Sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2014 atzīta monēta Kurzemes baroks, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Kopumā balsojumā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši cilvēku, bet par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto Latvijas monētu.

I. Rimšēvičs norāda, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

Otrdien, 18. novembrī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, atklāta unikāla multimediāla izstāde Naudas dizains. PIN kods, kurā līdz pat 2015. gada 15. februārim varēs iepazīt vairāk nekā 20 gados paveikto lata banknošu, monētu un tagad arī Latvijas eiro monētu dizaina veidošanā, informē Latvijas Bankas un GORS pārstāvji.

Vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku darinātās naudas zīmes Latgales vēstniecībā GORS sniegs stāstu par naudas un personības attiecībām telpā un laikā. Digitālās slīdrādes ievedīs naudas dizaina autoru – gleznotāju, instalāciju autoru, grāmatu ilustratoru, tēlnieku un daudzu citu mākslas nozaru pārstāvju darbistabās, monitorā atdzīvosies mums tik mīļās 1 lata monētas ar īpašu dizainu, bet pie interaktīvā darbagalda kopā ar māksliniekiem varēs zīmēt savu monētu.

Multimediālā izstāde Naudas dizains. PIN kods parāda visas 20 gadu laikā radītās naudas zīmes, to tapšanas vēsturi, kādu romantisku mītu par mākslinieku un viņa mūzu, arī nesen kaltās eiro monētas un tikko tapušās skices tām monētām, kuras pavisam drīz ieraudzīsim gan Latvijā, gan visās Eirosistēmas valstīs.

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Pērn decembrī eirozonas finanšu ministri apstiprināja divu eiro piemiņas monētas izlaišanu 2015. gadā, ko kopīgi emitēs visas eiro zonas dalībvalstis, lai atzīmētu Eiropas Savienības (ES) karoga 30. gadskārtu, informē Latvijas Banka.

Monētas dizains tiks izvēlēts atklātā konkursā.

Darbus konkursā var iesniegt līdz 20. martam. Otrajai kārtai žūrija izvēlēsies piecus labākos darbus – monētu dizaina paraugus, bet to risinājumu, kas pārtaps monētā, maija baigās izvēlēsies ES pilsoņi. Šo izvēli noteiks ar balsojumu Eiropas Komisijas speciāli šim mērķim izveidotā interneta vietnē - piedalīties balsojumā tiks aicināti visi ES pilsoņi un rezidenti.

Konkursā uzvarējušā monētas dizainparauga autors apbalvojumā saņems ceļojumu.

Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas 2 eiro piemiņas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas, un pašlaik jau izlaistas divas pirmās 2 eiro piemiņas monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.

Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 14. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji, informē centrālā banka.

Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums Baltic Tigers Facing the Middle-Income Trap? (Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds?; autori – Ernests Bordāns, Madis Teinemaa), kā arī darbs Variation of monetary policy transmission over a financial cycle: analysis of the EU countries (Monetārās politikas transmisija atkarībā no finanšu cikla: ES valstu analīze; autori – Olena Kuzana, Anastasija Kažara).

Darbā Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds? tiek pētīts vidējo ienākumu slazds, t.i., situācija, kad valsts atrodoties vidēja ienākuma valstu grupā, zaudē konkurētspēju, un nevar sekmīgi konkurēt ne ar zema ienākuma valstīm, ne ar augsta ienākuma valstīm. Autori secina, ka, lai gan Baltijas valstis pašlaik nav vidējo ienākumu slazdā, ir nepieciešamas strukturālās reformas, lai izvairītos no tā arī nākotnē.