2021.gada Pasaules Ekonomikas foruma sanāksme, kam būtu jānotiek janvārī Šveices kalnu kūrortā Davosā, bet kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta, tiks rīkota no 18. līdz 21.maijam citā Šveices pilsētā Lucernā, paziņojis Pasaules Ekonomikas forums.

Pasaules Ekonomikas foruma ikgadējā sanāksme tradicionāli ir notikusi janvārī Davosā un tajā ierasti pulcējas teju 3000 dalībnieku, kuru vidū ir gan politiskie līderi, gan lieluzņēmumu vadītāji.

Augustā šo sanāksmi tika nolemts atlikt, kā arī precīzu tās laiku paziņot, tiklīdz organizētāji būs pārliecināti, ka ir visi nepieciešamie apstākļi, lai dalībnieku veselība nebūtu apdraudēta. Toreiz tika pausta cerība, ka sanāksmi izdosies sarīkot vasaras sākumā.

Sanāksmes norises vieta būs luksusa viesnīca "Bürgenstock", kas atrodas netālu no Lucernas pilsētas Nidvaldenes puskantona Obbirgenes ciemā un no kuras paveras skats uz Lucernas ezeru.

"Sanāksme notiks, ja vien būs visi apstākļi, lai garantētu dalībnieku un vietējās kopienas veselību un drošību," paziņoja Pasaules Ekonomikas foruma preses sekretārs Adrians Monks.

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Stena Line izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson) kā jaunais Pasaules ekonomikas foruma piegādes ķēdes un transporta nozares kopienas priekšsēdētājs pārstāvēs Stena AB un aktīvi iesaistīsies nozares attīstības paātrināšanā nākamo divu gadu laikā.

Pasaules ekonomikas forums (PEF) ir starptautiska organizācija, kas vienkopus pulcina uzņēmējdarbības, valdību, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līderus, lai izstrādātu pasaules mēroga, reģionālos un nozaru nākotnes plānus. Šogad ikgadējā forumā Davosā tika paziņots, ka Niklass Mortensons kļūs par priekšsēdētāju vienai no foruma 22 nozaru kopienām – piegādes ķēdes un transporta nozares kopienai. Nākamos divus gadus Niklass Mortensons kā priekšsēdētājs vadīs kopienu, palīdzot noteikt nozares darba kārtību un to, kurās jomās kolektīva rīcība var veicināt pozitīvus nozares, kā arī globālos rezultātus.

“Šī ir fantastiska iespēja iesaistīties procesos, kas palīdz nodrošināt pāreju uz iekļaujošu un drošu no fosilā kurināmā brīvu preču transportēšanu. Pasaules ekonomikas forums pulcē dažādus politiskos līderus un ietekmīgus biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas sadarbojas, lai mainītu pasauli un tā kļūtu labāka,” stāsta Niklass Mortensons.

ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins ceturtdien Pasaules Ekonomikas forumā Davosā ieteicis zviedru pusaugu vides aktīvistei Grētai Tūnbergai vispirms pamācīties ekonomiku un pēc tam dot padomus.

Jautāts par 17 gadus vecās aktīvistes prasību, lai nekavējoties tiek apturētas investīcijas fosilo enerģijas avotu ieguvē, Mnučins žurnālistiem sacīja: "Pēc tam, kad viņa būs devusies studēt ekonomiku koledžā, viņa varēs atgriezties un paskaidrot to mums."

Pasaules Ekonomikas forumā Tūnberga un ASV prezidents Donalds Tramps pārstāvēja diametrāli pretēju skatījumu uz pasauli.

Tramps otrdien runā, kuru klausījās arī Tūnberga, nodēvēja par muļķīgiem brīdinājumus par klimata krīzi un slavēja plaukstošo ASV ekonomiku un fosilos enerģijas avotus.

Neilgi pirms došanās prom no Davosas Tramps izteicās, ka būtu labprāt saticis Tūnbergu, kas otrdien nosodīja globālo bezdarbību cīņā ar klimata pārmaiņām.

Šveices pilsētā Davosā nākamnedēļ sākas Pasaules ekonomikas forums, kurā piedalīsies 52 valstu un valdību vadītāji un gandrīz 600 uzņēmumu vadītāji, otrdien paziņojuši foruma organizatori.

"Nav šaubu, ka mūsu 53.ikgadējā sanāksme Davosā notiks uz vissarežģītākā ģeopolitiskā un ekonomiskā fona pēdējo desmitu gadu laikā," paziņoja foruma prezidents Berge Brende, norādot uz tādām problēmām kā pieaugošās enerģijas un pārtikas preču cenas un nepieciešamību efektīvāk risināt globālās sasilšanas problēmu.

Krievijas gandrīz gadu ilgais karš Ukrainā, Covid-19 ierobežojumi un jaunais Covid-19 vilnis Ķīnā ir vājinājis globālo ekonomiku.

Brende norādīja, ka šoreiz forumā piedalīsies rekordliels politisko līderu skaits un gandrīz puse no 52 valstu un valdību vadītājiem būs no Eiropas, kā arī vairāki līderi, kas nesen nākuši pie varas, piemēram, Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, Kolumbijas prezidents Gustavo Petro un Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss jaunākais.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

ASV noteiks ļoti augstus importa tarifus precēm no Eiropas Savienības (ES), ja bloks nespēs ar Savienotajām Valstīm panākt tirdzniecības vienošanos, trešdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Ar Eiropu panākt vienprātību ir ļoti, ļoti grūti," intervijā ASV raidorganizācijai CNBC Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Tramps.

Viņš norādīja, ka ES valstis eksportē ievērojami vairāk preču uz Savienotajām Valstīm nekā ASV uz bloka valstīm.

Tāpat Tramps apgalvoja, ka līdz šim viņš ir atturējies no tarifu paaugstināšanas importam no ES, jo bijis aizņemts ar tirdzniecības nesaskaņu risināšanu ar Ķīnu.

"Ja mēs nespēsim vienoties, mums nāksies rīkoties, un šī rīcība būs ļoti augsti tarifi automobiļiem un citām precēm, kas tiek importētas mūsu valstī," uzsver Tramps.

Vienlaikus ASV prezidents gan pauda pārliecību, ka vienošanās ar ES galu galā tiks panākta.

Lielbritānija digitālo pakalpojumu nodokli tehnoloģiju uzņēmumiem ieviesīs aprīlī, kā tas iepriekš bija paredzēts, neskatoties uz ASV draudiem par atbildes reakciju, trešdien paziņoja Lielbritānijas finanšu ministrs Sadžids Džavids.

"Mēs plānojam neatteikties no savas ieceres par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu aprīlī," Davosā notiekošajā Pasaules Ekonomikas forumā sacīja Džavids.

Viņš ieplānoto nodokli raksturoja kā samērīgu, un skaidroja, ka tā ieviešana paredzēta uz noteiktu laiku.

"Tas tiks atcelts, kad tiks izstrādāts starptautiska līmeņa risinājums," norādīja ministrs.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurrija aicinājis Lielbritāniju atlikt digitālā nodokļa ieviešanu, jo tas traucētu starptautiskajiem centieniem vienoties par šāda nodokļa ieviešanu.

Atsevišķām valstīm ieviešot digitālo nodokli, būs tikai "kakofonija un haoss", kā arī pieaugs spriedze, par Gurrijas teikto vēsta BBC.

ASV un Ķīnai ejot pa sava tirdzniecības kariņa fāzes soļiem, cietēja var būt Eiropa. Piemēram, Vācijas "Kiel Institute for the World Economy" pārstāvji norādījuši, ka Ķīnas solījumi par apjomīgāku ASV preču uzpirkšanu, visticamāk, notiks uz trešo valstu rēķina.

Tie rēķina, ka galu galā tas Eiropai nākamgad vien var izmaksāt aptuveni 11 miljardus ASV dolārus (9,93 miljardus eiro).

DB jau ziņojis, ka formāli jaunā ASV un Ķīnas vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Var vien spekulēt, ka nu Ķīna tā vietā, lai iegādātos kādas vecā kontinenta preces, pirks ASV produkciju.Arī minēto pētnieku teiktais un rēķinātais liek domāt, ka ļoti ticams ir scenārijs, kad Eiropai uz šādas vienošanās fona nāksies atdot savu Ķīnas tirgus daļu. Tiek izcelts, ka galveno cietēju vidū būs Vācija un Francija, un negatīvāk notiekošais process ietekmēs reģiona aviācijas, transporta, rūpniecības un medicīnas iekārtu, farmācijas un lauksaimniecības nozares. Ķīniešiem vienojoties ar ASV, var ciest arī daudzu citu valstu eksperts uz šo valsti. Līdzīgs satraukums vērojams, piemēram, Brazīlijā, Argentīnā, Austrālijā utt.

Pasaulē aktīvi šobrīd tiek spriests ne tikai par klimata pārmaiņām - daudzi pasaules līderi demonstrē gatavību arvien aktīvāk iesaistīties dažāda veida nosacītas sociālās vienlīdzības projektu īstenošanas ziņā.

