Pēc “Gjensidige Forsikring ASA” lēmuma pārdot savu Baltijas uzņēmumu Bogdans Benčaks (Bogdan Benczakhas) ir nolēmis atkāpties no Gjensidige Baltic ģenerāldirektora amata.

Līdz ERGO pārņemšanai uzņēmuma vadību pārņems Akšajs Sanpals (Akshay Sankpal).

Gjensidige biznesu Baltijā pārdos Ergo 

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25....

"Esmu aizvadījis aizraujošu un auglīgu gadu Gjensidige, un kopā mēs esam sasnieguši labus rezultātus. Tā kā uzņēmumam samērā tuvā nākotnē būs jauns īpašnieks, bija likumsakarīgi apsvērt savu turpmāko ceļu. Esmu nonācis pie secinājuma, ka vēlos meklēt citus izaicinājumus," saka Bogdans.

"Vēlos arī pateikties Gjensidige par iespēju būt šīs grupas vadības komandā, un esmu ļoti pateicīgs par kopā pavadīto laiku ADB Gjensidige kolēģiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Novēlu Akšajam visu to labāko turpmākajā darbā."Benčaks ieņēma Gjensidige izpilddirektora amatu Baltijā no 2023. gada jūlija.

"Vēlos pateikties Bogdanam par viņa izcilo darbu laikā, kad viņš vadīja Gjensidige Baltijas valstīs. Viņš ir attīstījis uzņēmējdarbību atbilstoši grupas plāniem un stratēģijai, bijis prasmīgs un enerģisks vadītājs. Saprotu, ka tagad viņš izvēlas doties tālāk, lai apzinātu turpmākās iespējas. Novēlu Bogdanam, lai izdodas viss iecerētais," saka ADB Gjensidige valdes priekšsēdētājs Josteins Amdals (Jostein Amdal).

Akšajs Sankpals pildīja Gjensidige Baltics pagaidu izpilddirektora pienākumus no 2022. gada novembra līdz brīdim, kad 2023. gada jūlijā Bogdans pārņēma šo amatu. Pēdējo gadu viņš bija Gjensidige Forsikring ASA korporatīvās attīstības direktors, kā arī ADB Gjensidige valdes loceklis, kurš sekoja līdzi darbībai Baltijā.

"Esmu ļoti priecīgs, ka Akšajs ir pieņēmis šo amatu. Tas nodrošina nepārtrauktību un atvieglo ierastās darbības turpināšanu uzņēmumā," saka Josteins.

Šā gada pirmajā pusgadā Gjensidige Baltijā pieauga par 10 procentiem lielākajā daļā apdrošināšanas līniju pēc bruto parakstītajām prēmijām, sasniedzot 82 miljonus eiro. Klientiem Baltijā tika atlīdzināti zaudējumi 60 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuvas klientiem mēs atlīdzinājām 36,6 miljonus eiro zaudējumu, Latvijas klientiem - 20,3 miljonus eiro un Igaunijas klientiem - 3,1 miljonu eiro.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

«Nordea Bank» panākusi vienošanos, lai par aptuveni 5,5 miljardiem kronu (578,8 miljoniem eiro) iegādātos Norvēģijas apdrošināšanas uzņēmuma «Gjensidige Forsikring» interneta bankas biznesu «Gjensidige Bank», tādējādi bankai cenšoties paplašināt savus interneta bankas pakalpojumus.

Vienošanās arī paredz, ka «Nordea Bank» saviem 900 000 klientu Norvēģijā izplatīs «Gjensidige» apdrošināšanas produktus.

Pēc šī darījuma realizēšanas «Nordea Bank» iegūs papildu 176 000 klientu ar to aktīviem 4,84 miljardu eiro vērtībā.

Līdzīgi citām bankām arī «Nordea Bank» lūkojas uz interneta banku pakalpojumu izvēršanu, lai iegūtu jaunus klientus, kas aizvien vairāk izmanto internetu pirkumu un citu bankas darījumu veikšanai. Nesen banka Norvēģijā uzsāka sadarbību ar «Apple Pay».

