Bieži ir diskutēts par to, cik pareiza ir sistēma, kas ļauj lauksaimniekiem prasīt kompensācijas no valsts budžeta katru reizi, kad ir pārāk liels sals, par stipru uzlīst lietus vai arī par karstu uzspīd saule. Iespējamie risinājumi šeit ir, taču jau kuro gadu tiek izmantots primitīvākais variants - kompensācijas.
Nu šo sava veida pieredzi ir ņēmušas vērā arī Latvijas pašvaldības, prasot no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā vairākus miljonus latu kompensācijās par sniega radītajiem zaudējumiem.
Šobrīd ir pat grūti pateikt, cik daudz tiek prasīts, jo piektdienas rītā runa bija par 3,3 milj. Ls, ap dienas vidu - 3,4 milj. Ls, un tādējādi ir neiespējami prognozēt, cik lielus apmērus šī summa būs sasniegusi, piemēram, līdz šodienas vakaram. Vienkārši visas pašvaldības vēl nav saskaitījušas, cik lielus zaudējumus tām ziemas iestāšanas ir nodarījusi. Bet galvenais jau ir tas, ka nav saprotams, kāpēc visiem nodokļu maksātājiem būtu jānoskaita pašvaldībām miljoni tikai tāpēc, ka, sākoties ziemai, uzsniga sniegs. Protams, vairāki tūkstoši Latvenergo klientu uz pietiekami ilgu laiku palika sēžam tumsā, un par to var prasīt kompensācijas, taču no attiecīgās kompānijas, nevis valsts. Tāpat nevar noliegt, ka daudzos gadījumos no sniega ir cietuši namīpašumi, bet tad ir jāvēršas pie katra konkrētā nama apsaimniekotāja, vai arī apdrošinātāja. Nevar prasīt, lai par katru ķibeli tiktu maksāta kompensācija tieši no valsts budžeta.
Gana jocīgi ir arī laiku pa laikam dzirdēt, ka sakarā ar pēdējo nedēļu laikā sasnigušo sniegu, Latvijā ir bijusi dabas stihija, kas tad arī radījusi materiālus zaudējumus. Stihija ir Austrālijā, kur faktiski cunami dēļ no mājām bija spiesti aiziet daudzi tūkstoši iedzīvotāju. Tāpat par stihiju var runāt Vācijā, kur no krastiem izgājušas Reinas un Mainas upes. Bet Latvijā… Tiesa, sniegs sakrita vairāk nekā pērn, nemaz jau nerunājot par vairākiem iepriekšējiem gadiem, tādējādi radot problēmas. Pārsvarā gadījumu gan šis sniegs radīja problēmas atbildīgajām iestādēm un uzņēmumiem, kas acīm redzami nebija tam gatavi. Jāatgādina, ka vēl priekšā ir praktiski divi ziemas mēneši, kad arī droši vien laiku pa laikam snigs. Pēc tam toties būs pavasaris, kad sasnigušais sniegs kusīs, radot noteiktu ūdens daudzumu. Arī tad tiks prasītas kompensācijas no valsts budžeta?! Pēdējā reize, kad mūsu valstī tiešām varēja runāt par dabas stihiju, bija pirms sešiem gadiem - 2005. gada janvārī, kad mūsu platuma grādiem neierasta vētra nodarīja būtiskus zaudējumus daudziem iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām. Taču ne jau tagad.
Absurdākais ir tas, ka šādu iespēju pieļauj Latvijas likumdošana. Būtu nepieņemami, ja no valsts budžeta līdzekļiem tiktu maksātas kompensācijas, kas faktiski būtu jādara konkrētiem uzņēmumiem, savukārt vēlāk, runājot par kādu tautsaimniecībai būtisku jautājumu, tiktu paziņots - sakarā ar nepieciešamību konsolidēt budžetu naudas nav.