Nākas atzīt, ka notiekošais saistībā ar fotoradaru ieviešanu Latvijā nu jau kļūst arvien interesantāks, pamazām sākot iegūt trīcošus ceļgalus izraisošu mistikas žanra seriāla statusu. Un šoreiz runa ir nevis par to, cik precīzi jaunie radari mēra ātrumu, ir vai nav pareizi sodīt auto īpašnieku, nevis vadītāju, un tamlīdzīgām lietām, bet gan par valsts noslēgto līgumu ar šo radaru uzstādītāju Vitronic Baltica.
Tikai šīs nedēļas īsais «sēriju» izklāsts... Vispirms viens no Valsts policijas augstākās vadības pārstāvjiem Guntars Marķitāns paziņoja, ka policija lauzīs sadarbības līgumu ar privāto partneri Vitronic. Jau tās pašas dienas vakarā augstākstāvoša amatpersona - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nāca klajā ar atziņu, ka Vēl ir pāragri runāt, ka līgums ar Vitronic tiks lauzts, lai gan ir skaidrs, ka arī kārtējā noteiktajā termiņā tas savas saistības nespēs izpildīt. Nu, varētu vēl uzskatīt, ka Marķitāns ir pārcenties ar preses konferences sasaukšanu, tur apspriežamo jautājumu neapspriežot ar augstāko vadību, par ko iekšlietu sistēmā var draudēt pat visai nopietnas nepatikšanas. Taču vēl interesantāk kļuva nākamajā dienā, kad tas pats Marķitāns pauda viedokli, ka, laužot līgumu ar uzņēmumu Vitronic par fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, pasliktināšoties ceļu satiksmes kontrole uz Latvijas ceļiem...
Pirmkārt, sanāk, ka iekšlietu sistēmas vadošie vīri ir nonākuši teju pie sakrāla secinājuma - bez viena konkrēta uzņēmuma, kurš jau mēnešiem ilgi nespēj izpildīt savas saistības, situācija uz ceļiem kļūšot sliktāka. Nevis bez radariem, kurus autovadītāji tiešām respektē, nereti vilkdamies ar mazāku ātrumu par oficiāli atļauto, bet gan firmu, kas tos mierīgi, bez jebkādas steigas mēģina uzstādīt. Būtu taču tikai loģiski, ka, laužot līgumu ar vienu kompāniju, tiek izsludināts jauns konkurss un parakstīta vienošanās ar kādu citu uzņēmumu - vēlams, tādu, kas spēj izdarīt to, ko apsola. Bet acīmredzot pietiekami nopietni vīri ir nolēmuši, ka pareizāk būtu kanonizēt vienu firmu. Otrkārt, redzot šo ampelēšanos ar fotoradaru uzstādītāju, to vien darot, kā pagarinot tam darbu izpildes termiņu, rodas jautājums - interesanti, kāds līgums savulaik ticis noslēgts starp Latvijas valsti un Vitronic? Proti, kādi ir tā laušanas nosacījumi? Teiksim jau nu, kā ir - ja kāds darbu izpildītājs atļaujas vazāt pasūtītāju aiz deguna vairāk nekā pusgadu, un šai vazāšanai vēl pat nevar redzēt ne gala, ne malas, līgums ar to tiek lauzts, nevis kārtējo reizi prasīti paskaidrojumi.
Tas viss ļauj domāt, ka gadījumā, ja atbildīgās amatpersonas tomēr saņemsies un izšķirsies par minētā līguma laušanu, valsts budžeta deficīts būtiski var palielināties. Katrā ziņā izslēgt to nevar, jo pretējā gadījumā nekādi nav saprotama iekšlietu sistēmas auklēšanās ar piegādātāju, kurš nepilda līgumā paredzēto, kā arī atļaujas aizbildināties, ka vajadzīgajā laikā un vietā pārvietojamo fotoradaru novietot laikam gan neizdosies, jo esot, piemēram, saslimis darbinieks, kurš to varot izdarīt. Un kā šādā situācijā var rīkoties policijas struktūras - nekā!