Latvijas valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumam joprojām ir nesaprotami standarti – par valsts naudu uzturētās aviokompānijas airBaltic vadītājs Gauss algā saņem teju 80% no uzņēmuma peļņas
Apskatot VID datu bāzē Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa ienākumu deklarācijas datus, redzams, ka dzīve Latvijā viņam nākusi par labu. Divu gadu laikā viņa alga dubultojusies – no gandrīz 387 tūkst. eiro 2012. gadā uz 639 tūkst. eiro pērn, kā arī villa Itālijā un pieaudzēti uzkrājumi. Tomēr tie vēl ir tikai ziediņi, portāls pietiek.com atklājis, ka patiesībā Gausa atalgojums, ko veido dažādi bonusi, pērn sasniedzis teju 800 tūkst. eiro. Pārjautāju airBaltic padomes priekšsēdētājam Andrim Liepiņam – vai tiesa, ka par 800 tūkstošiem. Viņš summu nenosauca, bet šo skaitli arī nenoliedza, vien piebilda, ka airBaltic valdes atalgojums tieši atkarīgs no sasniegtajiem panākumiem. Panākumi? airBaltic tīrā peļņa pērn veidoja ap vienu miljonu eiro, toties vairāk nekā 100 miljonus eiro valsts dažādās formās pēdējos gados bija spiesta aviokompānijā ieguldīt, lai tā vispār turpinātu pastāvēt. Lai arī ar skrupulozu izmaksu griešanu aviokompānijā panākti vairāki rādītāju uzlabojumi, airBaltic pašu kapitāls joprojām ir negatīvs, pasažieru skaits turpina sarukt, savukārt īstermiņa saistības pieaug, bet Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana par airBaltic ieguldīto valsts naudu karājās virs uzņēmuma nākotnes kā Dāmokla zobens.
Bez konkursa piesaistītie konsultanti Prudentia aviokompānijai jau teju trīs gadus neveiksmīgi meklē privāto investoru. Investora nav, toties Gausam pienākoties bonuss arī par palīdzības sniegšanu Prudentia. Tas, ka Prudentia ar investora piesaisti nesteidzas, no šīs kompānijas skatu punkta ir loģiski, jo tās ienākumu skaitītājs ir ieslēgts par katru nedēļu, kamēr turpinās «meklēšana». Par ko šajā sakarā piemaksā Gausam, nav saprotams. Tiesa, ja vien nav kā pie mafijas, kur maksā par klusēšanu.
Pilnīgi noteikti – par labi paveiktu darbu atbildīgā postenī cilvēkam pienākas adekvāts atalgojums. Bet kāds ir citu Latvijas valsts uzņēmumu un to vadītāju peļņas un algu samērs? Latvijas dzelzceļš pērn nopelnījis 80 miljonus eiro, tā vadītājs Uģis Magonis gan algā nav saņēmis 80% no tiem, bet gan tikai 103 tūkstošus.
Tālāk – Latvijas valsts meži nopelnījuši 60,5 miljonus eiro, tās vadītājam Robertam Strīpniekam atalgojums apmēram tāds pats kā Magonim. Valsts galvenais energouzņēmums a/s Latvenergo pērn nopelnījis 42,3 miljonus eiro, tās vadītājam Ārim Žīguram algā 2012. gadā pienācās vien nedaudz vairāk kā 67 tūkstoši eiro. Visu cieņu airBaltic, aviācijas nozares pienesumam veidojot 2% no Latvijas IKP, taču bez elektrības mums vispār nebūtu nekāda IKP. Valstij piederošās bankas Citadele šefam Beļavskim 2012. gadā alga bijusi ap 130 tūkst. eiro (bankas peļņa pērn – 15,2 milj. eiro), savukārt Lattelecom (2013. g. peļņa – 28,5 milj. eiro) boss Juris Gulbis algā 2012. gadā saņēmis 360 tūkst. eiro. Visi šie minētie uzņēmumi atšķirībā no airBaltic stabili strādā ar peļņu un maksā dividendes valsts budžetā.
Šis stāsts nav par to, vai Gausa alga ir liela vai maza. Faktiski tā jau 2012. gadā bija lielāka nekā iepriekšējam airBaltic bosam Bertoltam Flikam, par kura atalgojumu mediji savulaik satraucās un politiķi solīja neko tamlīdzīgu vairs nepieļaut. Šis stāsts ir par atbildīgo politiķu dubultstandartiem un saprotamas, caurskatāmas atskaites sistēmas neesamību, kā valsts uzņēmumu vadītāju atalgojums tiek noteikts.
Latvijas premjeres Laimdotas Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča uz DB jautājumu par to, kā premjere vērtē valsts uzņēmumu valdes atalgojuma adekvātumu, neatbildēja. airBaltic padomes priekšsēdētājs Liepiņš norādīja, ka skaidri nozares specifikai atbilstoši atalgojuma un motivācijas nosacījumi būtu ieviešami visās valsts kapitālsabiedrībās. Toties kāds kompetents avots no valsts pārvaldes uz jautājumu par valsts uzņēmumu valdes atalgojuma atšķirībām tikai atmeta ar roku: «Tici man, tur cilvēki zina, kā par sevi parūpēties.»