Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām
Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.
Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.
Veselības nozari nevar uzlūkot atrauti no valsts attīstības, arī ekonomiskās. Politiķi ir tie, kas jau deviņdesmitajos pateica, ka veselība tiks šķidri finansēta, iespējams, cerot, ka pacienti būs pateicīgi ārstiem un piemetīs «nodokli» pudelēs, aploksnēs un kūku kārbās. Veselības jautājumi tomēr ir un paliek sabiedrības un nācijas esības pamata jautājumi. Cilvēka veselība tiek pakļauta mūsdienu pasaules riskiem ik uz soļa, sākot no pesticīdu atliekvielu klātbūtnes pārtikā un beidzot ar mājokļiem un birojiem, kuri būvēti un iekārtoti no materiāliem, kas ilgstoši izgaro indes. Kamēr pasaule vides un veselības jautājumus risina ne visai veiksmīgi, Latvija izceļas ar to, ka sabiedrības veselība valsts acīs lielā mērā ir katra indivīda atbildība, nevis viena no būtiskām sastāvdaļām nākotnes tautsaimniecībai, kurā ir vērts ieguldīt.
Tieši abas nozīmīgās jomas un reizē vājie punkti – veselības aprūpe un izglītība – ir bijis viens no iemesliem Latvijas pozīcijas nobrukumam Globālās konkurētspējas indeksā, gada laikā zaudējot piecas pozīcijas, attālinoties no Baltijas kaimiņvalstīm un paliekot pat aiz Krievijas. To atspoguļo arī valsts medicīnas iestādes, no kurām nav izvēdināma padomju dvaka. Dažas modernas iekārtas un daži sistēmas nesalauzti mediķi neatsver greizās humpalu gultas, padomju elpu gaiteņos un komunikācijas nespējnieces aiz reģistratūras lodziņiem, kuras joprojām izrīkojas tā, ir kā viņu varā būtu izsniegt vai neizsniegt kādam deficīta preces.