Nupat Davosā Volstrītas granda "Goldman Sachs" vadītājs Dāvids Solomons ziņojis par jauna veida ultimātu šajā frontē. Proti, investīciju banka visai skaidri norādījusi, ka pētīs uzņēmumu vadītāju ādas krāsu un seksuālo piederību.

Visa rezultātā no šā gada 1. jūlija "Goldman" vairs neparakstīsies uz kādu ASV un Eiropas sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), ja šīs attiecīgās kompānijas valdē nebūs kāda sieviete vai persona, kas tiek atzīta par pietiekami atšķirīgu (diverse).

Nākamgad šī kvota jau tikšot paaugstināta līdz divām šādām personām, raksta "Bloomberg".

Arī aktīvu pārvaldīšanas milži jau kādu laiku pieslējušies daudzām šīs kustības idejām. Piemēram, "Street Global Advisors" un "BlackRock", kas ir ievērojami akcionāri daudzos pasaules lielākajos uzņēmumos, norādījuši, ka akcionāru sapulcēs iestāsies pret uzņēmumu valdēm (vai konkrētām personām, kuras ir atbildīgas par šiem lēmumiem), ja tās dzimumu ziņā nākotnē nedemonstrēs vēlmi kļūt diversificētākas.

Šveices pilsētā Davosā pirmdien sākas Pasaules ekonomikas forums, kurā viena no galvenajām tēmām šogad būs karš Ukrainā.

Pasākuma atklāšanā ar video zvana starpniecību runu teiks Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Forumā piedalīsies arī Kijivas mērs Vitālijs Kličko.

Pasaules ekonomikas forums ilgs četras dienas, un tajā piedalīsies gandrīz 2500 politiķi, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības līderi.

Šogad foruma galvenā tēma ir "Vēsture pagrieziena punktā: valdības politika un biznesa stratēģijas".

Galvenā uzmanība tiks pievērsta globālajām krīzēm, tai skaitā karam Ukrainā, koronavīrusa pandēmijai un klimata pārmaiņām. Cita starpā tiks diskutēts par kara sekām un piegāžu ķēdēm, energoapgādi un pārtikas drošību.

Parasti Pasaules ekonomikas forums notiek janvāra vidū, bet pandēmijas dēļ tas tika atlikts.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicinājis ASV informācijas tehnoloģiju kompāniju "Google" paplašināt investīcijas Lietuvā un uzņēmuma vadību apmeklēt Lietuvu.

"Pašlaik Lietuva varētu profesionāli pieņemt daudz lielākas "Google" investīcijas kiberdrošībā, aizsardzībā pret dezinformāciju, maksājumu sistēmās, programmnodrošinājuma izstrādē, datu apstrādes centru un citās jomās," Nausēda teica, tiekoties ar "Google" viceprezidentu Karanu Bhatiju Pasaules ekonomikas foruma laikā Davosā.

Viļņā ir "Google" birojs, kas pārrauga kompānijas darbību Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Lietuvas Reģistru centra dati liecina, ka pērn "Google" apgrozījums Lietuvā sasniedza 1,8 miljonus eiro un peļņa bija 101 600 eiro. Pašlaik kompānijai Viļņā ir 21 darbinieks.

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija «Oxfam» dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

«Oxfam» ziņojumā arī teikts, ka visu pasaules miljardieru bagātība pagājušajā gadā ik dienu pieaugusi par 2,5 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules bagātākā cilvēka interneta tirdzniecības platformas «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa bagātība pērn palielinājusies līdz 112 miljardiem dolāru, sacīts ziņojumā. Tajā norādīts, ka tikai viens procents Bezosa bagātības ir līdzvērtīgs 105 miljonu cilvēku apdzīvotās Etiopijas veselības aprūpes gada budžetam.

Savukārt pasaules iedzīvotāju nabadzīgākās puses jeb 3,8 miljardu cilvēku rocība pērn sarukusi par 11%, teikts «Oxfam» ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka pieaugošā plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem vājina iespējas cīnīties pret nabadzību, kaitē ekonomikai un vairo sabiedrības neapmierinātību.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija ceturtdien pavēstīja, ka šogad cer izveidot pamatus starptautiskajam tā dēvētajam digitālajam nodoklim, kas spēkā varētu stāties 2020.gadā.

Iespēja vienošanos par nodokļa piemērošanu tādiem ASV tehnoloģiju gigantiem kā «Amazon», «Google» un «Facebook» panākt starptautiskā līmenī ir sarežģīta, jo vairākas valstis paudušas ieceri to paveikt pašas un Eiropā šajā jautājumā novērojama sašķeltība.

