Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestādes ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu īstenos pasākumus to institucionālās kapacitātes stiprināšanai, kā arī uzlabos studiju vidi, lai palielinātu modernizēto studiju programmu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomā.

Abu programmu ietvaros pašreiz pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir vairāk nekā 135 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu iesniegšanu divās ES fondu programmās, nosūtot uzaicinājumus augstskolām un pētniecības organizācijām sagatavot un iesniegt projektus. Projekti jāiesniedz CFLA līdz 15. jūnijam.

Programmā pētniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanai ar ES fondu atbalstu paredzēts attīstīt pētniecības infrastruktūru – būvēt jaunas ēkas, veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī konsolidēt zinātniskās institūcijas, veicinot to attīstības stratēģijā noteikto virzienu attīstību, lai uzlabotu zinātnisko kapacitāti un konkurētspēju, virzītu pētniecību atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un komercializētu tās rezultātus. Paredzēts, ka ERAF atbalstu sniedz projektiem, kas sekmē Latvijas viedās specializācijas stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un specializācijas jomu attīstību.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Neliels laika sprīdis ir atlicis līdz brīdim, kad durvis vērs jaunais Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un inženierzinātņu laboratoriju korpuss, kas tapis ERAF projekta Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana ietvaros.

24. jūlijā Daugavpils Universitātes un projekta vadība kopā ar jaunā korpusa būvniecības pārstāvjiem veica būvobjekta noslēguma pārbaudi pirms būves nodošanas ekspluatācijā, kas paredzēta jūlija beigās.

Blakus Daugavpils Universitātes mācību korpusam Parādes ielā 1 ir uzcelta jauna un mūsdienīga ēka. Tā kļūšot par šodienas nostādnēm atbilstošu zināšanu un jaunu tehnoloģiju apguves un izpētes vietu. Ēka būs pieejama cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, jo ir izveidota uzbraukšanas vieta un lifts cilvēkiem ratiņkrēslos, izvietoti uzraksti Braila rakstā, kontrastējošas krāsas orientieri u.c. rīki.

Resursu konsolidācijas nolūkos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reorganizēs Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, informē IZM.

IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU).

Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība. Ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā uzsāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem – 200-400 personas gadā. Līdz ar to ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) pūles energoefektivitātes, ilgtspējības un vides aizsardzības nodrošināšanā attaisnojušās - Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējības reitingā Green Metric 2015.gadā RTU ieguvusi 170.vietu, informē RTU pārstāve Baiba Roga.

Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un risināt ilgtspējības problēmas. Izvērtējot RTU, augstu novērtēta universitātes energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta - elektromobiļu - izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtēts arī, ka RTU studentiem piedāvā vairākas vides zinātnes studiju programmas, kā arī ir iesaistījusies vairākos lielos vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu, īstenojot dažādas aktivitātes, veicina arī RTU studenti, rīkojot, piemēram, valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Lai arī vidusskolu absolventu skaits ir samazinājies un demogrāfiskā situācija valstī pasliktinās, augstskolas rāda labu sniegumu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Studentu uzņemšana Latvijas augstskolās vēl nav noslēgusies, DB apkopotie provizoriskie uzņemšanas rezultāti liecina, ka tās ne tikai turas iepriekšējā gada līmenī, bet dažas pat ir spējušas palielināt uzņemto studentu skaitu. Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir piesaistījusi par 7%, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un Daugavpils universitāte – par 5%, bet Vidzemes augstskola – par 2% vairāk studējošo nekā pērn. Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) plāno sasniegt iepriekšējā gada uzņemšanas rezultātus

Visu rakstu Augstskolas bedrē vēl nekrīt iespējams izlasīt ceturtdienas, 1.septembra laikrakstā Dienas Bizness, 7.lpp.!

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Mazumtirgotājs «Maxima Latvija» uzsācis Biznesa pakalpojumu centra izveidi. Tā ietvaros tiks izveidota vienota platforma, kurā tiks reģistrēti un strukturēti visi klientu un darbinieku pieprasījumi, jautājumi un cita informācija, ļaujot statistiski fiksēt aktuālākos jautājumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi identificēt jomas, kuras nepieciešamas pilnveidot.

«Stiprinot klientu pieredzes pārvaldību augstākās vadības līmenī, esam uzsākuši darbu pie jaunas uzņēmuma struktūrvienības izveides, uzticot to zinošam un profesionālam klientu attiecību ekspertam Ingai Šeningai, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze klientu pieredzes vadībā,» informē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

I. Šeningas pienākumos ietilps jaunā Biznesa pakalpojumu centra izveide, vadība un darbības nodrošināšana. Plānots, ka Biznesa pakalpojumu centrs klientiem un darbiniekiem būs pieejams no 2020. gada sākuma, līdz tam koncentrējoties uz tā izveidi, testēšanu un labākas pieredzes ieviešanu praksē.

«Biznesa pakalpojumu centra izveide būs ieguvums gan «Maxima» veikalu darbiniekiem, gan ikvienam pircējam. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs ātras un ērtas informācijas aprites sistēmas izveide, kas veicinās veikalu operatīvo darbu un nodrošinās pilnveidotu informācijas apmaiņas procesu ar mūsu klientiem,» norāda I. Šeninga.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Trīs universitātes - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU) parakstījušas sadarbības memorandu par universitāšu konsorcija izveidi.

