Sarkano lentīti gribas griezt visiem, bet arvien trūkst konkrētu uzvārdu, kam prasīt atbildību par nozares projektu virzību, izdošanos vai izgāšanos
Parasti visdažādāko jomu projektos ir zināms, kurš par ko atbild. Taču atsevišķos būtiskos Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzīto jomu projektos vai sasāpējušos jautājumos atbildīgos meklēt ir bezcerīgi.
Protams, nav tā, ka viss ir tikai slikti un valdītu pilnīga bezatbildība. Lūk, pāris piemēru. Par ministrijas padotībā esošo iestāžu vadības darbu nav milzīgi daudz ko iebilst. Par bedrēm uz ielām varat pukoties uz Langes kungu no Latvijas Valsts ceļiem, par nepilnībām starppilsētu sabiedriskajā transportā sūdzēties Godiņa kungam no Autotransporta direkcijas, bet ātrāku apkalpošanu Latvijas Pasta nodaļās prasīt no Vilcāna kunga. Varēsiet piekrist vai nepiekrist viņu argumentiem, bet viņi vismaz ir konkrētas personas, kas izklāstīs, kāpēc kaut ko var vai nevar darīt lietas labā.
Taču ir jautājumi, par kuriem nozares ministrs Uldis Augulis ne pats lāgā atbildību uzņemties vēlas, ne konkrētu padoto uzvārdus saukt, no kuriem tad varētu paprasīt, kāpēc projekti iestrēguši vai draud izgāzties. Vai esat no ministra dzirdējuši to cilvēku vārdus, kuri zaudēs amatu, ja kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās pārsniegs 20%, bet dzelzceļa pārvadājumos sasniegs 30% salīdzinājumā ar pērno gadu? Ja nu vienīgi ļaunā pamāte ģeopolitiskā situācija tiek piesaukta vietā un nevietā. Komersantus, godīgi sakot, maz interesē, cik reižu ministrs vai Latvijas dzelzceļa pārstāvji pabijuši Krievijā vai citās NVS valstīs, ja nekas vairāk par to, cik labi un sirsnīgi puses patērzējušas, tā arī neseko. Varbūt problēma ir tajā, ka kaut kādu iemeslu dēļ vienu vai otru personu tur nopietni neuztver, tādēļ labāk ir atrast un sūtīt kādu, kurš kaut ko arī var panākt un izdarīt kravu piesaistes labā? Ministram taču lentīti griezt pēc tam neviens neliegs?
Līdzīga anonimitāte valda Ķīnas‒Skandināvijas tranzīta projektā, kuru caur Latviju īstenot ir ieinteresēta vācu Dīnsburgas osta. Jūs ar knīpstangām neizvilksiet no ministra to ļaužu vārdus, kuriem pavaicāt, kāpēc šis perspektīvais pasākums kā nevar, tā nevar tikt līdz realizācijai. Tomēr izskatās, ka ar tiem, kas rindā nostājušies uz sarkanās lentītes griešanu, var nepietikt, lai kravas abos virzienos sāktu plūst. Katrā ziņā līdzšinējie ministra izteikumi par šo projektu samulsinājuši ne vienu vien nozares spēlētāju, liekot vaicāt – ko tas īsti ar to visu domā.
Tik īsā komentārā būs grūti izteikties par to ministra vārdos nenosaukto personu sarakstu, kurām būtu bijis jāzaudē amati jaunu vilcienu neesamības dēļ vai skandalozā investora piesaistes procesa nacionālajai lidsabiedrībai dēļ. Tāpēc vēl tikai pāris vārdu par vienu projektu – dzelzceļa elektrifikāciju. Tā ir politiķu marinēta līdz pat pēdējam brīdim, bet tagad SM un Latvijas dzelzceļam to vajag par visām varītēm, lai gan netrūkst nozares komersantu un pat valsts institūciju pārstāvju, kuri uz to raugās skeptiski. It kā drīzumā tikšot nosauktas projekta izmaksas. Taču, vai tiks arī atbildēts, vai maz būs nauda, lai šo projektu pabeigtu pilnībā, un kādu tieši ietekmi tas atstās uz pārvadājumu cenām. Un kā gan SM grasās šo projektu pieskatīt, ja tās Dzelzceļa departamentā vairs nav ne direktora, ne viņa vietnieka? Vai tiešām elektrifikācija būs pirmais anonīmais veiksmes stāsts transporta nozarē?