Jau ilgstoši dažādi uzņēmēji, it īpaši energoietilpīgajās nozarēs strādājošie, sūdzas, ka viņu darbību būtiski sadārdzina obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas tiek maksāta, kārtojot rēķinus par patērēto elektroenerģiju.
Proti, jau neskaitāmas reizes ir norādīts, ka mūsu uzņēmēji nevar atļauties apmaksāt atsevišķu summu par to, ka valstī elektrība tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka lauvas tiesu šā maksājuma veidā iekasētās naudas saņem, nevis, piemēram, biogāzes stacijas, bet gan valsts kompānija Latvenergo, lai tādējādi nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot gāzi.
«Izprotot» vietējo uzņēmumu problēmas, Ekonomikas ministrija ķērās pie darba, lai pasargātu biznesu no OIK, kam turklāt ir tendence arvien vairāk pieaugt. Ekonomikas ministrija domāja, domāja un izdomāja – visa OIK vietā ir jāiekasē tikai jaudas maksājumi. Kā tika nonākts tieši pie šāda secinājuma, ir grūti pateikt, taču rezultāts ir tāds, ka gadījumā, ja attiecīgā iecere tiešām tiks apstiprināta, tās pašas ministrijas pakļautībā strādājošā a/s Latvenergo ik gadu kopumā jaudas maksājumu veidā saņems par diviem miljoniem latu vairāk nekā 2012. gadā, saņemot OIK. Apsveicam, protams, Latvenergo! Nav jau joka lieta apstākļos, kad visi bļauj, ka par elektroenerģiju ir jāmaksā nesamērīgi daudz, panākt, ka ministrija izstrādā projektu, kura īstenošanas gadījumā koncerns saņems vēl vairāk. Savukārt saistība ar Ekonomikas ministrijas darbu rodas konkrēts jautājums – kur ir loģika?! Tas atgādina plānu apkarot valstī, piemēram, gripu, vienkārši pārdēvējot to par plaušu karsoni – slimība smagāka, ārstēšanās izmaksā dārgāk, toties droši var visiem stāstīt, ka gripas vairs nav. Vai varbūt šāds plāns ir domāts kā sods uzņēmējiem par to, ka viņi atļāvās skaļi iebilst pret OIK – pārāk daudz un skaļi bļaustījāties, tāpēc, lūk, jums jaudas maksājums...
Notiekošais šajā jomā atgādina centienus izdarīt visu iespējamo, lai garantētu «galu savilkšanu» Latvenergo koncernam, nepievēršoties pašu darba reformēšanai. Ja reiz nepatīk OIK, ieviesīs jaudas maksājumus. Kad sāksies troksnis par šo pozīciju, to nomainīs, piemēram, pret stabu uzturēšanas naudu vai vadu komponenti. Iznākums būs viens un tas pats – par visu samaksās patērētāji. Un neaizmirsīsim, ka vēl viens izmaksu pieaugums, visticamāk, gaidāms nākotnē, kad ar pilnu jaudu sāks darboties TEC 2-2 gāzes stacija.
Skaidrs, ka tāds risinājums, kāds šobrīd ir saistībā ar OIK, nevar būt pieņemams. Tajā pašā laikā vismaz nekorekti ir tas, ka atbildīgās struktūras izliekas meklējam risinājumus šai problēmai, realitātē plānojot vēl draņķīgāku darbības modeli, nekā tas jau ir bijis līdz šim. Acīmredzot tas ir vienkāršāk, nekā pārskatīt plānoto Latvenergo koncerna investīciju projektu vai arī samazināt valdības apetīti attiecībā uz ikgadējām dividendēm no šīs kompānijas darbības. Turklāt notiekošais šajā jomā rada arī jautājumu – cik finansiāli stabils ir minētais superkoncerns?!