Latvijas Parlaments salīdzinājumā ar citām valstīm ir viens no visšvakāk atalgotajiem. «Mēs tiešām dzīvojam pieticīgi,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka pirms neilga laika pieņemtais lēmums, ar kuru deputāti nolēma savas algas nesamazināt, lielākoties bija ažiotāža.

«Ažiotāža bija lielāka nekā problēma, jo pagājušajā gadā arī Saeima, tai skaitā deputāti samazināja savu atalgojumu divas reizes un šobrīd tas ir par 35% mazāks nekā to noteiktu likums Saeimas kārtības rullī,» skaidroja G.Daudze, atzīmējot, ka tas tika terminēts līdz pērnā gada 31.decembrim, jo toreiz vēl nebija pārliecības, vai šogad deputātu atalgojumu nevajadzēs samazināt vēl.

«Bet tā kā bija uzstādījums un vienošanās arī izpildīt, ka nevienai no valsts budžeta finansētai nozarei šajā gadā atalgojums salīdzinājumā ar 2009.gada otro pusgadu netiks samazināts, tad arī Saeimas deputātu atalgojums palika pērnā gada līmenī,» sacīja G.Daudze.

Prezidenta prasību neizdosies izpildīt un Satversmes grozījumus līdz 31.martam nebūs iespējams pieņemt, paziņojis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Ja tas netiks izpildīts, prezidents solījis Saeimu atlaist. G.Daudze skaidroja, ka Saeima aktīvi ķērusies pie pārējo prezidenta uzdevumu pildīšanas - jau izveidota uzraudzības padome, kam būs jāuzrauga starptautisko aizdevumu izlietojums. Tāpat jau šodien otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Vēlēšanu likumā, kas arī bija viens no prezidenta uzdevumiem. Runājot par grozījumiem Satversmē, Daudze iztiecās, ka pašreizējā kārtība, kas paredz prezidentam tiesības jautājumu par Saeimas atlaišanu nodot referendumam, par labu nenākot. Tomēr esot skaidrs, ka līdz marta beigām grozījumi Satversmē nevar tikt pieņemti.

KNAB turpina pārbaudīt, vai Valda Zatlera kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja darbībā nebija saskatāmi pārkāpumi, šodien vēsta Diena.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic jaunu pārbaudi par tagadējā Valsts prezidenta Valda Zatlera darbību laikā, kad viņš bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) vadītājs un ārsts, kā arī kā individuālā komersanta Ortopēdijas privātprakse ārsts praktizēja medicīnas sabiedrībā ARS.

Kā Latvijas radio pauda KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks, jaunā pārbaude izriet no iepriekšējā atklātā un secinātā un nebūšot tik ilga. Gada laikā KNAB apzināja 2006.un 2007.gadā V.Zatlera ārstētos pacientus, lai uzzinātu, vai, pieņemot no slimniekiem pateicības, nav notikusi korupcija. Pārbaude balstījusies uz pacientu godaprātu un drosmi, jo pārbaudīt viņu sniegto ziņu patiesumu KNAB nevarot. Šajā pārbaudē KNAB saņēma paskaidrojumus no 377 V.Zatlera kādreizējiem pacientiem, kuri apliecināja, ka daudzkārt pateikušies traumatologam—ortopēdam par ārstēšanu ar ziediem, saldumiem un alkoholu, pāris gadījumos — arī ar naudu. Ārsts pateicības neesot prasījis. Nošķirot V.Zatlera kā amatpersonas un kā ārsta darbību, KNAB secināja, ka šīs dāvanas viņš saņēmis ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas un neviena no tām nav bijusi vienas minimālās algas vērtībā, kas bija tolaik likumā noteiktais pieļaujamais dāvanas lielums. Šī informācija pārsūtīta VID.

«Saeimai tiem vai citiem līdzekļiem ir izdevies pieņemt tos lēmumus, kas Latvijas valsti izglāba no bankrota,» tā ir viena no trim būtiskākiem lietām, ar kuru esošā Saeima ieies vēsturē.

Tā otrdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

«Otrkārt, tīri politiski, šī Saeima varētu ieiet vēsturē ar to, ka tika izdarīti grozījumi Satversmē, kas izmaina Saeimas ārkārtas vēlēšanu kārtību, un paredz to, ka iniciatīva var būt arī no vēlētāju puses,» stāstīja G. Daudze.

Savukārt trešā lieta, pēc G. Daudzes domām ir tāda, ka esošā Saeima vairāk nekā iepriekšējā, strādā komunikācijā ar sabiedrību.

Vienlaikus, komentējot Saeimas negatīvo balsojumu par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā un kādu tas atstās uz Saeimas prestižu, G. Daudze paskaidroja, ka Saeima nav iestāde šī jēdziena klasiskā izpratnē, kur viens ir direktors un visi pārējie pakļaujas kaut kādiem rīkojumiem no tā, kurš apstiprināts par iestādes vadītāju.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) savu vietu tomēr vairāk redz parlamentā nevis izpildvarā, taču tas neesot galīgais lēmums.

Tomēr, ja šis amats paliek ZZS, tad G.Daudze būtu gatavs darbu turpināt. Tā viņš norādīja, raidījumā 900 sekundes.

G.Daudze skaidroja, ka Saeimā esot uzsāktas daudz labas lietas, kuras viņš gribētu turpināt, neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās darbu kā Saeimas priekšsēdētājs vai nē. Viņš arī piebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja amats patlaban jau ir kļuvis līdzvērtīgs nopietna ministra amatam. Tomēr patlaban viss esot atkarīgs no tā, kā tad izveidosies koalīcija un kas to veidos, un kāda būs pārstāvošo spēku proporcija parlamentā un valdībā.

G.Daudze arī norādīja, ka ZSS būtu tradicionāli jāturpina uzņemties atbildība gan par zemkopības nozari, gan vidi. Viņš neredzu politisku loģiku, kāpēc no šo nozaru vadības ZZS varētu atteikties.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ekonomists un tautsaimnieks, tādēļ viņa pirmie darbi un prioritātes, stājoties amatā, būs konkurētspējīga un kvalitatīva izglītība, tautsaimniecības attīstīšana un Latvijas konkurētspējas celšana, LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja jaunā Prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Turpmāk valstij jāliek īpašs uzsvars uz izglītību, lai tā netiktu iegūta tikai diploma dēļ, bet sniegtu vērtīgas zināšanas un prasmes, skaidroja G. Daudze.

Jautāts par to, kā vērtē šīs Saeimas darbu, kurā strādājis arī pats, G. Daudze atbildēja, ka viņam ir žēl, ka tā nav izmantojusi savu potenciālu, jo ievēlēti spējīgi cilvēki ar labām valodu zināšanā, kam nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Turklāt G. Daudze prognozēja, ka pašlaik ir pārtrūcis līdzīgi politiski orientēto partiju konsolidācijas process, tādēļ, ja rudenī notiks 11. Saeimas vēlēšanas, tās sastāvs varētu būt ļoti sadrumstalots.

Šodien ir pēdējā diena, ko līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvada valsts vadītāja amatā. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē jaunais Prezidents Andris Bērziņš nodos svinīgo zvērestu.

Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas. Šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams, uzskata Saeimas spīkers Gundars Daudze.

«Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» norādīja G. Daudze.

Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs pirmdien nolēma samazināt Saeimas darbības nodrošināšanai 2010.gadā paredzētos izdevumus par 7%. Tādējādi parlamenta funkciju nodrošināšanai nākamgad plānots finansējums 11.56 miljonu latu apmērā, kas ir par 0.82 miljoniem latu jeb 7% mazāk nekā jau samazinātajā šā gada budžetā.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Latviju un Japānu saista veiksmīgs politiskais dialogs, kas paver potenciālu ciešākiem ekonomiskajiem sakariem arī nākotnē, otrdien, 19.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariko Fudži (Mariko Fujii).

Atzinīgi vērtējot augošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp abām valstīm, G.Daudze aicināja strādāt pie starptautiskiem līgumiem, kas atvieglotu sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Latvija ir ieinteresēta noslēgt konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Ekspertu diskusijas par šo jautājumu starp trīs Baltijas valstu un Japānas pārstāvjiem plānotas februāra nogalē Lietuvā.

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniedza 41 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2014.gadā. Tokijā un Osakā strādā uzņēmums, kas veicina saplākšņa eksportu, tāpat Japānas tirgū tiek piedāvāti Latvijā ražoti medikamenti, saldumi un kosmētika. Saeimas priekšsēdētājas biedrs akcentēja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai un investīcijām transporta un loģistikas jomā.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā otrdien intervijā Latvijas Avīze, norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Visus viņus ievēlējuši Latvijas pilsoņi. Deputāti ir tādi paši cilvēki kā visi citi, viņiem piemīt tādi paši tikumi, netikumi vai ieradumi kā visiem. Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, kamēr turpinās pārkāpt likumu tikai tādēļ, ka var palikt nesodīti, kamēr dos kukuļus ceļu policistiem, jārēķinās, ka arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs,» sacīja G. Daudze.

Tāpat viņš piekrīt, ka nav nekā sliktāka kā pieņemt likumu, kuru neviens tāpat nepildīs. Tam spilgts piemērs ir grozījumi Alkohola aprites likumā.

Kā ziņo KNAB, V.Zatlera kā valsts amatpersonas un kā ārsta darbībā nav konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes - neviena saņemtā dāvana nepārsniedza likumā atļauto vērtību, proti, vienu minimālo mēnešalgu. Socioloģisko un tirgus pētījumu kompānija Pontus Dati veica ekspress aptauju, kurā vēlējās noskaidrot, kā respondenti vērtē KNAB lēmumu atzīt valsts prezidenta pateicības par legālām.

Lielākā daļa - 54.14% respondenti atzina, ka ir ļoti nepatīkami pārsteigti par šādu KNAB rīcību. Turpretī 15.47% aptaujāto atbalsta šo pieņemto lēmumu. 14.92% atklāja, ka tas esot bijis gaidāms, bet 12.71% no aptaujā iesaistītajiem nevēlējās šajā jautājumā iedziļināties. Tikai 2.76% ir pārliecināti, ka šādā veidā tikai paaugstināsies ārstu korumpētība, liecina socioloģisko un tirgus pētījumu kompānijas Pontus Dati veiktā ekspress aptauja.

Vairums respondentu piebilda, ka KNAB pieņemtais lēmums tiešām viņus pārsteidza. "Esmu nepatīkami pārsteigta", bilda kāda respondente, "jo KNAB taču cīnās, lai viss notiek likumīgi, nekādas krāpšanās, utt. Arī KNAB vadītājs tika atlaists, lai tālāk nenotiktu nekāda krāpšanās, bet kā izskatās, laikam šī iestāde nemainās. Žēl gan! Nu varbūt šoreiz nospēlēja tas fakts, ka Valdis Zatlers nav vienkāršs Latvijas pilsonis, bet valsts pirmā amatpersona. Bet katrā gadījumā tas nav pareizi, jo, kādu priekšstatu KNAB rāda mums parastajiem Latvijas iedzīvotājiem? Mēs kļūdīties nevaram, bet amatpersonas gan. Taisnības nekādas!"

ASV atzīmē valsts svētkus – Pateicības dienu, kuras laikā pieņemts ģimenes lokā ieturēt īpaši gatavotas pusdienas un izteikt pateicību viens otram. Tāpat ASV pilsētās notiek dažādi pasākumi un svētku parādes.

Svētku priekšvakars nav izticis bez sarežģījumiem. Čikāgā biezas miglas dēļ tikuši atcelti vairāki simti lidojumu, bet Ņujorkā tehnisku problēmu dēļ uz laiku tika slēgta Pensilvānijas dzelzceļa satiksme, tādējādi ietekmējot un traucējot daudzu cilvēku ceļojumu plānus.

Saskaņā ar ASV Automobilistu asociācijas aplēsēm, Pateicības dienā ceļojumos, lai nokļūtu pie saviem tuviniekiem, ar auto, vilcieniem un lidmašīnām dosies 43 miljoni amerikāņu.

ASV Pateicības dienu svin novembra ceturtajā ceturtdienā. Tradicionāls svinību ēdiens ir tītara cepetis. Pēc nostāstiem, Pateicības dienas svinības 17. gadsimtā uzsākuši pirmie kolonisti.

Partija Pilsoniskā savienība (PS) izsaka sašutumu par to, ka valsts augstākās amatpersonas biedē Latvijas pilsoņus, lai atturētu viņus no piedalīšanās tautas nobalsošanā par tautas tiesībām rosināt Saeimas atsaukšanu atsaukt. Tautas nobalsošana ir augstākā valsts lēmējinstitūcija. Bet šo politiķu argumenti ir melīgi, liekulīgi un prettautiski, uzsver PS.

„Tāpat Gundars Daudze (ZZS) un Gundars Bērziņš (TP) apgalvo, ka sekmīgs referendums nozīmēs Krievijas ietekmes palielināšanos, ka tas apdraud latviešu valodu, pilsonību un valsts iekārtu. Gluži otrādi, tieši pašlaik pie varas tikušie mēģina pārdot Latviju dziļākā atkarībā no Gazprom, ir noslēguši apšaubāmas kvalitātes robežlīgumu ar Krieviju, kārto biznesu ar padomju izlūkdienesta pulkvežiem un rosina piešķirt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem.

Gundars Daudze apgalvo, ka tautas iesniegtais likumprojekts apdraud demokrātiju, ka mazākums pakļaus vairākumu. Gluži otrādi, demokrātiju Latvijā apdraud Saeima, kas ievēlēta negodīgi – ciniski un rupji pārkāpjot aģitācijas noteikumus.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Uz Saeimas spīkera Gundara Daudzes darba automašīnas varētu novietot bākuguni.

Par to šodien vēsta laikraksts Telegraf.

Pirms trim gadiem valdība samazināja to transportlīdzekļu skaitu, kuri varēja lietot speciālos skaņas un gaismas signālus. Visvairāk toreiz cieta privātās apsardzes kompānijas. Taču pagājis laiks, kaislības rimušās un joprojām daudzām valsts struktūrām ir mērķis būt galvenajiem uz ceļiem.

Paredzēts veikt grozījumus Noteikumos par operatīvo transportu, kas paredzēs atļaut Saeimas kancelejai spīkera izraukumos lietot skaņas vai gaismas signālu. Tāpat bākuguni varēs uzstādīt uz netrafarētas automašīnas, proti, uz parlamenta vadītāja limuzīna.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.