Kļuvis zināms, kas un par cik uztur šo valsti – četru klikšķu attālumā ikvienam ir pieejams Latvijas nodokļu maksātāju saraksts
Dienas Bizness par to rakstīja vēl tālajos deviņdesmitajos, sakot, ka būtu ļoti vērtīgi, ja būtu pieejami dati par to, cik katrs uzņēmums samaksā nodokļos. Igaunijā šādi dati jau kādu laiku ir pieejami, bet 2015. gadā arī Latvija ir tikusi tik tālu, lai šos skaitļus vairs neslēptu. Ir redzams, cik daudz katrs uzņēmums samaksājis Iedzīvotāju ienākumu nodoklī, cik sociālās apdrošināšanas iemaksās, un daudzas citas interesantas lietas.
Topa augšgalā pēc kopumā budžetā samaksāto nodokļu apjoma atrodas akcīzes nodokļa maksātāji. Pārskatāmības labad varētu vēlēties, lai akcīzes nodokļa maksātāji būtu nodalīti atsevišķi, jo tad topa pirmās vietas mainītos, bet labā ziņa ir tā, ka, pieliekot nedaudz pūles, iespējams aprēķināt, cik tad nodokļos konkrētais uzņēmums samaksā par vienu savu darbinieku. Šie ir dati, kas ļautu godīgāk un caurspīdīgāk sakārtot arī iepirkumus, kuros bieži dzirdamas sūdzības par to, ka uzvar tie pretendenti, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Tāpat uzņēmējiem iespējams izvērtēt savus potenciālos klientus un partnerus, izdarot attiecīgus secinājumus, piemēram, ja akcīzes nemaksātājam darbaspēka nodokļi uz kopējo nodokļos samaksāto summu ir samērā nelieli.
Nodokļos nomaksātās summas par uzņēmumiem izsaka daudz, tāpat kā par atsevišķām nozarēm, jo VID mājaslapā publicētajā sarakstā redzami gan tie, kas nodokļos samaksājuši daudzus miljonus, gan tie, kas varbūt tikai dažus tūkstošus, vai pat necik, un tas ir ne tik patīkamais secinājums no šī topa. Pēc VID datiem 2014. gadā vairāk nekā 84 tūkstoši uzņēmumi jeb 49,4% no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, nodokļos pērn nav samaksājuši nevienu eiro centu. Vēl gandrīz 3% ir maksājuši 20 līdz 100 eiro, bet 11% - 100 līdz 1000 eiro. Savukārt ieraugot, ka 43,2% no visiem nodokļu ieņēmumiem valstī ir nodrošinājuši 114 uzņēmumi jeb 0,1% no kopējā uzņēmumu skaita, ir par ko aizdomāties, vērojot piramīdu, kas balstās nevis uz pamatnes, bet balansē uz smailes. Protams, nevar skaļi apgalvot, ka tie, kas nodokļos nemaksā neko vai maksā simboliski, automātiski ir ēnu ekonomikas sastāvdaļa, lai gan jautājumi rodas, ko šādi «spoku uzņēmumi», no kuriem daļai nav pat neviena valdes locekļa, dara Latvijas tautsaimniecībā. Nevar arī viennozīmīgi apgalvot, ka svarīgi ir tikai un vienīgie lielie nodokļu maksātāji, jo mazos un vidējos uzņēmumos reizēm uz vienu darbinieku nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielajos, kas liecina, ka šādi uzņēmumi tautsaimniecībai un labklājībai ir ļoti pozitīvi. Tāpat nevajadzētu ļauties maldināšanai, redzot, ka eksportējošo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms ir pat ar mīnusa zīmi, jo viņi saņem PVN atmaksu, taču viņu par precēm vai pakalpojumiem saņemtā nauda tāpat atgriežas Latvijā un ļauj griezties tautsaimniecības zobratiem.