Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, mazinoties investoru cerībām par drīzu procentlikmju pazemināšanu un pieaugot saspīlējumam Tuvajos Austrumos.
Naftas cenas mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par ekonomikas izaugsmi.
ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka FRS varēs šogad pazemināt procentlikmes, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".
Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Roberts Holcmans pirmdien Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad netiks pazeminātas. Iepriekš bija prognozēta ECB procentlikmju pazemināšana aprīlī.
Akciju cenas Eiropas un Ziemeļamerikas biržās 2023.gada beigās pieauga, jo inflācijas samazināšanās vedināja investorus prognozēt, ka FRS gatavojas šogad vairākkārt pazemināt procentlikmes un šim piemēram var drīz sekot ECB un Anglijas Banka.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 37 361,12 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4765,98 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,2% līdz 14 944,35 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,48% līdz 7558,34 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,2% līdz 7398,00 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,3% līdz 16 571,68 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 0,4% līdz 72,40 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 0,2% līdz 78,29 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 0,9% līdz 29,66 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0952 līdz 1,0879 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2737 līdz 1,2635 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 145,77 līdz 147,18 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,98 līdz 86,07 pensiem par eiro.