Paredzams, ka «Nordea Bank» un «Gjensidige Bank» darījums tiks pabeigts 2019.gada pirmajā ceturksnī.

Šī gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, kuru ievērošana tiks stingri regulēta, un par tās pārkāpumiem piemērots ievērojams sods, uzsver Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Apdrošināšana ir viena no tām nozarēm, kuras ikdienā personas datiem ir liela loma, tādēļ jaunās regulas ieviešana ne tikai prasījusi vairāku gadu sagatavošanos, bet arī veicinājusi būtiskas izmaiņas apdrošinātāju ikdienas darbībā gan biznesa, gan klienta apkalpošanas un iekšējos jautājumos.

Vairums apdrošināšanas uzņēmumu par gatavošanos VDAR sāka domāt pirms vairāk nekā diviem gadiem, un joprojām ir jautājumi, kas ir risināmi.

«VDAR ieviešana ir process, kas joprojām turpinās, jo tas ietver pārmaiņu ieviešanu biznesa, IT, juridiskajos klientu apkalpošanas un uzņēmuma iekšējās darbības procesos. VDAR nenosaka konkrētas vadlīnijas vai darbības, kā uzņēmumam nodrošināt atbilstību VDAR, bet gan principus, kas ir jāievēro. Atbildība par šo principu pienācīgu ieviešanu ir uzņēmuma ziņā,» skaidro Gjensidige Latvija Risku un darbības atbilstības speciālists Andis Meirēns.

Gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt, liecina Gjensidige Latvija veiktā pētījuma dati. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšoties strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.

Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (23%) saslimšanas gadījumā turpina apmeklēt darbu vai augstskolu, liecina Gjensidige Latvija veiktā aptauja. Visbiežāk darbu vai studijas nelabprāt kavē gados jaunāki, līdz 24 gadus veci iedzīvotāji (32-34%). Tendence būtiski mainās, cilvēkiem kļūstot vecākiem, un sliktas pašsajūtas gadījumā vairāk nekā puse (55-56%) iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem velta laiku, lai pienācīgi atveseļotos mājās.

«Iedzīvotāji nereti par zemu novērtē it kā maznozīmīgu saaukstēšanos un turpina apmeklēt darbu, tādējādi pakļaujot nopietnam saslimšanas riskam apkārt esošos kolēģus. Jāsaprot, ka imūnsistēmas atšķiras un organismi dažādi panes saslimšanu – kamēr vieni kolēģi nesaslims, kādam citam slimība noritēs daudz nopietnāk, īpaši gados vecākiem cilvēkiem,» skaidro Gjensidige Latvijas Veselības atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Gjensidige Latvija izmaksājusi apdrošināšanas kompensāciju Vaiņodes novada Embūtes viesu nama Dēseles dzirnavas īpašniekam 292 tūkstošu eiro apmērā, informē apdrošinātājs.

Tas ir viens no pēdējo gadu postošākajiem ugunsgrēkiem, un to izraisīja dūmvada pārkaršana, kā rezultātā aizdegās ēkas koka konstrukcijas.

2. janvārī plkst. 15.56 ugunsdzēsības un glābšanas dienests steidza uz Vaiņodes novada Embūtes pagastu, kur dega dzīvojamā māja. Ēkas saimnieki centās nodzēst ugunsgrēku saviem spēkiem un to turpināja līdz ieradās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji.

Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus apgrūtināja spēcīgais vējš, taču plkst. 1.13 naktī ugunsgrēks tika likvidēts. Rezultātā tika secināts, ka 150m2 platībā dega ēkas četru stāvu starpstāvu pārsegums un jumta konstrukcijas (degšanā katrā stāvā 30m 2 platībā). Ēka bija aprīkota ar dūmu detektoriem un tajā atradās atbilstošs skaits ugunsdzēsības aparātu, ar ko sākotnēji arī tika mēģināts nodzēst ugunsgrēku.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā, liecina Gjensidige Latvija pieejamā informācija.

Laika posmā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam par aptuveni pusi samazinājies zagto auto skaits, nekā šajā pašā laika periodā pērn. Starp zagļu iecienītākajām automašīnām šogad joprojām saglabājas BMW markas 5. sērijas automašīnas, taču pieaudzis nedaudz lētāku automašīnu zādzību skaits, piemēram, Toyota RAV4.

