kura pārstāvji ieradās pie jaunā programmētāja mājas vizītē.

SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) pērno gadu noslēgusi ar divreiz lielāku peļņu nekā 2012. gadā. Proti, DEAC peļņa sasniegusi si 1,61 miljonu eiro (1,13 milj. Ls) iepretim 0,85 miljoniem eiro 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Tāpat 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpis DEAC apgrozījums – bija vērojams apgrozījuma palielinājums par 64% līdz 8,00 miljoniem eiro (5,62 milj. Ls). Šo gadu DEAC plāno noslēgt ar 11 miljonu eiro apgrozījumu.

Uzņēmuma vadība straujos izaugsmes tempus skaidro ar savu piedāvāto pakalpojumu pieprasījumu eksporta reģionos. Eksporta tirgos lielāko daļu pieprasījuma DEAC nodrošinājusi Krievija un NVS valstis, kas kopumā rada 51% no DEAC kopējā apgrozījuma, teikts tehnoloģiju kompānijas vadības pārskatā.

Šogad DEAC plāno uzsākt darbības nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, un tuvākajos gados uzņēmums cer izvērst aktīvu darbību Eiropas un ASV tirgos.

Datoru programmatūras izstrādātāja SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izteiktie iebildumi pret Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu Alekseju Popovu un viņa izstrādāto programmatūru Skaistā klase ir nepamatoti, saka datorzinātņu doktorants Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) Madars Virza.

Doktorants piekrīt, ka Skaistā klase izmainījusi e-klase lapas izskatu. «Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu - vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu «satura pārveidošanu»,» norāda Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju AdBlock Plus lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi Skaistā klase izmantotajiem.

Ikkatrs interneta pārlūks izstrādātāju rakstīto kodu interpretē un pēc tā izveido satura vizuālo noformējumu. «Piemēram, ir cilvēki, kas lieto teksta vides pārlūkus, kas reklāmas nevar parādīt principā - vai viņus arī vajadzētu sodīt? Tas ir līdzīgi, kā saukt pie atbildības kādu, kas fiziskajā pasaulē pirms avīzes lasīšanas no tās ar šķērēm izgriež reklāmu,» uzskata Virza.

Eiropas datu centru operatora DEAC apgrozījums 2014. gadā ir audzis par 20% un sasniedza 10 milj. eiro slieksni, salīdzinot ar 2013. gadu, kad uzņēmums strādāja ar 8 milj. eiro apgrozījumu, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta grupas vadītāja Alīna Žižina.

Kompānijā skaidro, ka veiksmīgu finanšu gadu nodrošināja stabils eksporta un datu centru pakalpojumu pieprasījuma pieaugums. Pēdējo piecu gadu laikā DEAC finanšu rādītāji ir auguši pieckārtīgi, kas apstiprinot uzņēmuma izvēlēto ilgtermiņa stratēģiju kļūt par vienu no vadošajiem Eiropas datu centru operatoriem.

Neskatoties uz krasu pasaules ekonomiskā fona maiņu pērn, uzņēmuma klientu portfelis Krievijā un Eiropā 2014. gada griezumā turpināja stabili pieaugt. Noturīgi liela aktivitāte bija Krievijas un NVS valstu tirgū, kas gada griezumā nodrošināja 49% uzņēmuma apgrozījuma, savukārt Latvijā šis cipars ir salīdzinoši audzis, sasniedzot 44%. DEAC atzīmē, ka efektīva ekspansijas stratēģijas īstenošana 2014. gadā ļāva sajust klientu pieaugumu arī otrpus okeāna, Ziemeļamerikā.

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Vidusskolnieks Aleksejs Popovs ir izveidojis programmu, kas pilnībā pārveido SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izveidotās e-Klases izskatu. Tādējādi e-Klase ir nevis uzlabota, bet gan sabojāta, un tas vairs nav tāds produkts, kādu saviem klientiem vēlas piedāvāt DEAC, Db.lv norādīja DEAC valdes loceklis Andris Gailītis.

Otrdien sociālajos tīklos ievērību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Aleksejs Popovs, kurš izstrādājis Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Kā vidusskolēns skaidro savos sociālo tīklu kontos, viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs. Tas radīja sašutumu sociālo tīklu, piemēram, Twitter, lietotājos.

Datu centru operators DEAC esošās virtualizācijas sistēmas operatīvās atmiņas apjoms patlaban sasniedzis 2 terabaitu (TB) atzīmi, bet jau šogad uzņēmuma plānos ietilpst operatīvās atmiņas apjomu palielināšana līdz 10 TB. Līdz ar operatīvās atmiņas palielināšanos, no 50 līdz 400 TB pieaugs centralizētais disku masīvs.

