Divdesmit gadi ir daudz viena cilvēka dzīvē, bet pavisam maz vienas valsts dzīvē. Lai nostiprinātos politiskā kultūra un demokrātijas tradīcijas, šķiet, reizēm ir vajadzīgs daudz vairāk laika. Vai ar divdesmit gadiem pietiek, lai nostiprinātos tirgus ekonomika?
Par to, domājams, varētu ilgi strīdēties.Tirgus ekonomikas pirmie iedīgļi Latvijā bija vērojami jau pāris gadu pirms 1990. gada 4. maija, kad Augstākā padome pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».Vēl tagad daži ar nostalģiju atminas, ka tieši ar uzņēmīgo latviešu gādību diženās Padomju Savienības pilsones tikušas pie ikgadējā tulpju pušķa 8. marta svētkos. Daži no tagadējās Latvijas biznesa «dūžiem» savas pirmās iemaņas biznesā guvuši, dzenot automašīnas no Toljati vai ar Mihaila Gorbačova svētību izveidotajos kooperatīvos «vārot» tolaik tik modīgās un iekārojamās džinsu bikses.
Atmodas laikā brīvā tirgus ekonomika nebija sabiedrības uzmanības degpunktā. Iespējams, tā bija kļūda, ka brīvā tirgus ekonomika tika pārlieku romantizēta.Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir nogājusi garu ceļu arī tirgus ekonomikas iedzīvināšanā. Ir nācies uzkāpt uz daudziem grābekļiem, izsapņot daudzus sapņus. Ir nācies nonākt pie apjausmas, ka Latvija tomēr nekad nepārspēs Šveici cīņā par banku paradīzes statusu.Taču katru punu, kas uzsists, vieglprātīgi uzkāpjot uz grābekļa, var uztvert kā mācību. Velti gremdēties nostalģijā par padomju gadu rūpniecības gigantiem, kā Alfa vai VEF. Nē, šos gigantus nesagrāva nedz Augstākā padome, nedz kāda no Saeimām, tos sagrāva nespēja pielāgoties mainīgajai tirgus ekonomikai. To labi apliecina citi uzņēmumi, kā Dzintars, kas spējis pārdzīvot ne vienu vien krīzi un noteikti pārdzīvos arī šo. Iedvesmojošu piemēru patiesībā netrūkst - paraugieties uz Spilvu, uz Cido - šīs ražotnes, kurās tagad saimnieko skandināvu investori, to iepriekšējie īpašnieki ir izaudzinājuši no kādreizējiem kolhozu cehiem.
Lieliski, eksportspējīgi uzņēmumi dzimst arī tagad, kad uzņēmēji līdz ar valsti apgūst atvērtas ekonomikas gaišās un ēnas puses.Neatkarīgajai Latvijai daudz ko ir nācies sākt no nulles, no tukšas vietas - radīt nodokļu sistēmu, tirgus regulējumu dažādām jūtīgām nozarēm, sociālās apdrošināšanas sistēmu. Jā, nenoliedzami mēs visi vēl mācāmies, no savām kļūdām, reizēm - pat ļoti sāpīgām. Būtu gan labi, ja spētu vairāk mācīties no svešām kļūdām.Valstīs, kurās tirgus ekonomikas un brīvas konkurences tradīcijas mērāmas daudzos gadu desmitos vai simtos, valda pavisam cita attieksme pret tādiem jēdzieniem kā korporatīvā sociālā atbildība un godīga konkurence. Latvija vēl aug, daudzas mūsu ekonomikas likstas būtu jāsauc nevis par izgāšanos, bet par augšanas grūtībām. Un, par spīti garajam ceļam, kas noiets, vēl garāks ceļš mums visiem vēl ejams.
Lieliski, eksportspējīgi uzņēmumi dzimst arī tagad, kad uzņēmēji līdz ar valsti apgūst mazas, atvērtas ekonomikas gaišās un ēnas puses