Šī gada pirmajā pusgadā Valsts policijā ir reģistrētas 416 automašīnu zādzības, savukārt pagājušajā gadā tādā pašā laikā periodā – 428 zādzības. «Nevar viennozīmīgi atbildēt, kāpēc zādzību skaits šogad pirmajā pusgadā ir mazāks nekā pērn,» skaidro Elīna Sprudzāne, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.

«Auto zādzību samazināšanās saistāma ar šī brīža pastiprinātām apdrošinātāju drošības prasībām dažādiem auto modeļiem, kā arī ar aktīvu policijas darbību, kuras rezultātā aizvien mazāk garnadžu uzdrošinās ķerties tieši pie auto zādzībām. Pēc zādzībām parasti tiek atrastas tās automašīnas, kas ir aprīkotas ar radiolokācijas pretaizdzīšanas sistēmām, tāpēc tās uzstādīšana vēlama ikvienam auto,» norāda Dāvids Lēvalds, Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.

“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis saņemtos 290 patērētāju iesniegumus par apmaksātajiem, bet nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem no SIA «Prieks Tūre», kurai tika konstatētas likviditātes problēmas un kura vairs pakalpojumu sniegšanu nenodrošina.

Šobrīd, pamatojoties uz Uzņēmumu Reģistra valsts notāra lēmumu, ir izbeigta SIA «Prieks Tūre» darbība.

Iesniegumu izskatīšanas rezultātā PTAC ir pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA «Prieks Tūre» nodrošinājuma (t.i., apdrošināšanas polises) izsniedzējam ADB «Gjensidige» Latvijas filiālei uzdod bez nepamatotas kavēšanās veikt maksājumu atmaksāšanu tiem ceļotājiem, kuri bija iegādājušies kompleksos tūrisma pakalpojumus un iesnieguši atbilstošus dokumentus (268 iesniegumi).

Katram ceļotājam atmaksājamo izdevumu apmērs ir aprēķināts proporcionāli ceļotāju skaitam, kuri pieteikušies PTAC, to samaksātajai summai un kopējam nodrošinājuma apmēram (30 000 EUR), tas ir 15,68 % no samaksātās, bet neatgrieztās naudas summas (kopējā neatgrieztā summa – 191 313,42 EUR).

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

2024.gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošinātāju veikto izmaksu apjoms par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg) valsts un pašvaldības iestādēm sasniedzis 3,46 miljonus eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija.

Pēdējo piecu gadu (2019. - 2023.) laikā OCTA atlīdzībās valsts un pašvaldību iestādēm kopumā izmaksāti 17,02 miljoni eiro, turklāt šajā periodā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu (2,63 miljoni eiro 2019.gadā un 3,93 miljoni eiro pērn).

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no visa kopējā izmaksāto OCTA atlīdzību apjoma par CSNg (55,02 miljoni EUR), valsts un pašvaldību iestādēm izmaksāti 6,3% (3,46 miljoni EUR). No visām izmaksātajām atlīdzībām valsts un pašvaldību iestādēm, šī gada deviņos mēnešos 1,30 miljoni eiro izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pensijās un pabalstos invalīdiem par CSNg gūtajām traumām. 1 miljons eiro izmaksāts Nacionālajam veselības dienestam. Atlīdzību izmaksu apjoms katru gadu šīm iestādēm būtiski pieaug, un kopš 2019.gada ir dubultojies.

Pērn vidējais atlīdzību apjoms obligātajā grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) veidā apdrošināšanas kompānijās svārstās 2000-3000 eiro apmērā, savukārt maksimālā izmaksātā atlīdzība ir daudz lielāka, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Grāmatvežiem lielākoties interesē apdrošināt savu CTA normatīvajos aktos noteikto minimālo limitu ietvaros. Pat lieliem grāmatvedības uzņēmumiem ar lielu apgrozījumu ir vēlme apdrošināt visus uzņēmuma grāmatvežus ar minimālo atbildība limitu,» piebilst Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas produktu vadītāja Madara Leimane, kas to skaidro ar nepietiekamu izpratni par CTA nozīmi un lietderību, kā arī normatīvajos aktos definēto prasību nekonkrētību.