Aizvadītajā gadā datu centru nozarē novērots līdz šim lielākais virtuālās platformas pieaugums, kas, kā iepriekš prognozēts, turpina dinamiski palielināties. To apstiprina arī Eiropas datu centru operators DEAC, kas, pieaugot virtuālo pakalpojumu pieprasījumam, nolēmis būtiski palielināt virtuālās platformas kopējo jaudu, kas ļaus nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un Austrumeiropas mērogā.

Līdz šim DEAC virtuālās platformas noslodze ik gadu divkāršojusies. Līdzīgu dinamiku atklāj privāto jeb klientu uzturēto mākoņu īpatsvars. UZņēmums skaidro, ka klienti aizvien biežāk izvēlas integrētas virtualizācijas sistēmas, kas viņiem ļauj operēt ar dažādām drošības un pārvaldības sistēmām. No tām populārākā - privātā mākoņa pārvaldība, kuras ietvaros klients uztur un pārvalda savu, datu centrā izvietotu tīklu.

Datu centra operators DEAC ir reģistrējis jaunu komercķīlu, liecina klientu portfeļa monitoringa dati. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank, un nodrošinātā prasījuma maksimālo summu veido 603,989 tūkst. Ls. Uzņēmums par labu komercbankai ieķīlājis vairākus savus pamatlīdzekļus.

DEAC izmanto Swedbank sniegtos bankas pakalpojumus, un komercķīlas reģistrētas uzņēmuma straujās attīstības dēļ, DB norādīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Pēc Lursoft datu bāzēs pieejamās informācijas, DEAC sava darbības laikā kopumā reģistrējis 11 komercķīlas, no kurām divas jau dzēstas.

DB jau rakstīja, ka DEAC esošās virtualizācijas sistēmas operatīvās atmiņas apjoms ir sasniedzis 2 terabaitu (TB) atzīmi, bet jau šogad uzņēmuma plānos ietilpst operatīvās atmiņas apjomu palielināšana līdz 10 TB. Līdz ar operatīvās atmiņas palielināšanos, no 50 līdz 400 TB pieaugs centralizētais disku masīvs.

Datu centru operators DEAC ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, informē uzņēmums.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādejādi nostiprinot savas līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis: «Pateicoties vairāk nekā desmit gadus ilgam darbam ārvalstu tirgos, esam panākuši, ka DEAC pazīst un tam uzticas kā drošam un kvalitatīvam reģionāla mēroga pakalpojumu sniedzējam. Esam spējuši pozicionēt Latviju arī kā vienu no vispievilcīgākajiem datu glabāšanas un apstrādes reģioniem Eiropā. Taču, lai apmierinātu prasīgās ārvalstu klientu vajadzības, ar to nepietiek – ir jāspēj nodrošināt dažādas sarežģītības individuāli izstrādātus, pielāgotus risinājumus un neierobežotu infrastruktūras jaudu strauji augošiem projektiem. Tādejādi mēs jau šodien efektīvi konkurējam ar lielajiem, pasaules mēroga datu centru pakalpojumu sniedzējiem.»

Pusotra gada laikā DEAC jaunā datu centrā investēs 6–8 milj. eiro; uzmanības lokā ir ne tikai Eiropa, bet arī bagāto naftas šeihu valstis.

Datu centru operatora DEAC apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,9 milj. eiro, bet peļņa 882 tūkst. eiro. EBITDA rādītājs šajā laika posmā bija 1,29 milj. eiro. Gadu kopumā DEAC plāno noslēgt ar 11–12 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa gaidāma lielāka nekā pērn. Šobrīd eksports no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārsniedz 60%, kur lielāko daļu nodrošinājusi Krievija un NVS valstis. Eksporta artava turpina pieaugt, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 51%.

Latvijā uzņēmums strādā ar esošajiem klientiem un tiem potenciālajiem, kuriem nepieciešami nopietni risinājumi. Arī politiski nestabilā situācija Krievijā DEAC ir nākusi par labu klientu portfeļa ziņā, vienīgi nestabilitāti rada runas par rubļa vērtības kritumu. Savukārt Ukrainā šobrīd viss ir apstājies, uzņēmums veic reklāmas aktivitātes, bet tirgū valda sastingums. «Domāju, gadu varam norakstīt, bet uz Ukrainu mārketinga aktivitātes mēs sākām samērā nesen,» DB stāstīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

"SEB banka" piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu Latvijas uzņēmumam SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) un Lietuvas uzņēmumam "Duomenų logistikos centras" (DLC) jaunu datu centru būvniecībai un optisko šķiedru tīkla attīstībai, informē uzņēmumu pārstāvji.

Aizdevums izsniegts uz 10 gadiem.

