Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Fiksētā tīkla elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators Lattelecom ir gatavs startēt mobilo sakaru tirgū ar ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tehnoloģiju, taču gala vārds šādam solim būs uzņēmuma akcionāriem, teica Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Skatoties uz nākotni, ir jautājums par 4G, jo tas ir apdraudējums mūsu interneta biznesam. Vasarā esam veikuši 4G testus 850 megahercu (Mhz) frekvencē un esam gatavi, kad šīs frekvences būs komerciāli pieejamas, startēt arī šajā biznesā, proti, ātrgaitas mobilā interneta tirgū, izmantojot 4G tehnoloģijas,» pastāstīja Gulbis.

Kā zināms, 4G piedāvā datu lejuplādes ātrumus līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbps) un to lieto, galvenokārt ar īpašu modemu pieslēdzot portatīvos datorus mobilam internetam. Kā skaidroja Gulbis, Lattelecom interesē attīstīt 4G tehnoloģiju tieši 800 Mhz joslā, jo tā vislabāk piemērota pakalpojumu sniegšanai valsts reģionos, kas nav blīvi apdzīvoti.

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lai samazinātu uzņēmuma operatīvās izmaksas, SIA Lattelecom sākusi savu nekustamo īpašumu pārdošanu, piedāvājot tos iegādāties izsolēs. Patlaban Lattelecom gatava izsolīt trīs īpašumus – Rīgas centrā, Vecrīgā un Mežaparkā.

Kā liecina informācija sludinājumu portālā ss.lv, SIA Lattelecom par 300 tūkst. Ls sākumcenu pārdod izsolē 568 kvadrātmetrus plašu ēku Kokneses prospektā 15, Mežaparkā. Tāpat elektronisko pakalpojumu sniedzēja vēlas izsolīt divstāvīgu ēku Audēju ielā 15, kuras pirmajā stāvā iepriekš atradās arī Lattelecom veikals. Šī nama izsoles sākumcena noteikta 2,753 milj. Ls apmērā. Informējot par trešā nama - bijušās telefonu centrāles - izsoli, Lattelecom pārstāve Maija Āboliņa Db.lv norādīja, ka īpašums tiek pārdots, lai mazinātu uzņēmuma operatīvās izmaksas, tāpat ir arī ar pārējiem objektiem.

Daļa Lattelecom klientu jau no šī gada vasaras varēs no sava Latvijas fiksētā tīkla telefona numura zvanīt uz Latviju caur internetu no jebkuras vietas pasaulē, maksājot Latvijas vietējās sarunas tarifu un atrašanās vietas interneta pieslēguma izmaksas, saka Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehniskais direktors Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks teica, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunās Lattelecom tīkla arhitektūras pakāpeniskai ieviešanai un pirmo šai sistēmai piemēroto pārnēsājamo telefonu ienākšanai tirgū. Izmantojot šīs ierīces ārzemes, arī būs iespējams saņemt zvanus no Latvijas, savukārt izejošie zvani būs bez papildu maksas tiem klientiem, kuriem bezmaksas sarunas Lattelecom tīklā ir iekļautas kādā no pakalpojumu pakām.

Nesenās sarunas laikā Tatarčuks teica, ka tieši tajā dienā Lattelecom notiekot Ķīnas telekomunikāciju sistēmu ražotāja Huawei dažādu ierīču prezentācija un Lattelecom klientiem daudzfunkciju pārnēsājami fiksētā tīkla telefoni varētu parādīties «periodā no jūnija līdz augustam».

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom valstij ir nopelnījis 11,1 miljonus latu, kas ir par 1,3 miljoniem latu vairāk nekā pērn.

Šī ir Latvijas valsts dividenžu daļa no SIA Lattelecom 2011. gada peļņas, kas ir 21,8 miljoni latu. 49% no peļņas tiks izmaksāta otram SIA Lattelecom akcionāram, kurš pieder skandināvu telekomunikāciju koncernam TeliaSonera.

Lattelecom akcionāri 9. maijā ir apstiprinājuši uzņēmuma un uzņēmuma grupas konsolidētos gada pārskatus par 2011. gadu un ir nolēmuši 100% no pagājušā gada peļņas sadalīt dividendēs.

Padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins atzinīgi vērtē faktu, ka Lattelecom, «piedāvājot inovatīvus produktus un apcērpot izdevumus», ir spējis veiksmīgi palielināt uzņēmuma peļņu laikā, kad uzņēmuma grupas apgrozījums Latvijas spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos ir samazinājies līdz 136 miljoniem latu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot atkārtotu pārbaudi kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā, konstatēja «aplokšņu algu» maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto «aplokšņu algu» samaksu kopumā 4340 latu apmērā.

Šā gada 29. martā VID saņēma informāciju no Valsts policijas, ka kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājoša uzņēmuma struktūrvienībā Kurzemes reģionā nākamajā dienā, 30. martā, tiks izmaksātas «aplokšņu algas». Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju šajā uzņēmumā «aplokšņu algu» izmaksa tiek veikta mēneša beigās nekonkrētā datumā, par ko uzņēmuma darbiniekiem tiek paziņots tajā pašā vai iepriekšējā dienā. Līdzīga satura informāciju VID bija saņēmis arī 2011. gada nogalē, bet, veicot kontroles pasākumus 2011.gada novembrī, «aplokšņu algu» izmaksa netika konstatēta.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

ASV investīciju kompānijai Blackstone vēl aizvien ir interese piedalīties Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom privatizācijā, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Mēs esam vienojušies ar Blackstone turpināt izskatīt šo jautājumu un ceram, ka kādā brīdī Lattelecom akcionāri gribēs atgriezties pie sarunas,» Db pastāstīja bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš pieņēmis Blackstone piedāvājumu pārstāvēt investorus darījumos Baltijas reģionā.

Varētu pārdomāt

«Mūsu piedāvājumi un norunas, kas bija gada sākumā, paliek spēkā un, atklāti sakot, viens no iemesliem, kāpēc valdība īpaši negrasījās pieņemt ne mūsu, ne TeliaSonera (TS) piedāvājumu, bija tāds, ka nejuta, ka šie līdzekļi viņiem ir nepieciešami. Man liekas, ka pēc pēdējām ziņām valdība varētu pārdomāt un tomēr atgriezties pie sarunas,» atzīmēja N.Melngailis, paskaidrojot, ka neatkarīgi no tā, kam tiks pārdotas Lattelecom un LMT kapitāldaļas, valdība iegūtos līdzekļus varētu ieguldīt, lai stimulētu valsts ekonomiku.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valdība 2.aprīlī izskatīja informatīvu ziņojumu par grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un to vienkāršošanas iespējām.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā sagatavot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz MUN maksātājiem. Tāpat sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikro SIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Pašlaik mikrouzņēmumiem grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana, norāda Finanšu ministrija (FM).

Tādēļ ministrija piedāvā sagatavot grozījumus Ministu kabineta noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem.

Kā informēja FM, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Savukārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikroSIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom cena varētu būt starp 200 līdz 300 miljoniem eiro (140,6 un 210,8 miljoniem latu), lēš telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom valdes loceklis un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš arī pauda viedokli, ka vislielākā cena par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) valstij piederošajām kapitāldaļām varētu nākt no Skandināvu koncerna TeliaSonera. «TeliSonera būs gatavs samaksāt visvairāk, bet attīstībai Latvijā tas būs vissliktākais variants. Viņi noklās visu pakalpojumu klāstu, būs dominējošie tirgū, un mums visiem par to vajadzēs maksāt. Par to viņi arī ir gatavi maksāt vairāk,» viņš teica.

Pēc Šmidres sacītā, nākamie interesenti par Lattelecom un LMT kapitāldaļām ir vietējie operatori, taču ir jāsaprot, ko kurš var dabūt. «Mobilajam operatoram mobilo operatoru neviens neatļaus nopirkt. Arī Baltkom neviens neļaus pirkt Lattelecom. Teorētiski gan, piemēram, Baltkom par Lattelecom daļām varētu maksāt mazāk nekā TeliaSonera, bet vairāk nekā visi pārējie,» klāstīja Šmidre.