«Tas ir iespējams,» intervijā ziņu aģentūrai AFP norādīja Gurija, kurš šobrīd atrodas Pasaules Ekonomikas forumā Davosā. «Es ticu, ka pastāv nosacījumi, lai šogad izveidotu pamatus nolīgumam, kas varētu tikt apstiprināts un spēkā stāties 2020.gadā.»

Ierosinātais nodoklis, visticamāk, tiktu piemērots tehnoloģiju uzņēmumu tirdzniecības apjomam, nevis peļņai, kuru kompānijas mēdz reģistrēt jurisdikcijās ar visdraudzīgākajiem nodokļu nosacījumiem.

Klimata izmaiņas ir pasaules ekonomikas lielākais ilgtermiņa izaicinājums, taču tā risināšanai pasaule ir vismazāk sagatavota dzīves dārdzības krīzes radīto īstermiņa problēmu dēļ, liecina trešdien publicēts Pasaules ekonomikas foruma ziņojums.

Šis ziņojums, kas balstīts uz 1200 ekspertu, nozaru uzņēmumu vadītāju un likumdevēju viedokļiem, publiskots pirms nākamnedēļ Šveices pilsētā Davosā gaidāmās Pasaules ekonomikas foruma sanāksmes.

Turpmākajos gados valdībām būs jāpieņem smagi lēmumi attiecībā uz sabiedrību, vidi un drošību, norādīts ziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka "nespēja mazināt klimata izmaiņas ir viens no nopietnākajiem īstermiņa draudiem, taču tas ir globāla mēroga risks, kam mēs esam vismazāk sagatavoti".

No desmit galvenajām ilgtermiņa problēmām, kā norāda ziņojuma autoru aptaujātie respondenti, četras galvenās ir saistītas ar klimatu: nespēja ierobežot klimata izmaiņas vai tām pielāgoties, dabas katastrofas un ārkārtēji laikapstākļi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekosistēmas sabrukums.

Neskaidrība par laiku un veidu, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār Lielbritānija pametīs ES, ir raisījusi savdabīgu vairāksolīšanas spēli citu Eiropas valstu vidū

Vairākas valstis neslēpj, ka, piesolot stabilitāti nodokļu ziņā un dažbrīd pat kādas subsīdijas, cenšas pierunāt Lielbritānijas uzņēmējus pamest Apvienoto Karalisti.

Aicina izvēlēties Franciju

Francijas valdība cenšas pievērst apmēram 50 kompāniju uzmanību ar mērķi tās no Lielbritānijas pārvilināt uz Franciju, solot aizsardzību pret paaugstinātiem nodokļiem pēc britu izstāšanās no ES. Starp uzņēmumiem ir arī autobūves un farmācijas firmas, taču firmu nosaukumi netiek atklāti, tie esot konfidenciāli, vēsta The Independent.

Aktivitātes Francija izrādīja jau apmēram pirms gada – toreiz Normandijas Attīstības aģentūra Londonas metro un autobusos izvietoja reklāmas, kurās tie, kuri neatbalsta Brexit, tika aicināti atvērt birojus Normandijā, piesolot nodokļu atlaides un pat subsīdijas līdz 100 tūkstošiem eiro. Ilgi gan reklāmas nebija skatāmas – Londonas sabiedriskā transporta kompānija tās aizliedza, pamatojot to ar sensitīva jautājuma skaršanu, kas var izraisīt domstarpības sabiedrībā.

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Klimata pārmaiņas dažus var ievainot vairāk; var rasties arī iespējas.

Pēdējā laikā populāri spriest par globālajām klimata pārmaiņām un to, kā tās jau ietekmē un turpinās ietekmēt mūsu dzīvi nākotnē. Daudz tiek teikts, ka tas potenciāli mainīs arī uzņēmējdarbību, un dažas kompānijas klimata pārbīdes ietekmēs vairāk. Vēl nupat notikušajā pasaules vareno sapulcē Davosā lielāko risku topa augšgalā tika izcelta tieši ekstremālu laika apstākļu un dabas katastrofu iespējamība. Tāpat gandrīz tikpat aktuāla problēma tiek saskatīta tajā, ja pasaule nespēs piemēroties globālajām klimata pārmaiņām, ko var sarežģīt arī mazāk siltas starptautiskās attiecības.