DEAC un DLC uzņēmumu vadītājs Andris Gailītis norāda, ka aizdevums galvenokārt tiks izmantots trešā DEAC datu centra celtniecībai Rīgā, taču līdzekļi tiks ieguldīti arī optisko šķiedru tīklu un DLC datu centru paplašināšanā Viļņā.

Plānots, ka jaunais datu centrs darbosies izmantojot elektrību tikai no atjaunojamiem resursiem, savukārt rezerves elektroenerģijas ģeneratoru darbībai tiks izmantota "Neste MY" dīzeļdegviela, kas sastāv no ūdeņraža apstrādātas augu eļļas un tiek ražota no atjaunojamām izejvielām.

Abi uzņēmumi ir piegādātāju neitrāli datu centru operatori, kas nodrošina mākoņdatošanas un IT infrastruktūras risinājumus un ir daļa no "Quaero European Infrastructure Fund II" piederošā uzņēmuma "Baltic Rezo", kas investē infrastruktūras projektos visā Eiropā un kuru pārvalda aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Quaero Capital".

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

DEAC jaunais datu centrs šobrīd ir attīstības stadijā, un paredzēts, ka 2021. gadā tas varētu sākt darbu, ja tuvākajā laikā tiks atrasti «enkurklienti»

«Savā ziņā datu centru pamata bizness ir elektrības pārvēršana naudā. Tagad esam tikuši pie četru megavatu elektrības pieslēguma un esam sākuši jaunā datu centra projektēšanu,» stāsta Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) valdes priekšsēdētājs. Jaunais datu centrs atradīsies DEAC kompleksa telpās Čuibes ielā, bet tam būs atsevišķi izdalīta infrastruktūra un komunikācijas. Tā jauda būs divreiz lielāka. Ietilpība ir paredzēta 400 statņiem, un līdz ar jaunā datu centra pabeigšanu kopējais statņu skaits pieaugs līdz 730.

Jau vēstīts, ka ieguldījumi jaunajā datu centrā sasniegs desmit miljonus eiro. Bija paredzēts datu centru pabeigt jau pērn, bet A. Gailītis skaidroja, ka process notiek lēni un nav vajadzības neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas iespējas, kas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā procesu padarīt efektīvāku. «Datu centru bizness ir finanšu ietilpīgs – nevaram neko darīt, ja no jauna neieguldām. Citām nozarēm to nesaprast, bet mums apgrozījums ir tiešā veidā saistīts ar to, cik daudz mēs ieguldām,» viņš uzsver.

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Datu centriem politiskās situācijas ietekme neiet secen; Latvijas uzņēmumi cenšas iekarot jaunus eksporta tirgus, vērojamas izmaiņas pārdošanā ar kaimiņvalstu klientiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Datu centru biznesā potenciālie klienti Krievijā ieņem nogaidošu pozīciju attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par datu izvietošanu ārpus Krievijas, ņemot vērā neskaidro situāciju, DB neslēpj Lattelecom Technology Datu centru biznesa attīstības nodaļas vadītājs Māris Sperga.

«Tomēr būtisku biznesa palēninājumu neizjūtam un ieņēmumu tendence no datu centru pakalpojumu eksporta ir augoša. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Krievijā un Ukrainā, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritumu, paralēli skatāmies arī uz Baltijas valstu, Skandināvijas un Rietumeiropas tirgiem, kur varam konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti un cenu,» skaidroja M. Sperga.

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Nākamgad DEAC plāno pabeigt jauno datu centru, kas ļaus dubultot apstrādāto datu apjomu; plāno investēt 10 miljonus eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas tehnoloģiju straujā attīstība un digitalizācija rada pieprasījumu pēc moderniem datu apstrādes centriem. Šobrīd DEAC uztur divus datu centrus ar 80 un 240 serveru statņu ietilpību, savukārt trešajā datu centrā, kas izvietots Rīgā, plānotas 400 serveru statnes. Investīcijas projektā lēšamas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

«Mēs esam sākuši datu centra būvniecības otro kārtu. Maijā ar 4MW elektrības pievada izbūvi noslēgsim objekta pirmo būvniecības kārtu. Līdz gada beigām turpināsim projektēšanu, lielākās investīcijas plānots ieguldīt 2018. gadā. Esošo datu centru noslodze tuvojas 80%, kas nozīmē, ka nav potenciāla tālākai izaugsmei. Projekts ir nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošās klientu prasības,» stāsta Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, cik ilgam laikam ar šādu datu centru būs gana, viņš teic, ka tā ir savā ziņā laimes spēle – ja uzradīsies viens liels interesents, kas vēlas sev 100 serveru statnes, tad datu centrs tiek nodarbināts uzreiz par ceturtdaļu.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās