Latvijā ir vairāki labi zināmi teātri - Dailes reātris, Leļļu teātris, Jaunais Rīgas teātris… Un arī politiskais teātris, kurš popularitātes līmenī vietējā tirgū reāli pārspēj visus minētos kopā. It īpaši brīžos, kad ir jāveido koalīcija. Bez dažām labām izrādēm neesam iztikuši arī šoreiz.
Vispirms jau esošais un arī potenciālais nākamais premjers Valdis Dombrovskis (JL) paziņoja, ka koalīcijā aicinās četrus 10. Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus (Vienotība + ZZS + VL!-TB/LNNK + SC), tādējādi nodrošinot 92 balsu pārstāvniecību parlamentā, kas būtu absolūtais rekords demokrātiskajā sabiedrībā. Šādai iespējai varētu noticēt totāls politiķis - zaļknābis, kurš no skolas sola pa taisno ir nonācis pie koalīcijas veidošanas sarunu galda. Bet ne jau Dombrovskis, kam ir būtiska pieredze, strādājot ne vienā vien politiski svarīgā amatā. Toties kā politteātra ainiņa šāds solis izskatījās ļoti labi. Pēc kreisākās partijas Saskaņas centrs atsēdināšanas sākās nākamais cēliens - ko darīt ar «ultranacionālistiem» VL!-TB/LNNK?! It kā šīs apvienības uzskati nepatīkot vienai otrai Rietumvalsts vēstniecībai, it kā šie esot ņēmuši naudu no čečenu kopienas, it kā… Izskatās, ka vēlēšanu uzvarētājiem VL!-TB/LNNK diez ko nepatīk, taču grūti atrast pieklājīgu veidu, kā to nosēdināt opozīcijā, turklāt tā, lai šādu gājienu saprastu arī vēlētāji. Jāatzīst, ka šis cēliens ir diezgan ieildzis, taču ne bez saviem «pipariņiem» - vismaz iznākums ir grūtāk prognozējams.
Kas tad paliek? Koalīcijas kodols ar visiem labi zināmiem elementiem - Vienotība (33 vietas Saeimā) un ZZS (22 vietas Saeimā). Tikai divpartiju koalīcijai nenoliedzami būtu vienkāršāk sadalīt ministru portfeļus, turklāt lielākā daļa šo organizāciju biedru tomēr ir sava veida mēbeles uz politiskās skatuves, kas zina, kā konkrētajā brīdī vajag vai nevajag uzvesties. Turklāt mazsvarīgs nav apstāklis, ka laikā, kad sabiedrībai tiek stāstīts par dažādām pārrunām, konsultācijām, principu saskaņošanām utt., kuluāros jau var dzirdēt, kurš nu kuru ministriju vadīs. Principā jau vairāk nekā nedēļu virmo runas, ka lielāko daļu ministriju krēslus ieņems «vecie vēži» no Vienotības un ZZS, savukārt VL!-TB/LNNK labākajā gadījumā tikšot atvēlēta viena vieta pie Ministru kabineta galda. Vēl jo vairāk… Jau šīs nedēļas sākumā Latvijas finansiāli ietekmīgākās ministrijas amatpersonas spēja nosaukt jaunās valdības apstiprināšanas datumu - 4. novembris.
Tomēr, domājot ilgtermiņā, tieši šāds koalīcijas modelis būtu visneizdevīgākais Dombrovskim. Kaut vai tāpēc, ka Vienotība ir grupa, starp kuras trīs biedriem (Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai) nav īstas vienprātības. Proti, būtu diezgan muļķīgi, ja, piemēram, jau nākamā gada budžeta pieņemšanas procesā jaunā valdība sāktu šķobīties, jo izrādītos, ka tās pamatakmens Vienotība ir sašķēlies trīs daļās, no kurām katra ir apņēmības pilna doties savā virzienā. No politiskā teātra viedokļa šāds pavērsiens varētu garantēt pat zināmus drāmas elementus, tomēr ne jau to vajag sabiedrībai, tostarp Latvijas uzņēmējdarbības videi. Tikmēr politizrāde turpinās…