Labie dati vedina domāt, ka ekonomiskā izaugsme šogad būs straujāka, nekā cerēts, turklāt lētais finansējums var palīdzēt radīt papildu izrāvienu
Pretēji notikumu attīstībai Eiropas galējo austrumu un dienvidaustrumu punktos, kur valstiskā līmenī sarūpētie ekonomiskie kāzusi nesola neko labu, Latvijas tautsaimniecība, šķiet, pamazām sāk mosties no depresijas izraisītās snaudas, turklāt vedina domāt, ka tās veselības stāvoklis varētu būt labāks, nekā varēja prognozēt iepriekš. Pagaidām vēl nav publicēti dati par to, kāda ir bijusi iekšzemes kopprodukta izaugsme gada pirmajā ceturksnī, taču šobrīd ir ļoti liela ticamības pakāpe tam, ka šī ekonomikas galvenā indikatora izaugsmes tempi varētu būt straujāki nekā pagājušā gada otrajā pusē.
Jebkurā gadījumā situācija ir labvēlīga tam, lai tempi pamazām kļūtu straujāki, neraugoties uz to, ka eirozonai vēl joprojām draud deflācija, bet Krievijā nevar izslēgt jaunas valūtas krīzes iespējamību. Ja raugāmies tautsaimniecības nozares kontekstā, tad patlaban pilnīgākie dati ir par rūpniecību un mazumtirdzniecību. Tie apliecina, ka, neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem, gada pirmajos divos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn ir pieaugusi par 1,8%, kas veicinājis arī eksporta izaugsmes tempu palielināšanos. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par 11,5% vērtu gada samazinājumu elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kas kopējo valsts IKP pieaugumu noteikti «pavilks» uz leju. Tomēr notikušais ir saistīts ar tīri meteoroloģiskiem faktoriem, nevis tāpēc, ka iedzīvotājiem vispār beigtos nauda un viņi būtu spiesti atsacīties no komunālajiem pakalpojumiem. Visdrīzāk nauda ir iztērēta kaut kam citam, tādējādi IKP pieaugumam būs kompensējošs raksturs no kādas citas nozares, piemēram, mazumtirdzniecības puses. Par to liek domāt arī statistikas dati, saskaņā ar kuriem pēc samērā pamanāmas izaugsmes janvārī, kad mazumtirdzniecības apjomi bija pieauguši par 6,7%, februārī sekoja vēl straujāks lēciens ar 9,3% vērtu kāpumu gada izteiksmē.
Notiekošais, protams, nekādā gadījumā nenozīmē, ka būtu laiks ieslīgt pašapmierinātībā. Kamēr ekonomikas cikls vēl ir vērsts augšup, būtu īstais brīdis sakārtot jautājumus, kuri ir saistīti ar vietējās uzņēmējdarbības konkurētspējas palielināšanu, piemēram, nodokļu jautājumus attiecībā uz reinvestēto peļņu un dažādiem avansa maksājumiem. Šādi varētu mazināt situācijas, kad iepirkumos, startējot ar līdzīgas kvalitātes produkciju, ar pāris procentu lētāku piedāvājumu uzvar ārvalstu uzņēmumi, līdz ar to kavējot valsts ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā.