Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.
“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.
Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.
Nepareizi ierīkota apkures sistēma un elektroinstalācijas var rezultēties ugunsgrēkā, un šādos gadījumos, kad ir rupji pārkāpti būvnormatīvi, apdrošinātājiem ir tiesības atteikt izmaksāt atlīdzību nelaimē cietušajiem. Nereti iedzīvotāji pat neapzinās, ka dzīvo ēkā, kas ir pretrunā ar būvnormatīviem, un ir nepatīkami pārsteigti, apzinoties to tikai tad, kad nelaime ir jau notikusi.
Nezināšana neatbrīvo no atbildības, tādēļ ikvienam ir pienākums būt drošam par savas dzīvojamās mājas vai dzīvokļa tehnisko stāvokli. Katram mājas īpašniekam ir jābūt dokumentācijai, kas apliecina ēkas atbilstību būvnormatīviem. To izsniedz, nododot ēku ekspluatācijā. Gadījumā, ja šāda dokumentācija laika gaitā ir nozaudēta, tādu ir iespējams iegūt atkārtoti – pieaicinot sertificētu ekspertu un no jauna veicot pārbaudi. Dokumentācija, kas apliecina ēkas atbilstību būvnormatīviem, var būt izšķiroša gadījumā, ja notikusi nelaime un persona vēlas saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
“Ja māja tiek pirkta jau kā gatava būve, pircējs nereti apskata to tikai no ārpuses un novērtē vizuālo stāvokli, taču primāri ir jāsaprot mājas tehnisko sistēmu stāvoklis. Drošākais veids, kā to izdarīt, ir pieprasīt mājokļa pārdevējam dokumentāciju, kurā ir norādīts kvalificētu ekspertu atzinums, ka māja atbilst visām normas prasībām, piemēram, ugunsdrošības. Vēl mājas apskati var uzticēt profesionālam ekspertam, kurš atbilstoši visām prasībām novērtēs mājas stāvokli,” iesaka J. Puriņš.
Eksperts iesaka pievērst uzmanību arī būves ekspluatācijai. “Dažkārt būves tiek pārdotas vēl pirms tās ir nodotas ekspluatācijā. Šis solis mājas pircējam var rezultēties dažādi – iespējams, būves nodošana ekspluatācijai noritēs mierīgi, taču var gadīties, ka ēka tiek pārdota arī tāpēc, ka tā neatbilst būvniecību normām un pircējam nāksies ieguldīt papildu līdzekļus, lai vispār varētu būvi nodot ekspluatācijai,” uzsver J. Puriņš.
Eksperts uzsver, ka noteikti jāseko līdzi dūmvada izbūvei, ievērojot visus ugunsdrošos attālumus līdz degošiem materiāliem, kā arī dūmvada regulārai tīrīšanai. Jāpievērš vērība elektroinstalācijai, lai droši varētu lietot visas mājoklī esošās elektroierīces.
