Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.
Latvijas vadošos politiķus sasniegušas divas priecīgas ziņas no Briseles – Eiropas Komisija atzinusi, ka valsts atbalsta pasākumi (lasi: ieguldītie miljoni valsts naudas) bijušajai Parex bankai (tagad a/s Citadele un a/s Reverta), tāpat kā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bijuši likumīgi. Latvijas veiksmes stāsta veidotāji līdz ar to medijos lepni izgriež krūtis un saka, ka tagad tikai abiem «sāpju bērniem» žigli jāatrod privātie investori. Taču tā jau nu vairs galīgi neesot nekāda problēma, jo pēc airBaltic rindā stāvot jau vismaz 10 investoru, bet par Citadeles potenciālajiem pircējiem ar segvārdiem Baklažāns, Jūrnieks un Kapri pēc konfidenciālas valdības informācijas noplūdes tagad ir informēta pat tante Bauskā.
No vienas puses pozitīvs EK lēmums tiešām ir iemesls uzelpot, jo negatīva lēmuma gadījumā ieguldītā valsts nauda ar soda procentiem būtu jāatmaksā. Taču visām lietām, kā zināms, ir divas puses. Par pozitīvo pusi politiķi, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, ir gatavi liet kā no pārpilnības raga, bet par negatīvo pusi viņi parasti tikai atmet ar roku, sacīdami, ka nekā tamlīdzīga nav. airBaltic gadījumā Satiksmes ministrija zvēr, ka no Eiropas Komisijas puses neesot nekādi papildu nosacījumi un pienākumi, kurus neizpildot pašreiz pozitīvais rezultāts varētu viegli pārtapt negatīvā. Runājot par airBaltic, bažas rada tas, ka tomēr pusi no visiem valsts naudas iepludināšanas gadījumiem EK atzinusi kā ES tirgus nosacījumiem neatbilstošus, taču paglāba esošais aviokompānijas restrukturizācijas plāns līdz 2016. gadam. Lai nebūtu akli jātic tikai politiķu runātajam un vēlāk jāpiedzīvo kaut kādi pārsteigumi, būtu jāredz viss EK lēmuma teksts, kā arī pilns airBaltic restrukturizācijas plāns.
To, ka stāsti, jo īpaši tādi, kur ir iesaistīta liela nauda un politika pēc zināma laika mainās, un nes ne vienu vien atskurbinošu atziņu, pierāda kaut vai Citadeles pārdošanas sāga. Banku, kurā kopā ar Revertu joprojām atrodas teju miljards valsts naudas, tirgo jau vairākus gadus. Tirgo neveiksmīgi, bet it kā jau viss, vismaz pēc politiķu stāstītā, ir bijis kārtībā un Eiropas Komisija – saprotoša. Kamēr – bac, babac! – ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nāk ar paziņojumu: ja banku nepārdos šogad, tad Eiropas Komisija to pārdos pati par tādu summu, kādu gribēs, un kam gribēs. Diezgan nejauki, jo atlicis mazāk par pusgadu, bet dažas politiskās partijas iebilst pret lietu sakārtošanu ar «baklažāniem», «jūrniekiem» un «kapri» kaut kur slepeni «zem segas», prasot jautājuma skatīšanu parlamentā. Citi atkal uzstājas par to, kāpēc vispār jāpārdod veiksmīgi strādājoša valsts banka, kas, kreditējot vietējos uzņēmējus, varētu kaut vai nedaudz mazināt Latvijas tautsaimniecības atkarību no dažām skandināvu bankām? Taču skarbo patiesību tagad vairs nenoslēpt un spriedelēšanai arī vairs nav laika un jēgas. Palicis tikai jautājums, kam pārdot un kādā veidā. Nevar arī izslēgt, ka bankas uzraugošās iestādes vēl pasaka konkrētam darījumam «nē» – šim «baklažānam» mēs banku pārdot neļausim, tāpēc optimāli būtu banku tirgot caur biržu. Banku tirgošana biržās pa daļām nav pasaules praksē nekas neparasts, turklāt tā vienlaikus būtu nākšana pretim arī vietējiem investoriem, kuriem pie pašlaik zemajiem depozītu procentiem īsti nav, kur savu naudu ieguldīt. Beigās visi varētu būt apmierināti – banka pārdota, no kuras zināmu daļu varētu iegādāties arī vietējais kapitāls, bet mazinātos politiskā ietekme, kas ir neizbēgama, kamēr kāds uzņēmums ir valsts pārziņā. Tikai viens «bet» – IPO sagatavošanai priekš biržas laika vairs nav. Turklāt nu jau vairs nepietiek ar 20% bankas kapitāldaļu izlikšanu tirgū, jo EK prasa šogad pārdot visus 75% Citadeles kapitāldaļu, kas pašlaik pieder valstij.
Tāds, lūk, veiksmes stāsts par miljardiem eiro izglābtām bankām un citiem uzņēmumiem, stabila lata kursa noturēšanu, izglābjot zviedru bankas, eiro ieviešanu... Tikai tautai šis veiksmes stāsts nav diezko gājis pie dūšas, tāpēc mums pēc svaigākajiem EK datiem ir otrs lielākais aizbraucēju skaits Eiropas Savienībā.