Pēc viņas teiktā, tie grāmatveži, kas ilgstoši strādā savā profesijā, kā arī tie, kas savā praksē ir saskārušies ar klientu pretenzijām un zaudējumu piedziņu pēc pieļautām profesionālajām kļūdām, prasības apdrošināšanai pārdomā daudz rūpīgāk, izvēloties gan atbildības limitu, kas būtiski lielāks par minimāli noteikto, piemēram, 50 tūkstošus vai 100 tūkstošus eiro, gan arī izvēloties paplašinātu apdrošināšanas segumu.

Tuvojoties vasarai, pieaug pieprasījums pēc pasākumu organizatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā novērojuši apdrošinātāji, pēdējā laikā pieaug personu pieprasīto atlīdzību skaits.

Plašs segums Saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu, publiska pasākuma organizatoram ir obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanu pasākuma apmeklētājiem, skaidro Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas produktu vadītāja Madara Leimane. Tomēr šim apdrošināšanas veidam ir izteikti sezonāls raksturs, jo ievērojami lielāks skaits pasākumu tiek organizēts vasaras periodā un gadskārtu svētku laikā, skaidro ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Pēdējo gadu laikā novērojama tendence, ka apjomi šajā apdrošināšanas veidā pieaug. Tā, ERGO pieprasījums pēc šī apdrošināšanas veida pērn pieaudzis par 10%, taču, pēc R. Heniņa teiktā, pērn pieprasījumu lielā mērā ietekmēja Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norise, kad to ietvaros tika organizēts salīdzinoši liels skaits dažādu pasākumu.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

2019.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā.

Grozījumu mērķis ir papildināt spēkā esošā OCTA likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus CSNg cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs.

1997. gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir AAS «Balta», AAS «Baltijas Apdrošināšanas Nams», AAS «BTA Baltic Insurance Company», «Compensa Vienna Insurance Group» ADB Latvijas filiāle, «ERGO Insurance» SE Latvijas filiāle, ADB «Gjensidige» Latvijas filiāle, «If P&C Insurance» AS Latvijas filiāle, «Seesam Insurance» AS Latvijas filiāle un «Swedbank P&C Insurance» AS Latvijas filiāle.

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Starptautiskais apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance” (Balcia) šovasar plāno uzsākt darbību Igaunijas tirgū, nostiprinot savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Apņemoties nodrošināt inovatīvus, visaptverošus nedzīvības apdrošināšanas produktus un mūsdienīgus klientu apkalpošanas kanālus, “Balcia” plāno apkalpot gan privātpersonu, gan uzņēmumu vajadzības.

“Balcia” uzņēmuma filiāli kaimiņvalstī vadīs Deniss Nikolajevs, kurš iepriekš bijis “ADB Gjensidige” Igaunijas filiāles vadītājs un apdrošināšanas pārdošanas vadītājs “BTA Baltic Insurance Company”. Viņa vadībā uzņēmumā šogad paredzēts izveidot vismaz 25 jaunas darba vietas un izaugsmi turpināt arī nākamajos gados.

“Mūsu klātbūtne Igaunijā iezīmē būtisku pavērsienu “Balcia” biznesa attīstības stratēģijā, kuras mērķis ir nostiprināt mūsu pozīciju Baltijas reģionā,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 3.8 miljonu eiro apmērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SG Capital Partners pārvaldītajam nekustamo īpašumu fondam SG Capital Partners Fund 1. Bankas finansējums kopā ar SG Capital Partners līdzekļiem tiks izmantots biroju ēkas Rīgā, Brīvības ielā 39 iegādei.

Biroju ēka «Open Office», kas vēsturiski pazīstama arī kā «Sniķera nams», ir būvēta laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta Latvijas Universitātes profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām, un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā.

Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda: «SG Capital Partners ir investēts arī Latvijā strādājošo iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls, tādēļ šis darījums ir viens no piemēriem, kur Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi tiek izvietoti Latvijas ekonomikā.»