Tā mērķis ir stiprināt un sekmēt augstāko izglītību reģionālajās augstskolās, veidojot darba tirgus vajadzībām atbilstošu vidi un studiju programmas.

"Sadarbības memorands ir pirmais solis ciešākas sadarbības veidošanā starp trijām universitātēm, lai tuvākā pusgada laikā izveidotu šo augstskolu konsorciju studiju un pētniecības attīstībai, kopīgi lietojot resursus un veicinot to efektīvu izmantošanu. Tādējādi tiks stiprināta šo universitāšu konkurētspēja gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā," ir pārliecināta LLU rektore Irina Pilvere.

DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš norāda, ka konsorcija izveide notiek saistībā ar izmaiņam Augstskolu likumā, balstoties katras universitātes unikālajās konkurētspējas priekšrocībās, izaugsmes potenciālā un daudzveidībā. "Tiks izveidota policentriska inovāciju ekosistēma, kas spēs virzīt sabiedrības un darba tirgus attīstību, ieviest jaunākās tehnoloģijas, veicināt akadēmiskā personāla atjaunošanos, radot jaunu starpdisciplināru akadēmiskā personāla paaudzi," klāsta J. Kudiņš.

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Izmērīt gaismas ātrumu, mikroskopā izpētīt acs uzbūvi, piedzīvot apgaismību kādā no zinātnisko institūtu laboratorijām

Tās ir tikai dažas no iespējām šī gada Zinātnieku naktī, kas tiek organizēta, lai celtu zinātnes prestižu un veicinātu zinātnes komunikāciju. 25. septembrī astoņās pilsētās – Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Ventspilī – notiks Zinātnieku nakts, kuras tematika ir gaisma. Zinātnieku nakts Latvijā tiek organizēta desmito reizi. Šogad to rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnes šovs

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas šogad notiek 24 Eiropas valstīs un vairāk nekā 300 pilsētās, saistošā veidā skaidrojot zinātnes sasniegumus un ļaujot ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Šie ir zinātnes svētki, kad vienā vakarā ikvienam interesentam ir sniegta iespēja uz brīdi kļūt par zinātnieku. Pasākumā būs iespēja iesaistīties eksperimentos un interaktīvos zinātniskos pasākumos, kā arī izmēģināt dažādas iekārtas laboratorijās, kas parasti publiski nav atvērtas. Piemēram, Rēzeknes augstskola rīko interaktīvas nodarbības par gaismu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma plašākai auditorijai būs atvērts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kur tiks izgaismota Latvijas iedzīvotāju genoma datubāze. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) interesenti varēs piedalīties robotu darbnīcās. Zinātnieku nakts laikā būs atvērta arī jaunā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu māja, kur notiks dažādas aktivitātes, kas saistītas ar gaismas lomu augu dzīvē un iežu pētījumos. Nacionālajā Botāniskajā dārzā un LU Botāniskajā dārzā darbosies improvizētas laboratorijas un zinātnes šovs. Zinātniskus pārsteigumus sagādājis arī Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Ventspils un Vidzemes augstskolas, kā arī Daugavpils Universitāte.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, otrdien uzrunā Daugavpilī uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien reģionālās vizītes laikā Levits Daugavpils Universitātē aizvadīja diskusiju ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.

Valsts prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes terminālu, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā.

AS Olainfarm padome uzņēmuma valdes locekles amatā nolēmusi ievēlēt Marjanu Ivanovu-Jevsejevu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šis lēmums stāsies spēkā ar brīdi, kad Latvijas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā tiks izdarīts ieraksts par izmaiņām AS Olainfarm valdes sastāvā. No AS Olainfarm valdes locekles amata tika atbrīvota Inga Liščika.

Marjana Ivanova-Jevsejeva iepriekš bija Latvijas Republikas 11.un 12. Saeimas deputāte, socialekonomisko norišu analītiķe izdevniecības namā Fenster un projektu vadītāja Daugavpils domē.

M. Ivanova Jevsejeva ieguvusi profesionālā maģistra grādu valsts pārvaldē un sociālo zinātņu bakalaura grādu ar ievirzi izglītības psiholoģijā Daugavpils universitātē un uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju Baltijas krievu institūtā.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Aizvadīts organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

Šogad ēnotājus ar dažādām profesijām iepazīstināja 1545 ēnu devēji no visas Latvijas, kopumā piedāvājot 8664 vakances. Saglabājusies arī liela skolēnu interese par Ēnu dienu - portālā enudiena.lv šogad bija reģistrējušies 34 000 potenciālo ēnotāju. Vislielāko interesi izrādījuši ēnotāji no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Aktīvākās pilsētas un novadi pēc ēnotāju pieteikumu skaita šogad - Rīga, Mārupe, Daugavpils.

Šogad pieprasītākās profesijas skolēnu vidū bija programmētājs (341 pieteikums), fizioterapeits (273), pilots (260), gaisa kuģa stjuarts (250), feldšeris (227), inženieris (206), sabiedrisko attiecību speciālists (180), žurnālists (170), pavārs (170), ārsts (160). Jāuzsver, ka ēnotājus pie sevis uzņēma arī Dienas Bizness, iepazīstinot ar žurnālista profesiju.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.