Šobrīd pastāv pieņēmums, ka notiekošie procesi novedīs pie tā, ka nākotnē gaidāmas, piemēram, biežākas un stiprākas vētras, un arī globālie investori uzdod arvien vairāk jautājumu, kas saistīti ar uzņēmumu/to ieguldījumu ievainojamību attiecībā pret šādiem faktoriem. Daudzas kompānijas tas ietekmē negatīvi, bet nebūt nav izslēgts, ka tas arī rada pieprasījumu pēc atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem (nopostītais galu galā ir jāuzbūvē atpakaļ). Ja par īstermiņa akciju cenu izmaiņām, tad bieži vien dažādas dabas katastrofas vienu no negatīvākajām ietekmēm mēdz atstāt uz apdrošinātājiem. Pēc pagājušā gada ASV vētrām investori steidzās iegādāties, piemēram, Home Depot un būvniecības materiālu uzņēmuma Lowe’s akcijas.

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.janvāra numurā lasi:

Statistika

Ēnu ekonomikas pieaugums skāris visu Eiropu

Tēma

Vēlētāju izvēle tuvplānā

Enerģētika

Līdz pilnīgai gāzes aizvietošanai vēl ejams tāls ceļš

Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Pasaules ekonomika

Ķīna vairs nebūs valsts ar lielāko iedzīvoju skaitu

Nodarbinātība

Tapina tūkstošu atlaišanas plānus

Pasaules ekonomika

Davosā ne par krīzi, bet polikrīzi

Latvijā tuvākajos gados taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE), kurā zinātnieki pētīs un izstrādās jaunus biomateriālus, ko izmanto kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļu ķirurģijā, ortopēdijā un citās jomās.

Centra izveidei piešķirts 15 miljonu EUR liels finansējums Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju pamatprogrammas «Apvārsnis 2020» projektu konkursā. ES piešķirtais finansējums ir daļa no summas, kas nepieciešama BBCE izveidei. 15 miljonus EUR infrastruktūras izveidei nodrošina valsts, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kā arī paši projekta partneri.

BBCE vadošā mītne tiks izvietota RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, un tā tiek veidota uz RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra bāzes. Līdztekus tam notiks OSI un RSU pētniecības infrastruktūras paplašināšana, tādējādi izveidojot pilnvērtīgu platformu jaunu biomateriālu pilna attīstības cikla īstenošanai.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp vietējām un starptautiskām pētniecības organizācijām un industriju, apvienojot kompetences un attīstot infrastruktūru, Rīgā sāk veidot Baltijas Biomateriālu ekselences centru, informē Rīgas Tehniskā universitāte.

Centrs stiprinās biomateriālu nozari reģionā – ļaus zinātniekiem pētīt, izstrādāt un komercializēt jaunus biomateriālus kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

«Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (Baltic Biomaterials Centre of Excellence – BBCE) nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu no idejas laboratorijā līdz klīniskam pielietojumam,» uzsver profesors Jānis Ločs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un BBCE koordinators.

Zinātniskā projekta īstenošanai apvienojušās starptautiski atzītas pētniecības institūcijas un industrijas pārstāvji – RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RSU Stomatoloģijas institūts (RSU SI), AO Pētniecības institūts Davosā, Šveicē, un Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Biomateriālu centrs Vācijā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts paplašina zinātnisko kompetenci un Baltijas Biomateriālu ekselences centra ietvaros uzsāk biomateriālu pētījumus, kas ir jauns pētījumu virziens līdzšinējā institūta pastāvēšanas vēsturē.

Topošais Baltijas Biomateriālu ekselences centrs būs visaptveroša biomateriālu pētījumu platforma, kas nodrošinās zinātnieku ideju nonākšanu mediķu rīcībā pacientu veselības uzlabošanai. Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā virzībā nodrošinās svarīgo preklīnisko pētījumu fāzi, kas aizpildīs posmu no zinātniskās idejas līdz pirmajām efektivitātes pārbaudēm klīnikā.

"Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) ir Baltijas, Eiropas un pasaules līmenī pazīstama jaunu zāļu atklāšanas vieta. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas pētnieki daudzus gadus piedalās jaunu zāļu kandidātvielu izstrādes un izpētes projektos, pētot to bioloģisko aktivitāti un nosakot toksicitāti. Līdz šim OSI ir atklātas un attīstītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 70 tehnoloģijas patentbrīvo zāļu ražošanai. Jaunajā Baltijas Biomateriālu ekselences centrā (Baltic Biomaterials Centre of Excellence - BBCE), izmantojot uzkrātās zināšanas, sāksim arī biomateriālu pētījumus. Sadarbība ar izciliem Latvijas un ārvalstu partneriem ļaus mums pētīt šo materiālu saderību ar šūnu un orgānu kultūrām, pārbaudīt materiālu drošību un izmantošanas iespējas dažādu medicīnisku problēmu risināšanā," norāda profesore Maija Dambrova, OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.

Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.