Šoreiz Davosas forumā ierodas krietni sliktākā omā
Šonedēļ Šveices pilsētiņā Davosā notiek ikgadējā pasaules vareno sanāksme. Tās laikā tiks gan rezumēti esošie, gan apspriesti nākamie pasaules nozīmīgākie izaicinājumi. Minētais forums šoreiz norisinās zem galvenās velkošās tēmas/nosaukuma «Globalization 4.0», kas paredz to, ka mūsdienu riskiem esot nepieciešami globāli risinājumi, gluži kā par spīti augošajam pretglobalizācijas sentimentam.
Vēl bagātāki
Davosas miljardieru pulciņš uz šo forumu šoreiz ierodas tik turīgs kā vēl nekad. Jau agrāk varēja teikt, ka Davosas foruma pašu bagātāko viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (jeb puse pasaules iedzīvotāju – nabagākā puse). Tikmēr šobrīd līdz ar pēdējo gadu aktuālo akciju pieaugumu daudziem pasaules korporatīvajiem līderiem savu bagātību ir izdevies audzēt vēl tālāk (pasaules bagātniekiem liela daļa kapitāla ir nobāzēta akcijās). Bloomberg apkopotie dati liecina, ka desmitiem Davosas regulāro dalībnieku bagātība kopš 2009. gada ir palielinājusies par 175 miljardiem ASV dolāru. UBS un PwC Billionaires Insights izceļ, ka globālā mērogā miljardieru bagātība no 2009. gada 3,4 triljoniem ASV dolāru jau 2017. gadā sasniegusi gandrīz 9 triljonus ASV dolāru. Pamatā gan jāpiebilst – tieši pirms 10 gadiem bija vērojams finanšu krīzes lielākais pesimisms un zemākie akciju cenu punkti. Dažkārt eksperti piebilst - finanšu krīzei postošāka ietekme bija tieši uz vienkāršo iedzīvotāju paradumiem, kuri, piemēram, no tām pašām akcijām baidījās vēl ilgi (un tādējādi palaida garām to fenomenālo atgūšanos).
Sliktākā omā
Neskatoties uz augošo elites bagātību, pārsvarā tiek runāts, ka šoreiz daudzi forumā ierodas krietni sliktākā omā. Galu galā pagājušā gada nogale ieskicēja visai spēju akciju cenu samazināšanos, kur, piemēram, ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 vērtība saruka gandrīz par 20%. Lielāko risku sarakstā šogad atrodami tirdzniecības kariņi, protekcionisms un Brexit jautājums. Būtībā tiek vērsta uzmanība uz to, ka plašs tirdzniecības karš un globālo politisko līderu nesaskaņas var novest pie mazasinīgākas tautsaimniecības aktivitātes. Davosas foruma pētnieki arī secinājuši, ka globālā izaugsme jau ir sasniegusi savu augstāko punktu un sevišķi lielas raizes sagādājot Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes piezemēšanās process. Nupat apkopotie dati liecina, ka Ķīnas IKP pagājušā gada skatījumā palēcās par 6,6%. Tas joprojām izskatās visai iespaidīgi, lai gan ir lēnākais šīs valsts ekonomikas pieaugums kopš 1990. gada. Ekonomikas atslābums bija nedaudz straujāks, nekā vidēji gaidīja eksperti, un ceturtā ceturkšņa skatījumā Ķīnas tautsaimniecība palielinājās par 6,4%. Turklāt nomanāmas baumas, ka patiesībā Ķīnas tautsaimniecības dinamiku raksturojošie dati varētu būt pat sliktāki (Ķīna ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no globālās ekonomikas pieauguma). Pagaidām izskatās, ka Ķīna grasās aktīvāk stimulēt tautsaimniecību, lai gan tas var kādā brīdī saasināt citas problēmas (piemēram, parādu jautājumu).
Visu rakstu Elite bažīgāka lasiet 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!