Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest automašīnu nodokli.

Ministrijas plānā piedāvāti divi nodokļa aprēķina modeļi. Šaurā aprēķina modelis paredz nodokli, kurā tiek ņemta vērā nodokļa bāzes daļa, ogļskābās gāzes izmeši un automobiļa vecums, savukārt paplašinātajā aprēķina modelī vēl tiek ņemta vērā arī dzinēja jauda un transportlīdzekļa masa.

Galīgo nodokļa aprēķina modeli ministrija sagatavos pēc situācijas izpētes un viedokļu noskaidrošanas. Izraudzīto nodokļa aprēķina modeli plānots publiskot rudenī un likumu par jauno nodokli pieņemt līdz gada beigām, lai tas stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā un augustā pirmo reizi nodoklis būtu jāmaksā par pusgadu.

Nodoklis būs saistīts ar automašīnu, tādējādi tas būs jāmaksā par katru īpašumā vai līzingā esošu automobili. Kopējo nodokli veido automašīnas reģistrācijas maksa un ikgadējs nodoklis.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā (49.9. km) tiek pārbūvēts pārvads pāri dzelzceļam, pilnībā nojaucot veco būvi un izbūvējot jaunu pārvadu.

Darbi uzsākti pērn oktobrī un turpinās bez tehnoloģiskā pārtraukuma, un satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunizbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Patlaban ir demontēta lielākā daļa vecā pārvada – laidumi un sijas, krasta balsti un viens no starpbalstiem, un tuvākajā laikā demontēs otru starpbalstu. Pirms demontēt starpbalstu pamatni, gar dzelzceļu izbūvēs rievsienu, lai tilta būvdarbi neietekmētu dzelzceļa infrastruktūru.

Rīgas pusē sākti urbšanas darbi, lai izbūvētu urbpāļus, kas veidos pamatu tilta jaunajam krasta balstam, un tuvākajā laikā urbpāļus krasta balstam izbūvēs arī Siguldas pusē.Apbraucamas ceļš var būt īpaši slidens, tāpēc uz tā ir noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme “Slidens ceļš”.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.